Jāņa 12: 12–24 (Filip. 2: 8–15)

Jēzus iejāj pilsētā, kur Dievs senatnē lika celt templi savam godam; pilsētā, kur stāv Viņa tautas ķēniņa pils. Jēzus iejāj Jeruzalemē. Jūdu Lieldienu svētki ir tuvu. Pilsēta ir pārpildīta ar cilvēkiem. Kā gan ne? Katram ebreju vīrietim taču ir uzdots šajos svētkos pienest upuri Dievam. Upurēt jēru par saviem un savas ģimenes grēkiem. Pilsētā visur ir ļaužu pūļi. Kādā senā hronikā teikts:

"Ķēniņš Agripa, vēlēdamies uzzināt cik daudzi sapulcējušies Jeruzalemē uz Lieldienām, pavēlēja priesteriem, sacīdams: "Nolieciet man malā vienu nieri no katra jēra." Viņi atlika 600 tūkstošus: dubult tik daudz cik izgāja no Ēģiptes." Tajā gadā Lieldienas bija īpaši pārpildītas...

Un tie nebija velti nākuši. Šīs Lieldienas bija īpašas. Neparastie notikumi iesākās jau Lieldienu nedēļas sākumā, svētdienā pirms Lieldienām. Tautā jau labu laiku klīda runas par kādu mācītāju, kas pat mirušo ir piecēlis. Un simtiem ļaužu ir pieredzējuši viņa brīnumaino spēku. Un šajā Lieldienu nedēļā šis sludinātājs nāks uz Jeruzalemi. Tauta viņu sagaidīs. Interesanti, kā? Kādā veidā cilvēki uzņems Jēzu Kristu?

Šodienas evaņģēlija lasījumā mums ir vēstīts par trijām dažādām sagaidīšanām. Savdabīgi, ka cilvēku reakcija sastopot Jēzu toreiz, ir ļoti līdzīga tai, kādu redzam šodien, kad mūsu laikabiedri dzird par Kristu. Par valdnieku, kas cieš savas tautas vietā.

Trīs dažādas reakcijas, kad dzird par Jēzu Kristu. Pirmā– sajūsma. Liels ļaužu pulks "ņēma palmu zarus un izgāja viņam pretim kliegdami: Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Kunga vārdā, Israēla ķēniņš!" Lielais pulks steidzas Jēzum pretim, lai sveiktu to, kas varētu būt labs tautas valdnieks. Nesen viņi mēģināja celt ar varu viņu par karali, bet Viņš aizgāja. Nu beidzot ir piepildījušās tautas cerības: Jēzus pats nāk uz galvaspilsētu. Okupācijas izmocītā un izvārdzinātā tauta cer, ka šis brīnumus darošais mācītājs varētu palīdzēt tiem viņu vajadzībā. Ka šis Jēzus varētu vadīt tautu cīņā pret paverdzinātājiem un neticīgajiem. Daudzi droši vien bija lasījuši, kā tauta pirms pusotra gadsimta sagaidīja Jeruzalemē sacelšanās vadītāju Simonu Makabeju (1.Makabeju 13:51). Tauta bija gājusi ar palmu zariem un dziesmām sagaidīt to, kas bija uzvarējis iebrucējus. Tāpat, viņi sagaidīja Jēzu. Pilni ar cerībām un jūsmas. 

Un Viņš nāca un nekavējās. Jādams uz jauna ēzeļa. # Vai tad jau sen pravietis Cakarīja nebija sacījis: "Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē Jeruzalemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis; Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa." Lūk– Ciānas meita, tas ir Jeruzaleme, priecājas. Sajūsmas pilna sagaidīšana. Viņš var piepildīt mūsu ilgas. Viņam ir spēks dot mums to, ko gribam. Viņš atnesīs mums labklājību un jauku dzīvi. # Kāpēc tad nē? Viņam taču ir spēks mirušos piecelt, slimos dziedināt un izsalkušos paēdināt! Kā gan lai nesauc prieka saucienu: Ozianna!

Cik gan īsa ir tava jūsma, ak, tauta! To, kam tu šodien dod godu, tu jau rīt liksi nonāvēt. Kolīdz tu redzēsi, ka Viņš nedod tev to, ko gribi, tu viņu apmainīsi pret noziedznieku. "Mums Barabu," tu sauksi. Cik gan īsa ir tava jūsma...

Otra reakcija uz to, ka Jēzus ir tuvu, ir sašutums. Bet farizeji runāja savā starpā: "Jūs redzat, ka jūs nekā nespējat darīt! Redziet, visa pasaule iet viņam pakaļ!" Nevis prieks, bet aizdomas un konkurence pilda viņu sirdis. Šis Jēzus draud atņemt tiem dzīves komfortu. Viņu zināšanas, lepnums par baušļu pildīšanu, cieņa citu acīs, viss ir apdraudēts. Šis mācītājs saka, ka tam visam nav nozīmes Dieva priekšā; ka vienīgi caur viņu var nākt pie Dieva. Un tad vēl šī tauta... Tie nesaprot, ka ne jau tikai Cakarīja ir pravietojis par ķēniņa nākšanu. Arī Daniēls ir rakstījis: "es redzēju (parādībā), kā debess padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls" (7:13) Lūk to šī tauta nezin, ka rakstu mācītāji ir izskaidrojuši par mesijas nākšanu: "Ja Israēlieši būs labi, viņš nāks no debess padebešiem, bet, ja nebūs labi, tad jāšus uz ēzeļa."

Ak jūs, mācītie farizeji. Kāpēc jūs neredzat, ka kļūdāties? Ka Jēzus jāj uz ēzeļa ne jūsu sliktuma, bet sava labuma dēļ. Kāpēc jūs neredzat, ka Viņš jūs mīlēdams ir bieži pamācījis un tagad iejāj pilsētā. Ne jūsu, bet savas mīlestības dēļ Viņš šo ceļu ir uzņēmies. Kāpēc jūs farizeji, kas visu vienmēr zināt, šo nevarat pamanīt? Kāpēc jums jūsu gudrība šķiet tuvāka par Dieva mīlestību? Tik ļoti tuvāka, ka pēc pāris dienām nokausiet šo cilvēku...

Trešā reakcija– grieķiem, kas atnāca pie Filipa "un viņu lūdza: Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!" Un kurš gan negribētu redzēt to, kas tik daudz brīnumus var darīt? Kas gan negribētu dzirdēt mācītāju, kam visi jūdu gudrie farizeji neko nevar pateikt pretī?

Ak, zinātkārie grieķi. Jums tas viss šķiet interesanti. Kāpēc nepaklausīties tādas labas lietas? Bet, kur jūs palikāt pēc tam? Kad jums Jēzu gribējās redzēt, jūs viņu atradāt. Bet kur jūs bijāt, kad Jēzum vajadzēja jūs? Kur jūs bijāt, kad Viņam vajadzēja tieši jūsu atbalstu? Savu ziņkāri jūs apmierinājāt, bet ko tālāk? Kādi jūs atnācāt, tādi aizgājāt...

Bet tu, draudze, man vaicāsi, kas tad tur tik svarīgs kā ļaudis reaģē dzirdot par Jēzu? Tiešām, tam nav īpašas nozīmes! Jā, Viņš nevilcinās ļaužu pārliecības dēļ. Jēzus dodas uz Jeruzalemi, lai ciestu par visiem. Viņš ir pabeidzis savu sludināšanu. Ir pienākusi stunda pasaulei redzēt, ko nozīmē Dieva mīlestība. Ko nozīmē patiess valdnieks? Ir pienākusi stunda redzēt, ka tāpat, kā maize ikdienas uztur mūsu dzīvību, tāpat Dieva Dēls būs mūsu garīgais uzturs. Uzturs, ko baudīsim arī šodien– Dieva maizi vakarēdienā. Un kā kviešu grauds mirst, lai no tā izaugtu jauna vārpa un graudi, tāpat Jēzus mirs, lai daudzi varētu dzīvot. Neskatoties uz cilvēku reakciju, "ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts." Caur pazemojumu un nāvi Cilvēka Dēls ieies uzvarā. Šī stunda ir pienākusi arī šodien! Jā, 28–tajā martā! Kad sveiksim Jēzu, kas ienāks šeit, mūsu baznīcā un dziedāsim: "Ozianna augstībā! Lai slavēts ir, kas nāk, tā Kunga vārdā." Un mēs zināsim, ka Viņš dara to ko sola, neskatoties uz to, ko mēs domājām. Un mēs varēsim nedomāt par savu reakciju, bet dzirdēt, ko Viņš saka.

  Nobeidzot, viens ieteikums jums. Pamaniet: šīsdienas evaņģēlijā bija arī 4–tā reakcija. Viņa mācekļi. Kas sākumā nesaprata visu kas notiek, bet vienkārši palika kopā ar Jēzu. Palika, un bija vienīgie no šodien pieminētajiem, kas piedzīvoja Jēzus augšāmcelšanos! Palieciet kopā ar Viņu. Nākošajā nedēļā svinēsim četrus dievkalpojumus. Ceturtdien, piektdien, sestdien un svētdien. Pieminēdami šis četras dienas. Palieciet kopā ar Jēzu, Viņa draudzē, ko Viņš saucis par savu miesu. Zinu, ka daži no jums būs laukos, vai ceļojumā, un varbūt nevarēs būt kopā ar draudzi. Sviniet šīs četras dienas tur kur esat, kopā ar saviem piederīgajiem. Pieminiet šīs četras dienas, kas ir cilvēces vēstures centrā.

Tā saka tas Kungs: "Kad es no zemes tikšu paaugstināts, es visus vilkšu pie sevis." AMEN