Jņ. 20: 19 – 31 (I Jņ. 5: 4 – 10)

Nekas nav neiespējami.

Mīļā Kristus draudze! Sirsnīgi sveicinu jūs šajā Lieldienu laikā. Šodien es vēlētos pakavēties pie Lieldienu notikuma. Un konkrēti pie tā brīnuma kas notika Lieldienās – pie šķietami neiespējamās lietas – Kristus augšāmcelšanās.
Nesen vēl pirms Lieldienām man nācās konstatēt kādu savādu faktu. Tas notika kādā no dzelzceļa stacijām, kurā, kā daudzās citās, atradās avīžu kiosks. Viena no tā stiklotajām sienām bija noklāta ar dažādām atklātnēm. Un tā kā tuvojās Lieldienas, tad liela daļa no šīm kartiņām bija Lieldienu apsveikumi. Daļa latviešu, daļa krievu valodās. Apskatot tos tuvāk es secināju, lūk, kādu lietu. Lai gan apsveikumu tematika bija viena, tad tomēr šajās kartiņās bija liela atšķirība. Apsveikumi latviešu valodā bija šādi: Priecīgas Lieldienas, saulainas Lieldienas, daudz laimes Lieldienās. Apsveikumi krievu valodā: Kristus ir augšāmcēlies! Lūk, kāda savdabīga atšķirība! Ne velti mēdz sacīt, ka tirgotājs labāk zina, kuru preci varēs notirgot – to pēc kuras ir pieprasījums. Citiem vārdiem sakot, apsveikumiem latviešu valodā par Kristus augšāmcelšanos pieprasījuma nav. Vai tiešām tas nozīmē, ka latvietis nepriecājas par Kristus augšāmcelšanos? Bet varbūt augšāmcelšanās notikumam nemaz nevajadzētu būt svarīgam visiem cilvēkiem, bet tikai daļai no tiem?
Palūkosimies vai ir iespējama dzīve bez Kristus augšāmcelšanās, un ja ir tad kāda tā ir?
Ja arī kāds cilvēks iztiek, bez Kristus augšāmcelšanās, tad viņa dzīvē izpaliek vēl viena lieta. Izpaliek uzvara pār ļauno – pār velnu. Un tur, kur nav uzvara pār viņu, tur viņš valda. Taču tieši Kristus augšāmcelšanās notikumā Dievs aptur šo velna uzvaras gājienu. Tur, kur velns gribēja pielikt punktu, tur Dievs teikumu turpina. Tur, kur vajadzēja visam beigties, ir sākums kam citam. Augšāmcelšanās brīdī notiek pilnīgi neiespējamais. Kristus cēlās augšā no mirušajiem. Pilnīgi neloģiska un pilnīgi neiespējama uz to brīdi lieta.
Padomāsim tagad, ar cik daudz šķiet neiespējamām lietām mēs ikdienā sastopamies? Ar daudzām. Atcerieties, tautā ir labs teiciens: “Ir neiespējami tikai bikses pār galvu pārvilkt.” Ne–ie–spē–ja–mi! Bet tagad iedomājaties, ka tās bikses pieder kādam lielam cilvēkam. Un tad, notiek neiespējamais – ir iespējams bikses pārvilkt pār galvu. Tieši tas notiek arī Lieldienās – Kristus augšāmcelšanās brīdī. Kristus ceļas augšā no mirušajiem. Tam ir grūti noticēt.
Šodienas Sv. Rakstu lasījumā mēs redzam, ka tam vienkārši tāpat nenotic arī Toms. Mācekļi viņam saka: “Mēs Kungu esam redzējuši.” Bet tas Tomam tas liekas neiespējami, ka Kristus ir atkal kļuvis dzīvs. Līdzīgā situācijā esam šodien arī mēs.
Mums, šodienas cilvēkam, divtūkstoš gadu pēc Kristus nāves un augšāmcelšanās ir liekas neiespējami nonākt līdz ticībai? Tomēr paldies Dievam, ka ir Lieldienas, jo tās ir Dieva uzvara pār visu neiespējamo šajā pasaulē arī pār šo neticību. Pateicoties Viņa lielajai žēlastībai, mums arī ir spējams baudīt šīs augšāmcelšanās augļus. Lietas un situācijas, kuras mums līdz šim ir bijušas neiespējamas, Lieldienu augšāmcelšanās notikumā, ir kļuvušas iespējamas. Vispirms jau mūsu nemirstība. Simtiem veidos, ticībās un formās tā ir izpaudusies pasaules vēsturē. Taču Kristus augšāmcelšanās rītā mēs sastopam pavisam ko citu. Ir svarīgi zināt un ticēt, ka tagad manī ir kaut kas pāri laikiem un laikmetiem neiznīcināms. Lieldienu notikuma nozīme nav arī tikai mūžībā, bet tas, pirmkārt, ir jēgas devējs šai dzīvei, konkrētam brīdim. Brīdim, kas liekas ir neiespējams. Ir tik neiespējami reizēm noklusēt dusmu karstumā, sastapties aci pret aci ar bezcerību, grēku, skaudību, ļaunumu un iziet no strupceļa, kurā nav vairs izejas. Tomēr Kristus augšāmcelšanās ir uzvara pār visām šīm grēka izpausmēm. Kristus augšāmcelšanās dod iemeslu un pats galvenais arī iespēju uzvarēt grēku?
Kāds jautās kā tas notiek?

Palūkosimies uz šīsdienas Sv. Rakstos aprakstīto notikumu. Toms neticēja tam, ko viņa mācekļi teica, par Kristus augšāmcelšanos. Gatavība noticēt viegli un ātri varbūt ir šodienas cilvēka lielākais apdraudējums. Jo nav nekā postošāka par lētticību. Toms ir cilvēks, kurš tam visam saka savu “nē”. Nav viegli bezcerībā ticēt, ka ir cerība, nav viegli, bezizejā ticēt, ka ir izeja, nav viegli ticēt, ka ir iespējams uzvarēt grēku. Tas nav viegli. Taču Kristus pazīst šo mūsu stāvokli. Viņš zina cik tas ir neiespējami. Ja tik izmisīgi meklējam, tad augšāmceltais nāk arī caur mūsu sirds aizslēgtām durvīm. Tad, kad esam bez spēka, bez pacietības un padoma, ko darīt tālāk, kā turpmāk cīnīties ar grēku; Viņš nostājas blakus un saka: “Miers ar jums!” Šis sveiciens, ko Augšāmceltais saka saviem baiļu pārņemtajiem mācekļiem un tev, ir vairāk nekā vienkārši sveiciens. Šie Viņa vārdi attiecas ne tik vien uz mieru kā dvēseles stāvokli, bet uz mūsu konkrēto situāciju, kurā mums tiek atjaunoti spēki cīņā pret grēku, dusmām un nepacietību. Neiespējamais mūsu dzīvē, pateicoties Lieldienām, kļūst par iespējamu.
Tātad tur, kur nav Kristus augšāmcelšanās, tur joprojām valda velns un tur nav iespējama uzvara pār grēku. Tur nav Lieldienas. Bet tur, kur ir Kristus augšāmcelšanās, tur valda grēku piedošana un līdz ar to dzīvība un svētlaime. Par visu pasaulē ir šai lietai ir visgrūtāk noticēt. Bet tieši tāpēc ir jāpriecājas par Lieldienām, par Kristus augšāmcelšanos. Jo pateicieties tai visneiespējamākās lietas pasaulē kļūst iespējamas.

Par to, lai nebeidzama slava un gods Tev Kristu mūsu glābēj!
Āmen.