ENGLISH
 JAUNUMI
 Svētdarbības
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Diakonija
 Svētdienas skola
 Grāmatu galds
 Mazais katehisms
 Video galerija
 Sadraudzības nams
 Ziedojumi
Meklēšana

 
29. 09. 2002., 19. sv. pēc Vasarsvētkiem.

Lūkas 24: 45-53 (Jozuas 1: 7-9; Ap. D. 17: 10-12)

BIBLISKS MEDITĀCIJAS PROCESS

"Vai nav dīvaini: jo mazāk Bībele tiek lasīta, jo vairāk to tulko." (K.S. Lūiss) Un tā arī notiek- jo mazāk cilvēks atrod laiku garīgām pārdomām par Dieva atklāsmi, jo paštaisnāks un pamācošāks viņš ir attiecībās ar citiem. Neiecietība ir pirmā pazīme, ka cilvēks ir garīgā nespēkā- tam vajag lūgšanu un Rakstus. Kā Jēzus pārmeta paštaisnajiem farizejiem: “29Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.” (Mt 22)

Mūsu garīgums tiešā veidā ir atkarīgs no tā cik savu pārdomu laiku veltam Rakstiem. Un nevienu no klātesošajiem manuprāt nav par to jāpārliecina. Mēs visi zinām, ka Bībeli jālasa un Dievu jālūdz, tikai ne vienmēr zinām kā to darīt, un ne vienmēr ticam, ka tas var palīdzēt tieši manos jautājumos. Un steidzīga un pavirša Bībeles lasīšana tiešām var nepalīdzēt. Tādēļ šodien gribu kopā pārdomāt vienu Bibliskas meditācijas veidu. Daudziem no jums tas nav nekas jauns, bet nekad nav par ļaunu to atkārtot. Kristus pēc augšāmcelšanās nedara vairs daudz lietu, jo viss ir piepildīts. Bet vienu Viņš darīja noteikti, kā ir rakstīts: “Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata” Mēs pārdomāsim kā pārdomāt. Kā meditēt par svētajiem rakstiem. Pats vārds meditēt ir cēlies no latīņu darb, v. kas nozīmē- pārdomāt, apsvērt, plānot, praktizēt.
1. Sagatavošanās. Ieņemiet mierīgu stāvoklī šim nolūkam piemērotā laikā un vietā. Nevajag par zemu novērtēt ikdienišķos rituālus, tie noteikti palīdz. Piem. kāds vīrs ar savām 27 pīpēm. Tas var būt kāds īpašs krēsls, tējas vai kafijas tase, kāda klusināta mūzika, kas kā jauks paradums pavada tavu Bībeles meditāciju.

2. Sagatavošanās. Lūdziet pēc Svētā Gara vadības. Mājas lūgšanu vieta, virziens? Parasti to nepiedomā, bet tas ir noderīgi. Tāpat kā žesti, kas pavada lūgšanu- poza, acis aizvērtas, krusta zīme beigās.

3. Lasīšana. Skaļi un vairāk kā vienu reizi izlasiet apskatāmo Rakstu vietu. Vispirms ir jāieklausās!

4. Pārdomas. Saistiet Rakstu vietu ar jūsu paša vajadzībām, pārbaudījumiem un noskaņojumu. Reālā situācija, jo Raksti nav tikai abstraktu patiesību krājums.

5. Pārstāstiet vai pārdomājiet tekstu saviem vārdiem. Tas var notikt domās, vai ar ģimenes locekli.

6. Pievērsiet ciešu uzmanību specifiskiem vārdiem vai frāzēm, izmantojot konkordanci un paralēlos tekstus, atrodiet citas Rakstu vietas, kurās tas tiek pieminēts.

7. Pārdomājiet tekstu kontekstā, koncentrējot uzmanību uz blakus esošajiem pantiem, konkrēto Bībeles grāmatu, tās sarakstīšanas laiku un situāciju.

8. Apskatiet tekstu no bauslības viedokļa (jo īpaši pārdomājot Dieva izteikto spriedumu par jūsu grēkiem) un no Evaņģēlija viedokļa (Dieva žēlastība un piedošana Jēzū Kristū). Citiem vārdiem, par ko šis teksts mani apsūdz un kā tas man vēsta par Dieva mīlestību? Varat arī izdarīt pierakstus.

9. Uzdodiet sev šādus jautājumus: Kādas patiesības Dievs vēlas man darīz zināmas? Kādu Dievs vēlas mani redzēt? Kas man šeit būtu jādara? Varat arī izdarīt pierakstus.

10. Lūgšanā vērsieties ar tekstu atpakaļ pie Dieva, integrējot lūgšanā savas pārdomas par tekstu. (Jāpiemin vēl divus iespējamos papildus soļus: iemācīties no galvas kādas īpaši zīmīgas vietas; dienas gaitā apzināti izmantot doto tekstu.)

Un ievērojiet, pēc tam, kad Jēzus bija izskaidrojis Rakstus saviem mācekļiem, Viņš: “savas rokas pacēlis tos svētija. (..) Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzalemē ar lielu prieku, un bija allaž Dievnamā, teica un slavēja Dievu” AMEN

 Iesūtīts: 2007.08.22 22:55
 Kontakti



 

Copyright 2006; Created by MB Studija »