ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
04.03.2001., 6. svētdiena pirms Lieldienām.

Grēksūdze

Lūkas 19: 1–10 (2. Kor. 13: 4–13)

Ir iesācies Kristus ciešanu piemiņas laiks. Ir sācies gavēnis. Dzirdu jautājumu: Kad tad tas ir beidzies? Tiešām, vai tad ir kādreiz tāds laiks, kad viss ir atļauts? Vai tad ir dienas, kad varam sev sacīt: dari, ko gribi; iztrakojies cik tik kāro, jo vēl jau nav gavēnis? Nē. Ticīgam cilvēkam visa dzīve ir gavēnis. Kad visās lietās ievērojam mērenību, kad cīnāmies ar miesas kārdinājumiem, kad jo dienas, jo vairāk tiecamies dzīvot kā Dieva bērni. Ar ko tad gavēnis atšķiras no pārējā gada? Gavēnis ir laiks, kad īpaši gaidām Kristu. Tādēļ mūsu baznīcas gadā gavēnis ir 2 reizes– pirms Ziemsvētkiem, kad Kristus ienāca pasaulē no mūžības; un pirms Lieldienām, kad Kristus ienāca pasaulē no nāves.
Gavēņa laikā mēs gaidām Kristu. Interesanti, ko jūs katrs padomājāt dzirdot šos vārdus. Tikai nesteidzaties secināt, ka tā ir kāda abstrakta, teorētiska gaidīšana. Tikai nedomājiet, ka tā ir tāda mierīga pasēdēšana it kā mēs pieturā gaidītu autobusu. Gavēņa laikā nedomā tikai par Kristus otro atnākšanu pasaules beigās. Viņš ir solījis būt klāt jau tagad. Vai atkal kāda teorija? Jūs, namsaimnieces un namatēvi, atceraties vien, kā jūs gatavojāties, kad gaidījāt augstus viesus. Kā plānojāt, tīrījāt, gatavojāt, pucējāties. Tas noteikti bija diezgan saspringts laiks. Bet vai nojaušat, kas Augstā viesa gaidīšanā ir vissvarīgākais? Zinu, latvieši teiks– svētku mielasts. Bet vēl svarīgāk par to ir pavisam vienkārši atrasties TUR, kur Augstais viesis nāks. Cik nožēlojama būtu visa pirmsvētku rosīšanās, ja gaidītais viesis nemaz neatnāktu. Tādēļ gavēnis ir laiks, kad pajautāt, ne tikai kā, bet arī KUR var sagaidīt Kristu.

Mēs pirms brīža dzirdējām Jēzus vārdus, ka Viņš ir nācis “meklēt un glābt pazudušo”. Kā jums šķiet, kur Viņš meklē šos pazudušos (grieķiski– pazudis, apmaldījies, sagrauts)? Skaidrs, ka tā nav miesas atrašanās vieta, te vai tur. Kristus klātbūtne šodien nav miesīga, bet garīga. Tātad TUR nozīmē sirds atrašanās vietu. Kas tas ir? Tava sirds atrodas tur, kur tu savās domās sevi redzi. Ja tu uzskati, ka es labāks par daudziem citiem, tava sirds ir greznā pilī. Ja tu, visus pamāci un kritizē, tava sirds ir tiesas namā. Bet, ja tu esi neapmierināts, ka visiem klājas labāk un pieder vairāk, tikai tev visu laiku ir par maz, tad tava sirds stāv veikala rindā.
Bet Kristus pa to laiku ik dienas meklē un glābj pazudušos. TUR, kur atrodas pazudušās sirdis. TUR, kur cilvēki vairs nelolo ilūzijas par savu spēku vai gudrību. TUR, kur atrodas izmisusi sirds. Tas ir cilvēks, kas atklāj savu grēku nastu; kas pazemīgi atzīst, ka ir pazudis; kas bēdīgs atskārš, ka pats nespēj kļūt Dievam līdzīgs. Un ļoti simboliski ir vārdi, ko Jēzus saka cilvēkam, kas ir domājis, ka vajag pakāpties uz augšu, lai ieraudzītu Jēzu: “kāp steigšus zemē!”
Mums ir jānokāpj no saviem iedomu augstumiem. Tikai ja atradīsimies starp pazudušajiem Jēzus mūs varēs atrast. ATRAST UN IZGLĀBT! Ne lepnās pilīs, ne paštaisnās tiesātāju zālēs, bet starp pazudušajiem un atmestajiem. Starp tiem, kas atzīst savus grēkus. Ja neesam grēku nožēlnieku pulkā Jēzus mūs nevar atrast! Ja nenožēlojam savus grēkus, mūs nevar izglābt! Tas ir svarīgi katram, lai Jēzus nebūtu veltīgi pie mums nācis. Mums jāatklāj savi grēki, sava nomaldīšanās, sava atšķirtība no Dieva.
Tas notiek grēksūdzē. Grēksūdze, lai ir šī gavēņa tēma. Ka ikdienas pārdomājam, vai nav kas palicis neizsūdzēts. Vai kaut kur nav aizķēries liekulības, lielības, lepnības raugs. Katru svētdienu līdz pat Lieldienām mums būs dota iespēja, lai Jēzus mūs atrod. Mums būs dota iespēja nokāpt no ilūziju augstumiem un atklāt, ka esam pazuduši. Kādā veidā? Pavisam vienkārši. Mēs vēl tūlīt un ikreiz sekosim Dieva pavēlei: “Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi.” (2.K.13) Mēs izmeklēsim savu sirdsapziņu, kā ārsts izmeklē savu pacientu. Meklēsim, vai kaut kur nav pieķērusies grēka slimība. Un, ja ir tad lūgšanā to uzticēsim Jēzus dziedināšanai. Jūs tūlīt dzirdēsiet vairākus jautājumus, kurus kā testu varat uzdot paši sev. Tie ir jau sendienās tapuši sirdsapziņas izmeklēšanai pirms grēksūdzes. Un, kad tu atklāsi, ka viss nav gluži labi, ka esi vainīgs, tad uzmanīgi klausies, kādus vārdus Jēzus teica vakarēdienā. Uzmanīgi ieklausies, jo tieši tad Viņš piepilda savu apsolījumu, ka ir nācis meklēt un glābt pazudušo. Nekad nevajag aizmirst, ka īsts ārsts atklāj slimību, nevis lai bēdātos, bet lai to izārstētu. Ja tev Jēzus pēc brīža atklās kādu grēku, tad mērķis ir, tevi no tā dziedināt un izglābt.

Tagad “Dvēseles spoguļa,” jautājumi par 1. bausli. Uzdosim tos katrs sev.

Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus Dievus turēt manā priekšā.

 Iesūtīts: 2007.08.22 21:51
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »