ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
09.01.2000., svētdienā pēc Zvaigznes dienas.

Dieva vadība

Mat. 2: 1–12 (Atkl. 2: 26–28)

Šo sprediķi teicis skandināvu garīgās atmodas sludinātājs un iesācējs L.L. Laestadiuss 1852. gada Zvaigznes dienā. Šī mācītāja vārdā– par lestadiāņiem, sevi dēvē vēl šodien nopietni kristieši luteriskajā baznīcā Somijā un Zviedrijā. Lieku jums priekšā šo sprediķi tulkotā un nedaudz saīsinātā veidā.
Šodienas evaņģēlija vadīti mēs tagad pārdomāsim kā Dievs vada neticīgos pie Jēzus, līdzīgi kā austrumu gudros uz Bētlemi. Pirmkārt vaicāsim, kur ir pagāni, kad zvaigzne parādās. Otrkārt– kā viņi beigās atradīs Jēzu? Tomēr nevar gaidīt, ka visi šo zvaigzni redzēs. Jo, kā gan tie, kas nekad nepaskatās uz debesīm, bet skatās uz zemi dienu un nakti, pazīs to zvaigzni? Tādēļ tie neatnāk uz Bētlemi.

Pirmais jautājums– cik tālu pagāni ir no Bētlemes, kad parādās zvaigzne? Daži, īpaši tie, kas aizmiguši dienu un nakti, domā ka Bētleme nav tālu. Tie domā, ka Bētlemi var aizsniegt vienā dienā. Tomēr, kad cilvēki mēģināja izskaitīt cik garu ceļu veica austrumu gudrie, atklājās, ka tie ceļojuši vismaz 2000 kilometrus. Attālums nav tik īss kā daži pagāni domā. Daži no viņiem saka: “Mēs sasniegsim Bētlemi tāpat kā gudrie.” Bet kurš var pateikt cik daudzi nonāks galā? Es baidos, ka tie neticīgie, kas nedodas ceļā tūlīt kā parādās zvaigzne, nomirs pagānu zemē.
Glābēja zvaigzne jau ilgi spīd debesīs, bet joprojām tikai gudrie ir devušies ceļā. Kad velns sakurina uguni, aklie pagāni domā tā ir tā varenā gaisma, kas spīd pasaulē. Patiesi ar šo gaismu pietiek, lai labi apgaismotu plato ceļu uz elli. Kamēr Glābēja zvaigzne ir tik maza, ka neviens ar miesīgām acīm to nevar redzēt. Kad gudrie to pamanīja tie saprata, ka varens Valdnieks ir dzimis. Un viņos pamodās vēlēšanās jauno Valdnieku redzēt. Un kaut arī tie zināja, ka priekšā ir garš un grūts ceļš, tie tomēr devās ceļojumā, jo viņu sirdīs dega cerība redzēt Valdnieku.
Kad austrumu gudrie sāka ceļojumu tiem noteikti nācās teikt ardievas saviem šīs pasaules draugiem. Tiem, kas bija viņu kompānija dzeršanā, netiklībā, biznesā un izpriecās. Gudrajiem nācās atvadīties no dārgajiem vecākiem, dzīvesbiedriem un bērniem. Neskatoties uz to, ka tie nezināja, vai kādreiz viņus vēl redzēs.
Un tā gudrie apgriezās, apskāva savus draugus un bērnus, un raudādami teica: “Mīļie vecāki, brāļi un māsas, nāciet mums līdzi uz Bētlemi! Nepalieciet šajā bēdu pasaulē, kurā jums nav patiesa prieka. Nāve uzglūn jums uz katra soļa šai grēcīgajā zemē. Nāciet jel drīzāk mums līdzi uz Bētlemi, kur mēs varēsim pielūgt diženo Valdnieku un krusta nesēju! Viņš jau no silītes izstiepj savas mīlestības rokas pretī gurdeniem ceļotājiem!” Bet piederīgie pagānu zemēs tiem atbildēs: ”Mēs neiesim kopā ar jums!” Un gudrajiem ir jāšķiras sakot: “Tad ardievu, vecie pasaulīgie draugi, dzeršanas kompānija un netiklības biedri!” Un neticīgie paliek uz lauka šai pasaulē, smīnēdami par tiem, kas devušiem ceļā.
