Mat. 5:20–26 (Rom. 6: 3–11)

Mēs šodien atkal dzirdējām Kristus kalna sprediķa vārdus. Par to, kādu taisnību pieprasa Dievs. Man un jums jābūt labākiem par Vecās Derības rakstu mācītājiem un jūdu farizejiem. Par cilvēkiem, kas zināja, regulāri pārsprieda un pildīja Dieva baušļus! Vai tas maz ir iespējams?
Kristus saka, ka nav nācis atmest bauslību (p.17). Tātad arī nedot tās vietā jaunu. Tas ir jāievēro šajā nodaļā. Mums netiek doti jauni likumi, bet rādīts kādi patiesībā ir Vecās Derības baušļi. Vai tā ir tikai ārēja darbība, par ko iet runa? Nē, baušļi cīnās arī pret ļaunām domām un vārdiem. Baušļi parāda, ka slepkavo nevien ar ieroci, bet ar vārdiem; ka laulības pārkāpšana nav gultā, bet domās. Un baušļi parāda, kad ir jācīnās ar grēku. Mūsu cīņa nesākas ar rīcību, bet ar domām un vārdiem.
Ievērojiet, ko saka Kristus pēc tam, kad ir pateicis, ka dusmas un vārdisks apvainojums arī ir grēks? Vai Viņš māca kā nedusmoties? Kā valdīt mēli? Nē, Viņš rāda, kā izlīgt un labot konfliktu. Jēzus rāda praktisku piemēru. Par 5. bausli “Tev nebūs nokaut.” Kāds cilvēks ir baznīcā. Viņš domā par Dievu. Viņš pēkšņi atceras, ka ir kādu aizskāris, sadusmojis. Ko cilvēks dara? Vai viņš tikai turpina domāt par garīgām lietām? Vai viņš domā tikai par sakramentu un turpina tik iet pie altāra?
Interesanti, nav teikts, ka otrs cilvēks viņu apsūdzētu. Apsūdz paša atmiņa un sirdsapziņa. Un ar to pietiek. Nav jautājumu par to, ka varbūt otrs nemaz nav tik dusmīgs, varbūt viņš arī ir vainīgs, varbūt... Bet katrā strīdā ir divi. Viens nemaz nevar sastrīdēties. Tātad katrā strīdā var atrast vainu divos, ja vien pameklē. Bet vai vajag pameklēt? Kristus nesaka: pameklē vainu otrā. Viņš saka: ja TU esi dusmojies, ej un izlīgsti. Šeit lietotais grieķu vārds ietver nozīmi “kļūsti savādāks otra priekšā.”
Un nav jāgaida, ka otrs nāks izlīgt. Es draudzē neesmu sastapis nevienu cilvēku, kas atnāktu un teiktu: kaut gan man nav taisnība, es tik un tā sastrīdējos, man vienkārši ļoti gribās dusmoties, ļoti gribās sanaidoties ar kādu. Tā nu reiz ir, ka visos strīdos esam pārliecināti par savu taisnību, par to, ka esam nepatiesi apvainoti, neesam saņēmuši pienācīgo cieņu, ar vienu vārdu sakot mums ir pilnīgas tiesības justies aizskartiem. Un tomēr, Kristus saka, ja ir domstarpības, TU ej un izlīgsti.
Un tikai tad, kad tas ir izdarīts, nāc pie altāra un Dieva priekšā. Vai tas nozīmē, ka otrs cilvēks ir svarīgāks par dievkalpojumu? Nē. Bet Dieva priekšā mēs stāvam tādi, kādi esam, nevis kādi gribētu būt. Viņa priekšā nevar izlikties labāks. Viņš redz tevi tādu, kāds tu esi. Un, ja tavu sirdi apgrūtina vaina, tad tā traucē tuvoties Dievam, traucē tavu lūgšanu, traucē svinēt sakramentu. Tā ir jāizlīdzina vainu atzīstot un meklējot spēku piedošanā. Citādi nekāds īsts dievkalpojums tik un tā neiznāk.
Kā jums šķiet, kas ir svarīgākā dievkalpojuma daļa? Kāds teiks: sakraments, cits varbūt– Dieva vārds vai lūgšana. Bet nepārsteidzaties ar atbildi. Ja es šo jautājumu uzdotu otrādi: kas ir nesvarīgs dievkalpojumā? Kas ir nevajadzīgs? Jā, viss ir svarīgs un vajadzīgs. Gan grēksūdze un piedošana, gan dziesmas un lūgšanas, gan vārds un sakraments. Itin viss ir svarīgs, un katram dzīvam cilvēkam nepieciešams. Arī miera sveiciens pirms sakramenta. Šis īsais rokas spiediens katru reizi mums atgādina Kristus vārdus: “Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr esi ceļā”. Tas atgādina, ka mūsu taisnība nav ārēja, liekulīga likumu turēšana, bet tā ir īsta– sirds taisnība.

Noslēgšu ar Lutera teikto: “Kāda tad ir tā labākā taisnība? Tāda– kad sirds un darbi kopā ir pazemīgi un vērsti uz Dieva vārdu. Bauslis neprasa tikai darbu, bet arī patiesu sirdi, kas paklausa likumam. Tu teiksi, jā, bet kur tādu atrast? Es sevī tādu neatrodu, tu sevī arī ne. Ko tad mums abiem darīt? Mēs neesam necik labi, bet dzirdam spriedumu, ka, ja mūsu taisnība nebūs labāka, kā farizejiem un jūdu mācītājiem, mēs netiksim Dieva valstībā. Lūk, ko mums vajag darīt. Bez visa tā labā, ko mēs spējam izdarīt, mums vajag pazemīgi lūgt Dievu: Dārgais Kungs, es esmu nabags grēcinieks, esi man žēlīgs, netiesā mani pēc maniem darbiem, bet tiesā bet saskaņā ar Tavu žēlastību, ko Tu esi solījis un sagatavojis caur Kristu. Lūk uz ko vada Kristus mācība. Viņš brīdina mūs no garīgas iedomības, un atklāj mūsu netīrību, ļaunās sirdis un grēcīgo dabu. Un caur visu to vada mūs pie cerības uz Viņa žēlastību.” AMEN