Jņ. 16: 25b – 30 (Kol.1: 16 – 23)

Tas Kas mūs vērtē.

Mīļā Kristus draudze. Šodien es gribētu pakavēties pie tā cik reizēm atšķirīgi lietas vērtējam mēs un Dievs. Un ne tikai lietas, bet izrādās atšķirīgi no Dieva mēs vērtējam arī sevi.
Kāds jaunietis no Indijas, kurš aizbrauca mācīties uz Ameriku, stāstīja kā tur viņš ir ticis pie savas labās ģitāras. Pats viņš slimoja ar neārstējamu locītavu slimību, kas neļāva viņam pilnvērtīgi kustēties. Tāpēc, kad viņš aizbrauca uz skolu, viņa sapnis tur bija labi iemācīties spēlēt ģitāru. Jo ar to viņš vēlējās kalpot Dievam. Skolā bija grupa, kurā varētu apgūt ģitāras spēli, bet tam bija vajadzīgs savs instruments. Zēns saprata, ka nopelnīt naudu jaunai ģitārai viņam būs ļoti grūti. Tomēr viņš neatlaidās, lūdza Dievu un lēnām sāka krāt naudu. Tad iekrājis nelielu naudas summu ap 50 $, viņš bija gatavas sev nopirkt kaut viszemākās kvalitātes ģitāru. Taču pārdevēja, kurai viņš iedeva savu naudu teica, ka pa tik mazu summu sanāk nevis ģitāra, bet vienīgi sliktas kvalitātes futlāris. Zēns tomēr neatlaidās – lūdza Dievu un krāja naudu. Tad, pēc vairākiem mēnešiem nu jau ar dubultlielu summu, viņš atkal devās uz to pašu veikalu. Šoreiz pārdevēja viņam atbildēja, ka par tādu naudu var nopirkt vai nu ļoti labu futlāri, vai nu arī sliktu ģitāru. Tāpēc viņa ieteica zēnam mazliet vēl sakrāt naudu un tad nopirkt labāku ģitāru, kas maksātu 200 $. Zēns tā arī izdarīja. Bet pa to laiku, kāda meitene no tās pašas skolas, kura bija redzējusi zēna lielo mīlestību uz šo mūzikas instrumentu, apsolīja viņam, ja viņš līdz laikam, kad viņa beigs skolu, vēl nebūs sev dabūjis jaunu ģitāru, viņa tam uzdāvinās savu 500 $ vērto. Tomēr arī šo ģitāru zēns nedabūja. Jo kādu dienu pa pastu viņš saņēma sūtījumu no sev nezināma cilvēka. Atpakojis lielo paku no tās viņš izņēma skaistu, jaunu ģitāru. Šī instrumenta cena bija ne vairāk, ne mazāk kā 2500 $. Kad zēns pirms diviem mēnešiem būdams Latvijā stāstīja šo savu stāstu, viņš teica, ka šis notikums ir brīnišķīga ilustrācija un pierādījums tam, cik ļoti Dievs mūs mīl un cik daudz reizes augstāk par mums un pat par mūsu draugiem Viņš mūs novērtē. Ja zēns sev vēlējās ģitāru 50 $ vērtībā, bet draugi 500 $, tad Dievs vēlējās, lai zēns spēlē uz 2500 $ vērtas ģitāras. Lūk cik ļoti atšķirīgi vērtējumi. Kurš jums šķiet labāks?
Mīļā draudze, vai ar mums nenotiek līdzīgi? Vai mēs, būdami tādi paši Dieva bērni kā šis puisis no Indijas, arī reizēm sevi nevērtējam zemāk kā mūsu draugi un pat zemāk kā Dievs mūs vērtē?
Jā Dievs mūs vērtē ļoti augsti. Viņam mēs esam tik ļoti vērtīgi, tāpēc, lai mūs nepazaudētu, Viņš nesaudzēja pat savu vienīgo Dēlu Kristu. Atcerieties Ziemsvētku vēsti: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet, lai pasaule caur viņu tiktu glābta.”

Šis ir lielais noslēpums, kas šodienas dzirdētajā Evaņģēlijā mums tiek paskaidrots. 24.p. Kristus parāda šīs lielās – uz mums vērstās Dieva mīlestības cēloni. Proti, Viņš mīl mūs Kristus dēļ. Viņš arī mūsu lūgšanas paklausa pateicoties Kristum un Viņš atbild uz mūsu lūgšanām arī un vienīgi pateicoties Kristum. Viņš mīl ikvienu cilvēku neņemot vērā ko tas ir darījis vai nav darījis. Ikvienu Viņš ir sācis mīlēt jau mātes klēpī un nepārstāj to darīt arī pēc tā nāves. Šīs Dieva mīlestības uz cilvēkiem pamatojumu un pierādījumu var redzēt visskaidrāk, lūk, tur pie krusta, kur kails, krustā pienaglots ir Dieva dēls – Kristus. Tāpēc krusts mums nav nekāds nāves, soda jeb beigu simbols, bet tajā visskaidrāk atklājas Dieva milzīgā mīlestība uz mums Kristū, kura dēļ Viņš mūs mīl un apsola paklausīt mūsu lūgšanas.

Tāpēc ikviens tagad, var lūgt Dievu un Viņš dabūs to pēc kā Viņš lūdz, ka viņa prieks būs pilnīgs. Taču šajā apsolījumā ir viens liels BET, kuru ieliek pats Dievs. Uz šo Dieva darbu pie krusta nevar noskatīties no malas kā uz senu notikumu. Viņš aicina mūs iet tālāk. Kristus aicina mums pašiem ņemt dalību šajā notikumā. 26,27.p. Ir daudz lietas šajā pasaulē, kuras var saņemt jeb iegūt dažādos veidos. Bet atbildi no Dieva mēs varam saņemt vienīgi, ja mēs lūdzam, ja mēs Dievam jautājam pēc tās. Tāpēc Kristus ikvienam cilvēkam aicina piedzīvot Dieva mīlestību. Ikvienam cilvēkam ir jāpiedzīvo diena, saka Kristus, kad viņš sāk lūgt Dievu. Un šeit Viņš apsola, ka neviens nepaliks neuzklausīts bez atbildes pēc, kuras viņš ir lūdzis. Tā ir ticības pieredze, kura ir balstīta tagadnē. Tā ir Kristus piedāvātā jaunā pieredze ar kuru visi saprātīgie argumenti un spriedumi par Dieva esamību vai neesamību kļūst lieki. Šodien Kristus mūs aicina izmantot šo vienreizējo iespēju savās vajadzībās un jautājumos saukt uz Dievu atsaucoties uz Viņu – Kristu. Un Viņš apsola, ka Dievs paklausīs mūs.

Šeit ir svarīgi ieraudzīt, ka šis pieredzes ceļš, kuru ir gājuši visi ticīgie, gluži kā šis indiešu zēns, balstās tajā nevis cik augstu mēs vērtējam sevi vai cik labi mēs esam citu cilvēku acīs. Bet šī ceļa drošums ir tajā, ka Dievs Kristu dēļ mūs mīl vairāk nekā mēs paši sevi spējam mīlēt. Kristus tevi mīl vairāk nekā tu spēj to iedomāties. To ir tik svarīgi apzināties un ticēt tam īpaši tajos brīžos, kad neesam apmierināti ar sevi, kad esam grēkojuši, kad vairs neticam un neceram vairs ne uz ko. Tad šis Kristus piedāvājums lūgt Tēvu Viņa vārdā, atskan pavisam ar citu skaņu un svaru. Tas dod mums iespēju turpināt dzīvot ar jauniem spēkiem un jaunā virzienā. Par to vienīgi, lai Dievam ir gods.
Āmen.