Ilmārs Rubenis 3. februāris, Estio mihi (Epifānijas laika pēdējā svētdiena) Mūsu Kunga apskaidrošanas diena
Apskaidrošana
MATEJA EVAŅĢĒLIJS
17. nodaļa
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda
tos savrup uz augstu kalnu, 2 un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs
spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. 3 Un redzi, tiem
parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu. 4 Pēteris griezās pie Jēzus un
sacīja: "Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis -
vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam." 5 Tam vēl runājot, redzi, spoža
padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: "Šis ir Mans mīļais
Dēls, pie kura Man labs prāts; To jums būs klausīt." 6 Kad mācekļi to
dzirdēja, tie krita uz sava vaiga un ļoti izbijās. 7 Bet Jēzus pienāca pie
tiem, aizskāra tos un sacīja: "Celieties un nebīstieties!" 8 Bet, kad tie
savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien. 9 Un, no kalna
nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: "Par šo parādību nestāstiet nevienam,
tiekāms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem uzcēlies." 10 Un Viņa mācekļi Tam
jautāja, sacīdami: "Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Ēlijam jānākot
papriekš?" 11 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Ēlija gan nāk un visu atkal
sataisīs. 12 Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina,
bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no
viņiem." 13 Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni
Kristītāju. 14 Un, kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie Viņa atnāca viens cilvēks,
metās Viņa priekšā ceļos 15 un sacīja: "Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš
ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži
ūdenī. 16 Un es to atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja
dziedināt." 17 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un samaitātā
cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Vediet Man
to šurp!" 18 Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un
zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. 19 Tad mācekļi piegāja pie Jēzus
atsevišķi un sacīja: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?" 20 Bet Jēzus tiem
saka: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā
sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni,
- un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. 21 Bet šī suga neiziet
citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību." 22 Kad tie Galilejā
apkārt staigāja, Jēzus sacīja uz tiem: "Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku
rokās. 23 Un tie Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām." Un tie
ļoti noskuma. 24 Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie
Pētera un sacīja: "Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?" 25 Viņš saka: "Maksā
gan." Un, namā iegājis, Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: "Kā tev šķiet,
Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem vai no
svešiniekiem?" 26 Kad Pēteris atbildēja: no svešiniekiem, - tad Jēzus uz to
sacīja: "Tātad pašu bērni ir svabadi. 27 Bet, lai mēs tiem nedotu apgrēcību,
tad ej uz jūru un izmet makšķeri un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti
atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par Mani un par sevi."
Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv
|