Mat. 7: 21-27 (Gal. 6: 1-10)

LABIE DARBI KĀ IEROCIS

Nesen Svētdienas Rītā Anda Līces k-dze rakstīja: “Reizēm vienā dienā noklausoties vairākas radio un televīzijas svētapceres, es jūtos tā it kā man nekas nekad nebūtu piedots un man nemitīgi būtu jādomā tikai par grēku” (2. marts) Un tiešām, jāvaicā vai mūsu ticība mūs ved tikai pie grēka ieraudzīšanas? Vai garīga cilvēka pazīme ir tā, ka viņš pazīst grēkus? Tā noteikti ir, bet tomēr, ticība nebeidzas ar to, ka atklājam savus grēkus un tos atnākam izsūdzēt. Mūsu dievkalpojums taču nebeidzas ar grēksūdzi! Ar grēksūdzi viss tikai sākas!
PAR GRĒKU. Kas ir grēks? Ne tas, kas šķiet nepatīkami man, bet tas, kas šķiet nepatīkami Dievam. Tātad Dieva likuma pārkāpums. To nav tik viegli atcerēties. Piemēram homoseksuālisms. Tie, kas uzskata, ka viendzimuma attiecības ir normālas, kā argumentu min savu mīlestību. Neviens jau it kā necieš, ja divi vīrieši vai sievietes dzīvo kopā. Cietiem pāri nedara un paši gūst prieku. Kāpēc tad to noliegt? Tāpēc, ka Dievs to nav pieļāvis. Un ar to pietiek, lai kādu domu, vārdu vai darbu sauktu par grēku, jo Dievs nav pieļāvis. Bet kas tad notiek, ja to neņemam vērā? Mēs sodam paši sevi, jo atraujam sev Dieva svētību. Grēki mūs šķir no Dieva. Un tā kā bez Kristus nav īstas brīvības, tad grēkodams cilvēks neizbēgami kļūst par savas kārības vergu. Viņš nonāk nolādētā stāvoklī, ka visu laiku gribās un gribās, bet nekad nepietiek, kā raksta pravietis “19 Viens rija pa labi un tomēr palika izsalcis, otrs ēda pa kreisi un tomēr nebija paēdis;” (Jes.9) Tādēļ ir svarīgi izmeklēt savu sirdsapziņu un cīnīties ar saviem grēkiem.

Šeit vietā būtu jautāt: KĀ?? Nikolajs Berdjājevs, krievu kristīgais domātājs raksta: “Askēzi var saprast pozitīvi un negatīvi. Ar grēcīgām kaislībām var cīnīties, pamodinot sevī pozitīvus, radošus garīgos spēkus, un tad ar gribas palīdzību tos pārvērst darbos, kas kalpo Garam. Negatīvā askēze apspiež un iznīcina grēcīgās tieksmes, nenovadot tās pozitīvā jaunradē. Cilvēks koncentrējas uz grēku, visur redz tikai grēku- gan sevī, gan citos- un kļūst attiecībā pret dzīvi par negatīvu un naidīgi noskaņotu būtni. Taču pieredze māca, ka grēks tiek uzveikts pozitīvā ceļā, pamodinot mīlestību, izziņu, jaunradi, virzot sevi uz skaistumu un godprātību.” (Sv. R. 2.03.2002)

PAR LABIEM DARBIEM.

Stāv rakstīts: “10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Ef.2) Labos darbus parasti vērtē kā labumu citiem, vai pienākumu pret Dievu. Ļoti reti esmu dzirdējis, ka piemin to, ka labu darot mēs cīnāmies ar grēku sevī un pasaulē. Bet vai tad tā nav, ka vismaz kamēr tu dari labu, tu negrēko? Apustulis Pēteris raksta: “15 Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu” (1.P.2) Apustulis Pāvils raksta mācītājam Titam: “Šis vārds ir patiess; un es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi, ka tie, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un vajadzīgs.” Un apsustulis brīdina, ka ir cilvēki, kas “apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam.” (T.3 un 2) Vai tad to pašu nesaka Kristus: “24 Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram”

Kāpēc es to visu saku? Vai tad šeit būtu kāds, kas apšauba, ka mīlestības darbi ir derīgi un vajadzīgi? Nē, bet mēs visi to zinām. Problēma nav zināšana, bet darīšana. Redzot savu grēcīgumu, mēs pārāk bieži aizbildinamies ar aizņemtību vai nespēku. Patiesībā vajag tikai gribēt. Vai ir tā ka, cik sirsnīga tava grēksūdze, tik sirsnīgi tavi labie darbi? Vai ir tā, ka tad, kad tu atklāj sev kādu grēku, tu mēģini to uzveikt izdarot ko labu? Vai esi mēģinājis mīlestības darbus lietot kā ieroci pret grēkiem? Noteikti pamēģini! Pamēģini labu darīt draudzē- kāds draudzes pienākums, vai ziedojums citu labā. Pamēģini ģimenē- būt labākam vīram, sievai, bernam, vecākam savas ticības dēļ. Pamēģini vēl šodien pat pārsteigt savu ģimeni ar kādu mīļu darbu. Un tad visiem cilvēkiem, kas ir ap tevi ik dienas. Man uz ielas saplīsa riepa. Kamēr to mainīju, garām traucās mašīnas viena aiz otras. Pēkšņi apstājas dārgs auto. No tā izkāpa kāds krievu tautības cilvēks, pienāca man klāt un smaidīdams pavaicāja: ko varu palīdzēt? Un vienā brīdī mans stress un dusmas par negadījumu pazuda kā nebijušas.
Ar grēksūdzi mēs iesākam savu dievkalpojumu, nevis pabeidzam. Mēs pazīstam savus grēkus un neizliekamies labiņie. Bet vai tad piedošanā visi nesaņemam Svēto Garu, ka varam atgriezties? Mēs aizejam no dievkalpojuma attīrīti no grēkiem un pilni ar Svētā Gara spēku! Tad neizliksimies sliktiņie! Ja mēs neizliekamies labāki ienākot, tad neizliksimies sliktāki izejot no baznīcas. Kristus taču glābj ne tikai no grēka soda, bet arī no mūsu nevarības, kūtruma, gļēvuma, čīkstēšanas! Kristus mīlestība tev un man neļauj palikt vienaldzīgam. Tā spārno katru, kas to saņem. Paraugiet, kādas gleznas, mūziku, celtnes ļaudis ir radījuši, Kristus mīlestības iedvesmoti.

Tas ir labs simbols, ka Mp draudze kā motto līdzekļu vākšanai ir likuši teikumu, ko Pāvils atkārto gan Gal. gan 2. Tes. 3:13 “Nepiekūstiet labu darīdami.” Jo tieši tā mēs cīnāmies ar grēku un kārdināšanu. Nē, ne tikai cīnāmies, bet uzveicam! UZVEICAM! AMEN