Jāņa 1: 10–13 (Sal. Pam. 17–25)

Tā kā mēs jau esam iesākuši misijas tēmu, šoreiz esmu iztulkojis, kādas grāmatas vienu nodaļu. Šī grāmata ir veltīta visiem misionāriem pasaulē. Autors ir viens no pazīstamākajiem amerikāņu kristīgajiem autoriem Max Lucado.

Dieva mērķis tavai dzīvei.

Es atceros, kā es 7 gadu vecumā braucu uz laukiem pie maniem vecvecākiem. Mamma un tētis nopirka biļeti, iedeva nedaudz kabatas naudiņas, un iesēdināja autobusā. Viņi piesacīja, lai nerunājos ar svešiniekiem, un lai nekāpju ārā no autobusa, kamēr neieraudzīšu savu vecmāmiņu aiz loga. Viņi ļoti skaidri pateica, kas ir mana pietura uz kuru es braucu.
Dievs jums ir izdarījis to pašu. Viņš ir licis jūs ceļojumā. Viņam ir galamērķis tavai dzīvei. (Un tu būsi laimīgs uzzināt, ka tas nav pie vecmāmiņas uz laukiem.) “Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,” (1.Tes 5:9)
Saskaņā ar Bībeli, Dieva mērķis tavai dzīvei ir glābšana. Tev paredzētā galapietura ir debesis. Dievs ir izdarījis tieši to pašu, ko mani vecāki. Viņš ir nopircis biļeti. Viņš ir visu sagatavojis ceļojumam. Jo tu esi tik ļoti mīļš Dievam, ka Viņš grib būt kopā ar tevi uz visiem laikiem.
Bet izvēle ir tava. Kaut arī Viņš stāv pie durvīm ar apmaksātu biļeti un kabatas naudiņu ceļojumam, daudzi tomēr izvēlas doties citos virzienos, nekā Dievs vēlas. Tā ir mūsu problēma.
MŪSU PROBLĒMA: GRĒKS (mēs esam nepareizajā autobusā)
Kad mani vecāki iedeva biļeti un izstāstīja kurā autobusā jākāpj, es viņiem ticēju un darīju kā sacīts. Es tiem uzticējos. Es zināju, ka viņi mani mīl un zina vairāk nekā es... tā nu es iekāpu autobusā.

Kļūt par kristieti nozīmē iekāpt autobusā ar Kristu. Jēzus stāv durvīs un saka: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens netiek pie Tēva kā vien caur mani.” (Jņ 14) Diemžēl ne visi pieņem šo uzaicinājumu. Vismaz es nē, kad pirmo reizi Viņš uzaicināja. Es pavadīju zināmu laiku nepareizā autobusā.
Ir daudz autobusi. Katrs no tiem sola, ka aizvedīs tevi uz laimi. Ir izpriecu, īpašumu, varas, kaislību autobusi. Es redzēju autobusu, kas saucās izpriecas un iekāpu tajā. Tas bija pilns ar smejošiem un zobgalīgiem cilvēkiem; šķiet viņiem patika šī nebeidzamā ballīte. Pagāja labs laiks iekams es sapratu, ka viņiem bija jābūt skaļiem, lai apklusinātu iekšējo sāpi.
To iekāpšanu nepareizajā autobusā sauc grēks. Tas ir grēks sacīt: “es iešu savu ceļu, nevis Dieva ceļu. Vārds grēks un vārds es ir cieši saistīti. Tas ir grēks sacīt: “Es darīšu, ko es gribu, nav svarīgi, ko Dievs saka.” Jo vienīgi Dievs var piepildīt mūsu vajadzības. Grēks ir, kad iet pie visiem, izņemot Dievu, lai dabūtu to, ko vienīgi Dievs var dot. Vai es esmu vienīgais šeit, kas ir pavadījis laiku nepareizā autobusā? Nē. Daži autobusi ir nežēlīgāki par citiem. Daži braucieni ir garāki par citiem, bet “Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu” (Jes 53:6) “Ja sakām, ka mums nav grēku tad maldinām paši sevi un patiesības nav mūsos” (1 Jn 1)
Iekāpt nepareizā autobusā ir nopietna kļūda. Grēks sarauj mūsu attiecības ar Dievu. Mēs esam radīti, lai ceļotu ar Viņu. Bet, ja mēs esam citā autobusā un braucam nepareizā virzienā, mēs jūtamies tālu no Dieva. Tādēļ dzīve var šķist bezjēdzīga. Mēs nepiepildām savu mērķi.
Grēks ne tikai sarauj mūsu attiecības ar Dievu; tas arī traucē mūsu attiecībām ar citiem. Vai vari iedomāties garu ceļojumu uz nepareizu vietu autobusā, kas piebāzts ar cilvēkiem? Ar laiku, katrs sākt čīkstēt. Nevienam nepatīk ceļojums. Viss brauciens ir nožēlojams.
Mēs cenšamies tikt galā ar savām problēmām ar terapiju vai treniņiem vai receptēm. Bet nekas nepalīdz. Bībele saka “Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Sak 16) Redzi, grēka gala rezultāts ir nāve... garīga nāve. “Grēka alga,” raksta Pāvils: “ir nāve...” (Ro 6).
Pavadi visu dzīvi nepareizā autobusā, kas ved nepareizā virzienā un tu nonāksi nepareizā vietā. Tu nonāksi ellē. Ne tāpēc, ka Dievs grib, lai tu būtu ellē. Viņš ir ieplānojis tev debesis. Tavs galapunkts ir debesis. Un Viņš darīs jebko, lai tevi turp nogādātu, izņemot vienu lietu. Ir viena lieta, ko Viņš nedarīs. Viņš tevi nespiedīs ar varu. Lēmums jāpieņem tev. Bet Viņš ir izdarījis visu pārējo. Lūk, ko es ar to domāju.

RISINĀJUMS: ŽĒLASTĪBA (iet uz pareizo autobusu)
Ja problēma ir grēks, un visi ir grēkojuši, ko tad es varu darīt? Nu labi, tu vari iet uz baznīcu, bet tas nepadarīs tevi par kristieti. Tāpat kā iešana uz rodeo, tevi nepadarīs par kovboju, iešana uz baznīcu tevi nepadarīs par kristieti. Tu varētu smagi strādāt, lai apmierinātu Dievu. Tu varētu darīt daudz labu lietu, atdot citiem daudz mantu... vienīgā problēma ar to ir, ka tu nezini cik daudz laba ir jāizdara. Tu varētu sākt sevi salīdzināt ar citiem. “Varbūt esmu slikts, bet es vismaz esmu labāks par Hitleru.” Problēma šādā salīdzināšanā ir, ka pārējie cilvēki nav standarts; Dievs ir!

Ko tad tu darīsi? Ja tevi neglābj iešana uz baznīcu vai labu darbu darīšana vai sevis salīdzināšana ar citiem? Kas tad tevi glābs? Atbilde ir vienkārša: iekāp pareizajā autobusā. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jn 3)
Ievēro, ko Dievs darīja: “Viņš deva savu vienīgo Dēlu.” Un tieši savai baznīcai Viņš uzticēja šo savu dāvanu izdalīt visiem. Bet par to, kā tad iekāpt pareizajā autobusā, un ko darīt, lai tajā paliktu, par to pēc nedēļas turpināsim. AMEN