Otrais jautājums, kā neticīgie beigās tomēr atrod Jēzu? Sava garā ceļojuma beigās gudrie sasniedz Jeruzalemi. Viņi nezināšanas dēļ bija apmaldījušies. Tie cerēja atrast Debesu Valdnieku galvaspilsētā, ķēniņa pilī. Un sasnieguši Jeruzalemi tie sāka vaicāt: “Kur ir jaundzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs austrumos redzējām Viņa zvaigzni un atnācām Viņu pielūgt.” Karalis un visa pilsēta bija pārsteigti. Neviens nedomāja, ka šāds jaunums nāks no pagāniem, kas nav Dievu nedz meklējuši, nedz pazinuši. Ka ļaudis nāks no tālienes, kamēr Dieva tauta, kura nes kristiešu vārdu, Viņu neatradīs. Tajā pilsētā bija daudz priesteru, kas sludināja labo vēsti par Glābēju, kas nāks. Tomēr viņu sludināšana bija izkropļota, jo pravietojumus par Glābēju tie tulkoja pasaulīgi. Tie neuzmundrināja cilvēkus kā pravieši, tie arī nenorāja tautu tās grēku un bezdievīgas dzīves dēļ. Tie tikai solīja katram, sevišķi paši sev, bagātību un svētību Kristus valstībā. Jeruzalemē bija arī bezdievīgie: netikles, zagļi, dzērāji, kaušļi, lādētāji. Mantkāre un paštaisnība bija visur. Bet, neskatoties uz to, tāda uzdzīve kā šodien toreiz bija sveša. Toreiz nezināja tādu dzeršanu kā šodien, nedz lamāšanos vai zaimošanu. Gan Hērods, gan tauta toreiz bija izbrīnīti par austrumos uzlēkušo Glābēja zvaigzni. Neticīgie šodien nebrīnās ne par ko, kaut kristietības zvaigzne mirdz pie debesīm. Neskatoties uz to, tie joprojām izsmej patiesību. Tas rāda, ka viņu sirdsapziņa ir netīrāka kā Hērodam un jūdiem, kas vismaz izbijās, kad kristietības gaisma atmirdzēja.
Pamanīsim, ko darīja laicīgais ķēniņš, kad dzirdēja par Kristus zvaigzni. Viņš jautāja priesteriem. Tie no rakstiem zināja, kur Kristum jāpiedzimst, tomēr negāja uz Bētlemi. Arī Hērods uzzinājis par dzimšanas laiku, varēja nākt pielūgt jauno Valdnieku. Tomēr ir labi saprotams, ka viņš to nedarīja, jo baidījās, ka Kristus ir nācis valdīt un atņemt viņam varu. Tādēļ labāk šķita Kristu nokaut un iznīcināt kristietību pirms tā sāk izplatīties. Visa lielā pilsēta bija satraukta. Kāpēc? Tam par iemeslu bija tas: ja kristietības dēļ cilvēki mainītu ticību un dzīvi, krogu īpašniekiem būtu bankrots, prostitūtas zaudētu darbu, dzērāji vairs nedzertu pūķa indi. Velna kalpi tādēļ saskaitās uz Kristu, jo Viņš samaitāja veco jūdu un pagānu ticību un pasaulē nodibināja kristietību. Jā, jā, tieši tas bija satraukuma iemesls. Un dzirdot, atmodinātos sakām: “Mēs esam redzējuši Glābēja zvaigzni,” neticīgie sākumā ir izbrīnīti. Tie baidās, ka šis Glābējs nāks viņus sodīt. Tomēr vēlāk, tie uzpūtībā teiks: “Mums Dievs ir par Tēvu! Mēs neesam nevienam vergi!” Un tie visi paliks samaitātajā pilsētā. Visi: priesteri un levīti, dzērāji un krodzinieki, netikles un zagļi. Tie neies kopā ar gudrajiem pielūgt Kristu.

