|
MIRKĻA NOZĪMĪGUMS
(2. no 3 sprediķiem)
Kā jau pagājušo svētdien solīju, mēs turpināsim pārdomāt laiku, ko Dievs mums ir devis. Šodien mēs pārdomāsim... šodienu! Pārdomāsim mirkli, kas mums ir dots. Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo mēs dzīvojot laikā un telpā patiesībā dzīvojam no mirkļa uz mirkli. Tam, kurš ir izpratis mirkļa svarīgumu un vienreizīgumu ir patiesā dzīves gudrība. Tikai tas zina dzīves jēgu, kas zina katra atsevišķā mirkļa jēgu. Tādēļ lūdzam Gara vadību, ka Viņš Rakstos mums atklāj mirkļa nozīmīgumu. “Tāpēc, kā Svētais Gars saka: ‘šodien, ja jūs viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā.” (Ebr. 3:7)
Varu jums atklāt kādu interesantu lietu par cilvēku domāšanu. Mūsu domāšana lielā mērā ir lēmumu pieņemšana. Pats fakts, ka mēs kaut ko domājam jau ir lēmums– lēmums domāt tieši to. Un, kā mēs pieņemam lēmumus? Sākot ar to, ka izvēlamies no rīta atvērt acis un beidzot ar tik svarīgiem lēmumiem kā mūsu dzīvesveids vai precēšanās, lūgšanas vai kalpošana? Process, kas notiek jūsu domās pieņemot jebkuru lēmumu atkārtojas atkal un atkal tāds pats. Mazliet paeksperimentēsim! Paskatieties, lūdzu, augšup! Lūk, jūs tikko pieņēmāt lēmumu– pakustināt galvu. Ko jūs domājāt tajā mirklī pirms kustības? Kā notika lēmuma pieņemšana? Tā notika caur izvēli. Jūs izdarījāt izvēli, pieņemdami vienu no divām iespējām: pacelt galvu augšup vai nepacelt. Un šis lēmums tika pieņemts tik īsā acumirklī, ka jūs pat nepamanījāt šo domas gaitu. Var pat teikt, ka jūs īpaši nepamanījāt to, ka ir divas iespējas. Jūs vienkārši pieņēmāt lēmumu kaut ko darīt. Šo faktu paturēsim atmiņā, jo vēlāk, garīgās izvēles kontekstā, mums noderēs fakts, ka bieži mēs pat nepamanām to, ka ir divas iespējas.
Ievērojiet– jūsu lēmumu pacelt galvu ietekmēja kāds cits lēmums. Proti, jūsu izvēle: klausīties vai neklausīties šo sprediķi. Šo lēmumu atkal ietekmēja kāds cits: nākt vai nenākt uz baznīcu. Šāda izšķiršanās mums nebūtu, ja nebūtu kāds jau senāk pieņemts lēmums attiecībā pret Kristus patiesību. Kuru protams... ietekmēja cits lēmums, ka neesam pagājuši garām tai brīdī, kad pirmoreiz dzirdējām par Kristu. To savukārt jau atkal ietekmēja cits, un tā tālāk garā, garā virknē.
Bet nu, es pārtraukšu jūsu pārdomas, lai pavaicātu: Kas tad no tā visa iznāk? Izrādās, ka viens lēmums bez otra nebūtu iespējams. Un izrādās, ka mūsu it kā nenozīmīga izšķiršanās nesteigties, bet uzklausīt Dieva patiesību, toreiz, kad dzirdējām to pirmo reizi, ir dāvājusi mūžīgu prieku. Kas no tā, kāds vaicās? Mēs esam nonākuši pie šīsdienas tēmas– mirkļa nozīmīgums. Mēs esam atklājuši likumsakarību, ka kāds šķietami nenozīmīgs lēmums var ietekmēt kādu ļoti nozīmīgu lietu. Piemēram, jūsu izšķiršanās pamosties no rīta reiz ietekmēja to, ka jūs pirmo reizi dzirdējāt par savu Glābēju. Katrs mirklis var atstāt pēdas nākotnē. Katra izšķiršanās var mainīt dzīvi. Un mēs nevaram nodalīt garīgus lēmumus no laicīgiem, jo tie vienmēr ietekmē viens otru. Katrs mirklis ir nozīmīgs.
Senajā Grieķijā bija kāda statuja. Tās nosaukums bija Iespēja. Tas bija cilvēka tēls, kas stāvēja uz pirkstgaliem. Sejas pusē statujai bija gari un lokaini mati, bet mugurpusē matu nebija, tikai gluda galva. Tās poza uz pirkstgaliem, simbolizēja to, cik ātri katra iespēja var paiet. Tās dīvaino frizūru Luters apraksta: “Iespēja sveicina tevi un piedāvā tev savus matus, it kā sacīdama: ‘Lūk, te es esmu; satver mani!’ Nu labi, tu domā, ka viņa vēlāk nāks atkal.– Labi, labi, viņa saka, ja tu negribi, tad pamēģini mani satvert no aizmugures.”
Tiem, kas ir sapratuši to, ko es runāju, tagad vajadzētu justies mazliet neveikli: Kā lai saprot katra mirkļa iespaidu uz manu nākotni? Kā lai zinu, ka kāds no maniem jau agrāk pieņemtajiem lēmumiem nav slikti iespaidojis manu šodienu un rītdienu?
Lai uz to atbildētu, atceraties šī sprediķa sākumā es teicu, ka ik mirkli mēs esam izšķiršanās priekšā. Katru savas dzīves brīdi! Arī tā ir izvēle, kad cilvēks izlemj vai viņam vēl ir izvēle vai jau ir par vēlu. Katru mirkli mēs esam izvēles priekšā! Kas attiecas uz dzīvi šajā pasaulē, tad mēs esam pakļauti laikam, un tādēļ daudzi no tiem lēmumiem, ko pieņēmām vakar, vairs nav maināmi vai atceļami šodien, jo vakardiena ir pagājusi. Piemēram laulības vai kādi citi agrāk doti solījumi. Mēs nevaram padarīt šos lēmumus par nebijušiem. Tā tas ir šajā pasaulē.
Bet ne Dieva priekšā! Ne garīgajā dzīvē. Atceraties vārdus no 5. Mozus grāmatas, ko dzirdējāt pagājušo svētdien. “Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu.” (5. Moz.11:26) Dievs saka, ka šajā mirklī ir izvēle. Vēstulē ebrejiem teikts vēl tiešāk: “Pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka ‘šodien,’ lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.” (3:13) Ir rakstīts: kamēr vēl saka ‘šodien,’ un tas nozīmē katru brīdi šajā pasaulē. Tātad neviens dzīvs cilvēks nevar sacīt, ka viņam vairs nav izvēles. Vai viņš savu grēku dēļ jau būtu cietumā; vai nonācis dzīves krīzē un izmisumā, vai kāda sava netikuma gūstā. Katram no viņiem ir jādzird Dieva patiesība: “Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu.” (5. Moz.11:26)
Kāds sludinātājs (Dwight Moody) reiz sludināja lielam pūlim Čikāgā. Viņš bargi teica: “es dodu jums vienu dienu laika, lai jūs nožēlotu savus grēkus.” Tajā pašā naktī izcēlās lielais Čikāgas ugunsgrēks, un daži no tiem, kas bija klausītāju pulkā gāja bojā. Sludinātājs pēc tam mēdza daudzkārt sacīt: “Es esmu lūdzis Dievam piedot man to, ka devu šiem cilvēkiem vienu dienu, lai tie atgrieztos. Man vajadzēja sacīt: ‘Tagad! Tagad ir labvēlīgais laiks’”
Ne rīt, ne vakar, bet katrs mirklis ir mūsu izšķiršanās. Neviens nevar teikt, ka ir par vēlu. Neviens nevar atlikt uz rītdienu. Jo Svētie Raksti saka: “Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2.Kor. 6:2) Un iemācieties šos 2. Korintiešu vēstules vārdus no galvas. Jo tieši jūsu nespēkā un izmisumā Dievs grib lai jūs tos pieminētu. Ne šeit, baznīcā, kur esat to jau pieraduši dzirdēt, bet jūsu ikdienā, jūsu kārdināšanās, jūsu priekos un jūsu bēdās. Katrā jūsu dzīves brīdī, lai skan: “Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2.Kor. 6:2).
Vai neviens no jums negribētu pavaicāt: par kādu izvēli tad iet runa? Nedomājiet, ka tā vienmēr ir tā lielā izšķiršanās: būt ar vai pret Jēzu Kristu. Tās ir arī mazas izšķiršanās: teikt lamu vārdus vai neteikt; aprunāt otru vai nē; domās iekārot vai nē; uzpīpēt vai nē; pasacīt lūgšanu vai nē, un tā joprojām. Mēs esam izšķiršanās priekšā ik brīdi. Un neticiet kārdinātājam, kas grib jums iestāstīt, ka tikai grēks sola prieku un apmierinājumu! Neticiet kārdinātājam, ja viņš saka, ka ir tikai viena iespēja. Nedariet tā, kā sprediķa sākumā, kad lūdzu jūs paskatīties uz augšu un jūs pat neapstājāties padomāt, ka jums ir divas iespējas: celt galvu vai necelt. Velns ir melis. Viņš nesaka kāda ir patiesā izvēle. Viņš kārdināšanas brīdi nesaka tev: “lūk grēka lāsts, izvēlies to!” Velnam patīk, ja jūs pavisam aizmirstu, ka vispār pastāv izvēle. Labāk aizmirst to, kas rakstīts Bībelē, aizmirst, ka tava miesa ir Dieva Gara mājoklis, ka nevar būt nekā labākā par dzīvi kopā ar Radītāju, ka bez Dieva svētības nav nedz īsts prieks, nedz miers. Velns grib, lai mēs par to neatceramies. Bet Dievs atklāj patiesību. Ik brīdi no jauna mums ir dota iespēja. Iespēja izvēlēties– Viņa svētību, pieņemot to ko Viņš teicis, vai lāstu, paklausot kārdināšanai. Pat ja vēl vakar paklausījāt kārdināšanai, tas nenozīmē, ka šodien to jāturpina. Pieminat, ko jums atgādina gaiļi Rīgas baznīcu torņos: “Esiet modri!” Katru brīdi jums ir dota izvēle.
Tagad ir ābolu laiks. Pamēģiniet atlikt gatavā ābola pacelšanu no zemes uz vēlāku laiku. Apskatieties, kāds izskatās zemē nokritis ābols, kas laikā nav pacelts. Un lai šis brūnais, iepuvušais bumbulis jums atgādina– nepalaid garām! Katrs tavs mirklis ir nozīmīgs.
Es cerēju jums šajā reizē pateikt arī par katra mirkļa piedāvātajām iespējām un par to, kas tīri praktiski var palīdzēt izvēlēties īsto, bet man jau jābeidz. Par to tad nākošajā svētdienā. Šodien pietiks, ja iegaumēsi: “Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2.Kor. 6:2) AMEN
|
