KRISTUS OTRĀ ATNĀKŠANA

Lūkas 21: 25–36 (Maleah. 3:19–24)

Mīļā draudze un mūsu viesi. Šodien ir 2. adventa svētdiena un šajā dienā mēs tradicionāli pārdomājam Kristus otro atnākšanu. Citiem vārdiem sakot pārdomājam mūsu nākotni. Interesanti, cik mūsu tauta katru gadu izdod naudu zīlēšanas salonos un horoskopu kantoros. Parēķināsim. Ja viena zīlniece pieņem tikai 10 cilvēkus dienā, kas katrs samaksā 5 latus par savas nākotnes uzzināšanu, tad kopā tas ir 50 lati pa dienu. Mēnesī tas ir apmēram 1000 lati. Un tas tikai 1 zīlniecei! Pieskaitiet dažādu veidu horoskopus. Pieskaitiet visādus lādētājus, kodētājus, lāstu un ļaunas acs noņēmējus, auras noteicējus un uzlabotājus. Tas mēnesī būs vairāki tūkstoši. Pieskaitiet vēl sektas, kā Jehovas lieciniekus, kas izkrāpj cilvēkiem naudu, biedēdami tos ar pasaules galu, un jūs iegūsiet priekšstatu, cik maksā nākotnes uzzināšana šodien. Tas noteikti ir īsts bizness, kas ienes tūkstošus katru mēnesi. Un, lai arī daudzi nojauš, ka tiek krāpti, tie tomēr maksā. Kāpēc? Jo cilvēkiem interesē viņu nākotne. Ļoti interesē.
Kristus arī runā par nākotni. Bet Kristus nākotnes tēlojums ir ne tikai manas un tavas dzīves notikumi. Tas ir biedējoši varens. Tas rāda Dieva majestāti, rāda, pasaules bojāeju, atklāj, ko tad jutīs cilvēki. Tie nav zīlētāju miglainie minējumi, kas tev paredz labāku vai ne tik labu rītdienu, atkarībā no samaksas. Un itin bieži ir tā, ka cilvēki labāk dzird saldus melus, nekā rūgtu patiesību. Bet vai patiesība par mūsu nākotni tiešām ir rūgta? Baisa un dramatiska– jā, bet vai izmisuma pilna?
Pasaulei tuvojas gals. Tas ir fakts, ko pierāda ne tikai Radītāja apsolījums, bet arī zinātnieku atklājumi. Cik tuvu tas ir, to nezin neviens cilvēks. Patiesībā tas ir iespējams jau pēc 10 minūtēm. Tieši tā– jau pēc brīža. Kādas sajūtas jūs pārņem iedomājoties, ka līdz pēdējam brīdim ir atlikušas desmit, nu jau vairs deviņas ar pusi minūtes?
Vai es jūs gribu iebiedēt? Spriediet paši: lūk, kādas zīmes Dievs ir atklājis, kuras liecinās, ka pasaulei tuvojas pēdējais brīdis. Tās būs dažādas nenormālības un problēmas visos radības līmeņos. Pirmkārt, cilvēku sabiedrībā. Tautu naidošanās, kari, slimības, bads, ticīgo vajāšanas. Lai arī cilvēki tika radīti savstarpējai mīlestībai, pasaulē būs bellum omnium contra omnes– karš visiem pret visiem. Otrkārt, zīmes dabā. Plūdi, zemestrīces, planētu izmaiņas. Dieva radītais visums kļūs arvien bīstamāks dzīvošanai. Treškārt, zīmes kristīgajā Baznīcā. Maldu mācības un sektas, atkrišana no evanģelija, Kristus vārda izmantošana egoistiskiem mērķiem, brīnumi un spējas, lai pieviltu pat izredzētos. Baznīca, kuras uzdevums bija glābt sludinot Kristus patiesību, vairs nerūpēsies par patiesību un aizmirsīs savu uzdevumu.

Tādas būs zīmes, kas liecinās– gals ir tuvu. “Debess un zeme, plaisā un krakšķ, kā veca māja, kas tūlīt bruks un gāzīsies,” rakstīja Luters. Neapšaubāmi visas šīs zīmes lielākā vai mazākā mēra piepildās jau ilgāku laiku. Diemžēl ir vēl kāda beigu pazīme. Cilvēki nespēs šīs zīmes pamanīt un negaidīs Kristus atnākšanu...
Bet ne visi. Ne Kristus mācekļi. Šogad, adventa laikā mēs pārdomājam savu identitāti, vaicājam, kas es esmu. Viena no kristieša pazīmēm ir ilgošanās. Kad gaidām Kristus atnākšanu, un ne mūsu dzīves vieglums, ne smagums šīs gaidas kristietim nevar atņemt. Kā Viņš pamāca: “piesargieties, ka jūsu sirdis nav tapušas smagas vīna skurbumā un reibumā un tā diena neuznāk jums pēkšņi kā lamatas.” Šī ilgošanās pēc Dieva valstības liek nepievērst visas pūles un laiku tikai šīs dzīves nodrošināšanai, negaidīt visu labumu un laimi tikai no šīs pasaules– veselības, naudas, sabiedrības. Jo kristieši apliecina: “mēs gaidām uz mirušo augšāmcelšanos un dzīvošanu nākamajā pasaulē.” Un Rakstos ir apsolīts: “ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām” (Rom.8)

Un vai šīs ilgas pēc Kristus valstības mēs neizsakām katrā lūgšanā– “lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek”? Kristīgā ticība noteikti ir saistīta ar gaidīšanu, vēl vairāk– ar ilgošanos. Un kristietis neļauj nekam šajā pasaulē iemidzināt savu modrību. Viņš vienmēr ir nomodā lūgšanās par savu dzīvesveidu, nomodā cīņai ar kārdinājumiem, kas grib Dieva doto prieku un mieru aizstāt ar cilvēku surogātiem; evanģeliju aizstāt ar darbiem; baznīcu ar pasaulīgu apvienību. Kristus saka: “Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt no visa tā, kas notiks, un stāties Cilvēka Dēla priekšā.” Lūk, kā Kristus mācekļi gaida Viņu– paliekot nomodā lūgšanās.
Kas tad notiks tajā nākotnē, ko gaidām? Jāsaka, zudīs viss, kas šķiet stabils un neievainojams, zudīs “debess un zeme” Tātad nauda, vara, gods, gudrie atklājumi, itin viss. Arī mašīnas, mājas, ledusskapji, televizori, grāmatas– zudīs itin viss ar ko piepildām savu dzīvi. Tikai viena lieta nezudīs. Viens iekrājums būs neatņemams. Var teikt ir viena banka, kurā var noguldīt nebaidoties par bankrotu. Viena bagātība netiks sagrauta pat plūdos, un zemes bojāejā. Kas? Kristus vārdi! Kristus dotā patiesība.
Bet kā lai tos patur, kā lai atceras tajā katastrofas brīdī? Bet vai tu tos nesaņēmi kristībā? To nevar nomazgāt, ja nu vienīgi neticība un atteikšanās. Vai tu tūlīt negrasies norīt Kristus vārdus vakarēdienā. Un tas, ko Viņš apsola tev šodien, ir tava neatņemama bagātība mūžīgi. Ieklausies: mūžīgi tev piederēs tas, ko dzirdēji grēku piedošanā, ko saņemsi Vakarēdienā. Tas ir tavs mūžīgi, ne tikai līdz pasaules galam, bet pat vēl pēc tam.

Lai ko teiktu zīlnieki un maldinātāji, tikai viena lieta ir droša nākotnē. Tikai viena lieta var mūs stiprināt un dot drošu rītdienu. Kristus mācība! Žēl, ka visi šie zīlnieki, horoskopu taisītāji, pasaules gala pareģotāji nevar saņemt šos mūžības vārdos, jo tad būtu jāatsakās no sava pareģošanas biznesa.
Bet tu, ja gribi patiesi paturēt Kristus vārdus, tad ļauj, lai tie nav tikai tavas zināšanas, bet dzīvesveids. Kļūsti tu pats par Kristus izsacītu vārdu. Mīlestības vārdu apkārtējiem, pestīšanas vārdu izmisušajiem, mierinājuma vārdu cietējiem, pamācības vārdu maldīgajiem.

Bijušais Norvēģijas ministru prezidents Bundevika k–gs stāstīja par saviem nozīmīgākajiem Ziemassvētkiem. Kad viņš ar tēti kļuva par iepriecinājuma vārdu grūtdieņiem. Mazais zēns kopā ar tēti apstaigāja draudzes locekļus un savāca ziedojumus trūcīgajiem. Pēc tam savākto aiznesa trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Un vēl šodien, pēc vairāk kā 40 gadiem, viņam sirds iepukstas straujāk atceroties to prieka pārsteigumu cilvēku acīs, kad divi svešinieki, puisēns ar tēti, tiem Ziemsvētkos piezvanīja pie durvīm un pasniedza dāvanu– konvertiņu ar naudu. Tā nav pasaka. Arī tu un es varam kļūt par Kristus izsacītu vārdu pasaulei. Un Dieva Dēls saka: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs!” Jūs Kristus izglābtie, patiesi ejiet ar mieru un kalpojiet tam Kungam ar prieku! Līdz pat pasaules galam. Līdz pēdējam mirklim. AMEN