Noslēgumā jākonstatē: jums, austrumu gudrie, kas esat pametuši savu zemi Kristus dēļ, ir jāceļo uz Bētlemi vieniem. Jums ir jāpamet pasaulīgie draugi Jeruzalemē un jāceļo tālāk vienatnē meklēt jaundzimušo Valdnieku. Un zvaigzne jums rādīs ceļu, lai cik tumšs arī nebūtu. Pat ja ir migla un krusa, jūs redzēsit ceļu uz silīti stallī, kur pasaulei guļ Glābējs. Jūs, ceļotāji, neguļat pa ceļam, negaidiet lai priesteri un valdība jūs sagūsta! Jūs, gudrie, nesakiet tādiem slepkavām, kas ir Kristus! Neatklājiet, kas ir kristieši. Sakiet to savējiem. Stāstiet Marijai un Jāzepam, ka esat pametuši savējos Kristus dēļ; esat pametuši savu dzeršanas un netiklības kompāniju pagānu zemē; esat pametuši dārgos vecākus un grēku biedrus, kas agrāk bija dārgi. Jūs no tālas malas esat nākuši meklēt jaundzimušo Valdnieku.

Jums, ceļinieki, tas nebūs jānožēlo, ka esat bijuši modri tik daudz naktis, ka esat gājuši tik grūtus ceļus, ka esat pārcietuši daudz tumsas un pārbaudījumus, ka ceļā esat piedzīvojuši sāpes. Kad jūs beigās sasniegsiet Bētlemi, jūs priecīgi varēsit sveicināt pasaules Glābēju. Viņš stiepj mīlošas rokas no silītes uz ikvienu gurdenu ceļinieku. Jums to nenāksies nožēlot, kaut jūsu vecie draugi un grēku biedri ir smīnējuši par jums un jūsu piederīgie jūs uzskatījuši par pasistiem, ka visu pametāt un devāties caur tik lielām grūtībām un cīņām meklēt Kristu. Iegaumējiet, ceļinieki, ka visas ciešanas un šķēršļi jūsu ceļā ir kā nekas salīdzinājumā ar prieku un svētību, ko jutīsiet, kad galā sastapsiet Kungu un dāvāsiet tam savas dāvanas.
Tad nu jūs daži, kas esat redzējuši Valdnieka zvaigzni un no tālienes nākuši uz Bētlemi: nepagurstiet pa ceļam pirms nonākat galā. Jūs tur satiksiet jaundzimušo Glābēju, kura dēļ jūs pametāt dārgo pasauli un visus grēku biedrus. Daudzi ir devušies šai ceļā, bet daži ir paguruši pa ceļam, citi griezušies atpakaļ uz pagānu zemi, vēl citi ir palikuši Jeruzalemē. Tie no gudrajiem, kas griežas atpakaļ, nekad neredzēs jaundzimušo Valdnieku, un tie, kas palikuši ceļā, kļūs zvēriem par laupījumu.
Bet tie daži, kas seko Debesu zvaigznei, un ceļo cauri naktij, lai cik tumšs arī nebūtu, tie ir vienīgie ceļotāji, kas sasniegs Bētlemi. Tur tie sastaps jaundzimušo jūdu valdnieku guļam nabaga Marijas klēpī. Viņš smaida un stiepj savas nevainīgās rokas pretī pagurušajiem ceļotājiem.

Jūs austrumu gudrie, dodiet tagad savu ziedojumu! Pienesiet Valdniekam savas sirds zeltu, svēto vīraka smaržu: tas ir, slavu, godu un pateicību valdnieku Valdniekam tagad un mūžīgi! AMEN

 Iesūtīts: 2007.08.22 22:02
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »