JĀŅA 16: 5–15 (Jēk. 1:17–21)


Mēs turpināsim pārdomāt mūsu dievkalpojumu, kurā mēs svinam Dieva kalpošanu un Viņa klātbūtni. Jo patiess dievkalpojums ir tikai tad, ja Svētais Gars pats ir klāt. Un, lai tas notiktu arī mūsu draudzē vaicāsim: kāds ir Svētais Gars?
Vairākkārt ir gadījies dzirdēt jautājumus par to, kā ir jālūdz, lai mums notiktu kā solīts– "ikviens, kas lūdz, dabū." (Mat.7:8); jautājumu- kur ņemt spēku būt priecīgam un mierīgam un palikt lūgšanās, ja nomāc trūkums un kārdināšanas. Un atbildes vietā man atliek lūgt: Ko tu, Kungs, atbildētu uz mūsu jautājumiem, ja tu būtu šeit pie mums? Kungs, kā mums pareizi sūdzēt grēkus, lai tie neatkārtotos? Kā mums lūgties, lai tas, ko lūdzam piepildītos? Kā mums paturēt prieku un mieru, ko šeit saņemam, ja ikdienas dzīvē ir tik daudz problēmu? Ko tu, Kungs, atbildētu?

"Es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis, un neviens jūsu starpā mani nejautā: Kurp tu eji" ar rūgtumu atbild Jēzus. Jo Viņa mācekļi ir aizņemti ar saviem jautājumiem, savām domām, ka neviens viņu starpā nepajautā: Kurp tu eji? Tieši pretēji, "klausoties manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju." Dzirdot to, ka Jēzus aiziet, Viņa mācekļi noskumst, jo secina, ka tiks pamesti vieni, bez palīga un ar visu būs jātiek galā tikai saviem spēkiem. Tie secina, ka pašiem būs jāatrod miers, pašiem jātiek galā ar saviem grēkiem, pašiem jāsvin dievkalpojumus... un mācekļi ir noskumuši. Līdzīgi skumst Viņa mācekļi šodien, domājot ka nespēj pasacīt patiesu lūgšanu. Kaut gan nevajadzētu. Kādēļ jūs skumstat, Kristus jautāja mācekļiem, sacīdams: "Tas jums par labu, ka es aizeimu." Kā? Vai tad kāds varētu būt Viņa vietā?
Kristus saka: "ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums." Grieķiski viņa vārds ir Paraklētos. Tulkojumā: Mierinātājs, Iedrošinātājs, Aizstāvis. "Un viņš nāks un liks pasaulei izprast: grēku, taisnību un tiesu." Ja tas, ko Jēzus sacīja iepriekš bija teikts apustuļiem, tad tagad ir solījums visai pasaulei. Visiem cilvēkiem, visiem laikmetiem. Kristus sūtīs Patiesības Garu, lai visiem būtu iespēja saprast šīs trīs svarīgās lietas: grēku, taisnību un tiesu. Un īpaši tev, kas šaubījās vai tava grēksūdzes lūgšana ir patiesa; tev, kas šaubījās vai arī tev ir dots Svētais Gars, jo tu nevari uzveikt kārdināšanas; tev, kas esi dzirdējis par prieku, bet to vēl nepazīsti.
Kristus saka, ka, pirmkārt, Iedrošinātājs atklās pasaulei "grēku– jo tie netic man." Ne jau informāciju par grēkiem pasaulei vajag. Tā pati to zina. Gars atklās ko citu. Neticību. Katrs kas, kaut reizi ir ravējis dārzu zinās, ka lai cik viegli neliktos nezāli noplūkt, īsti izravēta tā ir tikai tad, ja izrauj tās sakni. Neticība ir grēku sakne. Kamēr tu cīnies ar grēkiem, nevis ar neticību īstas pārmaiņas nebūs. Tava grēksūdzes lūgšana ir nevis "Kungs atņem grēkus," bet "dod man ticību, ka varu atgriezties." Bet ne tikai to vien atklāj Iedrošinātājs. Viņš atklāj pasaulei, ka, tam, kas netic, viņa grēks paliek uz viņa sirdsapziņas. Bet tam, kurš tic, Kristus viņa grēku uzņēmās uz sevi. Tas var būt drošs, viņa sirdsapziņa ir tīra, caur ticību nomazgāta baltāka par vislabāko balinātāju.
Kristus saka, ka, otrkārt, Mierinātājs atklās pasaulei "taisnību– jo es aizeimu pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsit." Ja nopietni padomā, tad arī taisnību pasaule prot atrast. Tā prot sevi attaisnot visos veidos. Grēku tā nosauc par noderīgu veselībai, karu par pienākumu, netikumu par cilvēka tiesībām. Cilvēks vienmēr atrod savu taisnību. Kā to trāpīgi ir raksturojis dzejnieks Viljams Šekspīrs:
"Nu... kamēr esmu ubags, es lādēšos,
Un teikšu– nav grēka cita, kā būt bagātam;
Un, bagāts būdams, tikumīgi sacīšu,
Nav ļaunums lielāks, kā būt ubagam." (King John. 2.cēliens, 1)

Un sevi attaisnodama pasaule nepamana vienīgo patieso attaisnojumu. Neievēro vienīgo, kas var attaisnot. Kristu, kas aiziet pie Tēva; kas nesabrūk zem mūsu grēku nastas. Mierinātājs dāvā katram, kas grēkojis, Kristus taisnumu. Nevienam nav vairs sevi jāattaisno vai jāizliekas Dieva priekšā. Attaisnošana nav atkarīga no tā vai grēksūdzes lūgšana ir, vai nav patiesa, nav saistīta ar to cik grēkus atmetam, bet tā ir Kristus taisnība, kas pasaulei dāvāta. Tāds miers mums ir dots, ka mūsu labums un taisnība ir pie Dieva labās rokas.
Kristus saka, ka, treškārt, Aizstāvis atklās pasaulei "tiesu– jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu." Sātans ir jau dabūjis spriedumu, un tas nav maināms. Lai arī tā izpildīšana vēl tiek atlikta. Mēs... vēl esam miesā un šajā pasaulē. Vēl ir bēdas, slimības, grēks un nāve. Bet, lai kā Sātans gribētu Dieva dusmu spriedumu pavērst pret cilvēkiem, viņš nav tiesnesis, bet tiesājamais. Mums ticībā ir tāds Aizstāvis dots, ka neviena apsūdzība mums nav bīstama. Un, līdzīgi kā spriedums tiek atlikts pasaules valdniekam, tā arī atalgojums... tiek atlikts tiem, kas to no Dieva ir jau saņēmuši. Un visi apsolījumi, ko šodien mēs dabūjām ticībā– mieru, prieku, piedošanu, svētu dzīvošanu, patiesu mīlestību, itin visu, mēs savā laikā saņemsim pavisam reāli, ne vien caur ticību.

"Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to vēl nespējat nest. Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā.. Tas mani cels godā, jo viņš ņems no tā, kas ir mans un darīs jums to zināmu." sacīja Jēzus, un tā notika, apustuļi rakstīja, ko Gars tiem atklāja. Tie pierakstīja visu patiesību, kura pat šodien, divtūkstoš gadus vēlāk, nav mainījusies.
Kāda dāma reiz esot nopirkusi grāmatu. Pāršķirstījusi to un atlikusi malā kā neinteresantu. Pēc kāda laika, tā iepazinusies ar grāmatas autori. Abas sadraudzējušās. Kad viņa tagad lasījusi to pašu grāmatu, tā likusies dzīva un interesanta. Jo tās autore bija pazīstama un mīļa. To, vai arī tu esi šodien dabūjis Aizstāvi, vari pārbaudīt vēl šovakar pat. Vai tu pirms gulētiešanas atvērsi Bībeli pienākuma pēc, vai lai lasītu grāmatu, kuras autors tev ir pazīstams un mīļš? Ar kuru tu esi iepazinies šodien, kad viņš grēksūdzē atklāja tavu grēku, grēku piedošanā deva tev attaisnojumu Kristū, un beigu svētības vārdos liecinās, ka Dieva tiesas labvēlīgu spriedumu tu esi dabūjis jau šajā pat brīdī. Jo SVĒTAIS GARS IR TAVS AIZSTĀVIS, MIERINĀTĀJS UN IEDROŠINĀTĀJS no šī laika mūžīgi. AMEN