ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
TEV, MISIONĀR!

MAT 5: 14-16 (Jes. 9: 1-4; 2. Kor. 4:1-6)

Katra dievkalpojuma beigās mācītājs sūta draudzi misijā sacīdams: “Ejiet ar mieru un kalpojiet tam Kungam ar prieku.” Savā ziņā visa mūsu ticība dzīve ir misija- mums ir uzdevums, ko esam saņēmuši kristībā- apliecināt Kristu pasaulē. Kad kāds redz, ka tu pasaki lūgšanu pirms ēšanas, kāds ierauga tavu Bībeli, kāds tiek iepriecināts no tavas mīlestības. Tā vienmēr ir misija. Kā to teica Kristus: “16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mt.5:16) Interesanti Viņš misiju salīdzina ar gaismas spīdēšanu.

Cik no jums ir atveduši kādu cilvēku uz draudzi? Daži noteikti ir. Bet ne visi. Un tie, kas to ir mēģinājuši zinās- tas nav tik viegli. Traucē, gan kautrība, gan laika trūkums, gan pieredze, ka, jo vairāk cenšos, kādam iestāstīt, ka baznīca ir atvērta arī viņam, jo mazāk sanāk. Kāpēc? Kāpēc ir tik grūti būt misionāram? Es to gribētu salīdzināt ar lampiņas pirkšanu. Iedomājaties, ka dzīvojat neredzīgo komūnā. Un jūs pēkšņi esat sapratis, ka, ja nopērk lampiņu, var dzīvot gaismā. Pamēģiniet iedomāties, kā lai pierunā neredzīgo komūnu nopirkt lampiņu? Kā lai pierunā neticīgo sākt dzīvot kristīgu dzīvi? Tas tiešām ir grūti. Pat neiespējami.
Ir rakstīts: “5 Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.” Kā aprakstīt gaismu tam, kas nekad to nav redzējis? Vai esat gājuši pa ceļu, kad ir galīga tumsa? Kad katrā brīdī var kādā bedrītē paklupt. Daudzi visu savu dzīvi tā taustās pa tumsu, iekrizdami katrā bedrītē kas ir uz ceļa. Un daži ir tā pakrituši, ka paši nespēj piecelties, tie kļuvuši par alkoholiķiem un netikļiem, zagļiem un aprunātājiem, tie nepazīst mīlestības saldumu, bet tikai naida rūgtumu. Kā lai tiem pasaka, ka var dzīvot gaismā un redzēt bedres pirms tajās iekrīt? Kā lai pierunā neredzīgo nopirkt lampiņu, jo īpaši tad, ja paši esam bijuši neredzīgi? ja patiesībā esam tādi paši neredzīgie?
Padomājiet, kā šobrīd darbojas jūsu acis. Mēs visu laiku aizveram un atveram plakstiņus - tātad ik pa brīdim uz mirkli esam tumsā. Bet mēs to nejūtam! Kāpēc? Jo gaismas mirkļi ir daudz garāki! Acis ir ilgāk vaļā nekā ciet. Līdzīgi arī garīgā dzīvē. Ja regulāri stiprināmies garīgi lūgšanās, Bībeles lasīšanā, tad tumsas mirkļi, kad tiekam kārdināti, kad uzmācās izmisums, ka nedabūjam visu ko kārojam, paliek tikai nenozīmīgi mirkļi. Ja esam gaismā, tad tumsas mirkļus nemanām. Cik reizes jūs pamirkšķinājāt kamēr es pateicu šo teikumu? Jūs nevarat pateikt, jo to neievērojāt. Vismaz trīs reizes jūs pamirkšķinājāt, trīs mirkļus jūs bijāt tumsā, bet to neievērojāt! Ak, kaut tā būtu arī mūsu garīgajā dzīvē…
Bet jāatceras: katrs no mums arī atkal un atkal iekrīt šaubu tumsā. Kad paši jūtamies kā neredzīgie, un ir tik grūti kādam iestāstīt, ka jāpērk lampiņa, jo neatceramies, kā ir gaismā. Jo par visiem cilvēkiem ir rakstīts “gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.” (Jņ 3:19) Tāpēc katrs dievkalpojums sākās ar grēksūdzi. Jo ir svarīgi vispirms katram pašam atzīt, ka esmu tumsā. Citādi lampiņa šķiet nevajadzīga. Tēlaini runājot: grēksūdze ir atzīšanās: es esmu tumsā, un grēku piedošanā tiek ieslēgta lampiņa- tumsa atkāpjas. Ne tu to aizdzen, bet gaisma. Vai tad ne tādēļ par Jāni Kristītāju ir rakstīts “8 Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. 9 Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.” (Jņ. 1: 8-9)
Un tagad pats interesantākais. Izrādās- mēs neesam akli! Jo pravietis apsola: “1 Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu.” (Jes. 9:1) Mums tikai šķiet ka esam akli, jo jau no bērnības dzīvojam tumsā. Mēs iemācamies dzīvot bez Kristus klātbūtnes. Pierodam baudīt grēku, priecāties par otra nelaimi, dusmoties uz visiem, kas domā citādi. Mēs pierodam taustīties pa tumsu lasot horoskopus, klausot zīlniekus, un noticam ka tā arī ir īstā dzīve. Un nāk kāds Kristus misionārs un saka, tu esi akls. Iededz gaismu un kļūsi redzīgs. Un tā arī notiek, tu pēkšņi vari pamanīt Dieva darbu, visapkārt, redzi Viņa svētības un pamācības savā dzīvē, saproti cik tukša ir dzīve tumsā. Tu vairs neesi akls! Tu vari redzēt! Apustulis lūdz par jums visiem, lai jums būtu “apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums” (Efez. 1:18)
Un tomēr- kā likt nopirkt lampiņu neredzīgajiem? Nevis tikai iestāstīt, pierādīt, bet, lai nopērk, lai sāk dzīvot kristīgu dzīvi. Kā ir rakstīts: “Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” Cilvēkiem ir jāredz kā mēs dzīvojam gaismā, tikai tad tie sapratīs tam jēgu! Jo viņi negrib dzirdēt stāstus par gaismu, bet redzēt ka gaismā viņu dzīve būs labāka. Nav abstrakti jārunā par gaismu, bet jāparāda kā tā ir izmainījusi manu dzīvi! Ne par velti daudzreiz mācītāja sprediķi uzdzen miegu, jo tie runā par gaismu abstrakti. Pariezi, bet abstrakti, neparādot, kā gaisma maina dzīvi. Bet patiesība ir vienkārša- mēs nevarēsim likt citiem dzīvot gaismā, ja paši nedzīvosim. Ja grēku atlaišanu, ko šodien saņemam, neparadīsim, ka esam atbrīvoti no grēkiem; ja nepriecāsimies par savu draudzi, par iespēju lūgt Dievu, par dāvanu mīlēt katru cilvēku, jo pats Dieva Dēls ir mīlējis mani. Nevis iestāstīt, bet stāstīt, ne pierādīt, bet rādīt. Lai visi redz kā Kristus gaisma ir mainījusi tavu dzīvi! Un notiks neiespējamais- neredzīgais gribēs lampiņu! Pamēģini pārdot lampiņu neredzīgajiem.

Sāc jau šodien, jo šodien draudzes mācītājs tieši tevi sūtīs misijā, lai TU ej ar mieru un kalpo ar prieku. AMEN

 Iesūtīts: 2007.08.22 22:23
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »