Ilmārs Rubenis, 20. jūnijs, Ceturtā svētdiena pēc Vasarsvētkiem.
Pirmo mācekļu aicināšana
LŪKAS EVAŅĢĒLIJS
5. nodaļa
Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet
Viņš
stāvēja pie Ģenecaretes ezera.
2 Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija
izkāpuši
un mazgāja savus tīklus.
3 Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt
mazliet no
malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas.
4 Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: "Dodies uz augšu un izmet
savus
tīklus."
5 Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: "Meistar, mēs cauru nakti esam
strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu
izmest."
6 Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.
7 Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā
vilkt. Un tie
nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima.
8 Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja:
"Kungs,
aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks."
9 Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par lomu,
ko tie bija
vilkuši,
10 tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus
sacīja uz
Sīmani: "Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot."
11 Un, savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja Viņam
līdzi.
12 Un notika, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad kāds
caurcaurīm
spitālīgs cilvēks, Jēzu ieraudzījis, nometās uz sava vaiga un Viņu lūdza
un
sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt."
13 Un, roku izstiepis, Viņš to aizskāra, sacīdams: "Es gribu, topi
šķīstīts." Un tūdaļ spitālība no tā nozuda.
14 Un Viņš tam pavēlēja nevienam to nesacīt, bet noiet un rādīties
priesterim un
upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību.
15 Un Viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās
Viņu
dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām.
16 Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.
17 Un notika, kādā dienā Viņam mācot, tur sēdēja farizeji un bauslības
mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī
no
Jeruzālemes. Un Tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt.
18 Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas ķerts;
un tie lūkoja
to ienest un nolikt Viņa priekšā.
19 Un, neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to
nolaida caur
griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.
20 Un, redzēdams viņu ticību, Viņš uz to sacīja: "Cilvēks, tavi grēki
tev
piedoti."
21 Un rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest pie sevis un sacīt: "Kas
Šis
tāds ir, ka Tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus piedot kā vien
Dievs?"
22 Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, atbildēja un tiem sacīja: "Ko jūs
domājat
savās sirdīs?
23 Kas ir vieglāk - vai sacīt: tavi grēki tev piedoti, - vai sacīt:
celies un staigā?
24 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus
piedot." Tad
Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej
uz
mājām!"
25 Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis,
un
aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams.
26 Un izbrīns pārņēma visus, un tie slavēja Dievu un bijāšanas pilni
sacīja:
"Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši."
27 Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, pie
muitas sēžam
un uz to sacīja: "Nāc Man līdzi."
28 Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja Viņam.
29 Un Levijs taisīja Viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels
pulks muitnieku
un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda.
30 Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja:
"Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?"
31 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet
slimiem.
32 Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet
grēciniekus."
33 Bet tie Viņam sacīja: "Jāņa mācekļi bieži gavē un Dievu lūdz, tāpat
arī
farizeju mācekļi, bet Tavējie ēd un dzer."
34 Bet Jēzus tiem sacīja: "Kāzu ļaudis jūs nevarat piespiest gavēt,
kamēr
līgavainis ir pie viņiem.
35 Bet nāks dienas, kad līgavainis tiem būs atņemts, tanīs dienās tie
gavēs."
36 Un Viņš stāstīja tiem arī līdzību: "Neviens nenoplēš ielāpu no jauna
apģērba, lai to uzšūtu uz vecu apģērbu, citādi viņš tikai sagraizīs
jauno, un
ielāps no jaunā nepiestāvēs vecajam.
37 Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos, citādi jaunais vīns
pārplēsīs
traukus un pats izlīs, un trauki ies bojā;
38 bet jaunais vīns lejams jaunos traukos.
39 Un neviens, kas dzēris veco, tūliņ negribēs jaunā, jo viņš sacīs:
vecais ir
labāks."Latviešu Bībeles
1965. gada izdevuma revidētais teksts Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv
|