|
Rolands Eimanis, 07. augusts, Astotā svētdiena pēc Vasarssvētkiem.
 Līdzība par negodīgo pārvaldniekuLŪKAS EVAŅĢĒLIJS
16. nodaļa
Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: "Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas
pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu.
2 Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu
par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku.
3 Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: "Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man
atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos.
4 Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no
pārvaldnieka amata!"
5 Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik
tu manam kungam esi parādā?
6 Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un
raksti tūliņ piecdesmit!
7 Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? - Tas sacīja: simts
mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!
8 Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs
pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem.
9 Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa
vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.
10 Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas
vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.
11 Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?
12 Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?
13 Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu
ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot
Dievam un mantai."
14 Visu to dzirdēja farizeji, kas bija mantkārīgi, un tie Viņu izsmēja.
15 Bet Viņš tiem teica: "Jūs paši nostājaties par taisniem cilvēku priekšā,
bet Dievs pazīst jūsu sirdis; jo, kas pie cilvēkiem ir augsts, Dieva acīs ir
negantība.
16 Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva
valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.
17 Bet drīzāk debesij un zemei zust, nekā krist vienai bauslības rakstu zīmei.
18 Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprecē citu, pārkāpj laulību, un tas, kas precē
tādu, ko vīrs atlaidis, arī pārkāpj laulību.
19 Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik
dienas kārumā un līksmībā.
20 Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar
vātīm,
21 un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca
un laizīja viņa vātis.
22 Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī
bagātnieks nomira un tika apglabāts.
23 Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja
Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī.
24 Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti
Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas
šai liesmā!
25 Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams,
turpretim Lācars - ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas.
26 Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes
vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums.
27 Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu!
28 Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku
vietā.
29 Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa.
30 Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad
tie atgrieztos.
31 Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī
tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām."Latviešu Bībeles
1965. gada izdevuma revidētais teksts
Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv
|
