|
Rolands Eimanis, 13. septembris, Piecpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvēkiem.
 Atraitnes dēla atdzīvināšana Nainē
LŪKAS EVAŅĢĒLIJS
7. nodaļa
Kad nu Viņš visus Savus vārdus ļaudīm bija pabeidzis, tad Viņš iegāja
Kapernaumā.
2 Tur kāda virsnieka kalps, kas tam bija mīļš, gulēja slims uz miršanu.
3 Dabūjis dzirdēt par Jēzu, tas nosūtīja pie Viņa jūdu vecajus un Viņu lūdza, lai
nāktu viņa kalpu dziedināt.
4 Un, pie Jēzus nogājuši, tie Viņu mīļi lūdza, sacīdami: "Viņš ir vērts,
ka Tu viņu paklausi,
5 jo viņš mīl mūsu tautu un mums ir uzcēlis šo sinagogu."
6 Un Jēzus gāja tiem līdzi; bet, kad Viņš vairs nebija tālu no tā nama, tad
virsnieks sūtīja draugus pie Viņa un lika Viņam sacīt: "Kungs, nepūlies, jo es
neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta.
7 Tāpēc arī es pats neesmu turējis sevi par cienīgu nākt pie Tevis; bet saki tik
vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.
8 Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem priekšniecības, un man ir padoti kareivji, un,
ja es kādam saku: ej, - tad viņš iet; un otram: nāc, - tad viņš nāk; un savam
kalpam: dari to, - tad viņš dara."
9 Bet Jēzus, to dzirdējis, par viņu brīnījās un, pagriezies uz ļaudīm, kas Viņam
gāja līdzi, sacīja: "Es jums saku: tādu ticību Es pat Israēla ļaudīs neesmu
atradis."
10 Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies mājās, atrada kalpu veselu.
11 Un pēc tam Viņš gāja uz pilsētu, vārdā Naine, un Viņa mācekļi un daudz
ļaužu gāja Viņam līdzi.
12 Bet, kad Viņš bija tuvu pie pilsētas vārtiem, lūk, tad iznesa mironi, kas bija
savas mātes vienīgais dēls, un tā bija atraitne, un liels pulks pilsētnieku tai gāja
līdzi.
13 Un, to redzējis, Tas Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: "Neraudi!"
14 Un piegājis Viņš aizskāra zārku, un nesēji apstājās, un Viņš sacīja:
"Jaunekli, Es tev saku: celies augšā!"
15 Un mironis cēlās sēdus un sāka runāt, un Viņš to atdeva viņa mātei.
16 Tad izbailes pārņēma visus, un tie slavēja Dievu, sacīdami: "Liels pravietis
mūsu starpā ir cēlies, - un: Dievs Savus ļaudis uzlūkojis."
17 Un šī slava par Viņu izpaudās pa visu Jūdeju un pa visu apkārtni.
18 Jānim viņa mācekļi paziņoja visu, kas noticis.
19 Un Jānis ataicināja divus no saviem mācekļiem un tos sūtīja pie Jēzus, lai tie
Viņu jautātu: "Vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu
gaidīt?"
20 Bet šie vīri, pie Viņa nogājuši, sacīja: "Jānis Kristītājs mūs sūtījis
pie Tevis, lai mēs Tevi jautātu: vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu
gaidīt?"
21 Bet tanī brīdī Viņš daudzus dziedināja no sērgām un sāpēm un ļauniem gariem,
un daudziem akliem Viņš dāvināja gaismu.
22 Un Jēzus atbildēdams tiem sacīja: "Eita un atsakait Jānim, ko esat redzējuši
un dzirdējuši: aklie redz, tizlie iet, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi
ceļas augšām, nabagiem sludina prieka vēsti;
23 un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas."
24 Kad nu Jāņa vēstneši bija aizgājuši, Viņš sāka uz ļaudīm runāt par Jāni:
"Ko jūs gājāt tuksnesī skatīties? Vai niedri, ko vējš šauba?
25 Jeb ko gājāt redzēt? Vai cilvēku, apģērbtu mīkstās drēbēs? Lūk, tie, kas
dārgās drānās un pilnībā dzīvo, ir ķēniņa namos.
26 Jeb ko gājāt redzēt? Vai pravieti? Tiešām Es jums saku: vairāk nekā pravieti.
27 Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, lai tas
sataisa ceļu Tavā priekšā.
28 Jo Es jums saku: no visiem, kas dzimuši no sievām, neviens pravietis nav lielāks par
Jāni Kristītāju; bet vismazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu."
29 Un visi ļaudis, kas Viņu dzirdēja, pat muitnieki, apliecināja, ka Dievs ir taisns,
likdamies kristīties ar Jāņa kristību.
30 Tikai farizeji un bauslības mācītāji ir nicinājuši Dieva padomu viņu pašu
labā, palikuši viņa nekristīti.
31 "Kam Es šīs paaudzes ļaudis līdzināšu, kam viņi ir līdzīgi?
32 Viņi ir līdzīgi bērniem, kas sēž tirgus laukumā, un cits citam uzsauc un saka:
mēs jums esam stabulējuši, un jūs neesat dejojuši; mēs esam jums dziedājuši raudu
dziesmas, un jūs neesat raudājuši.
33 Jo nāca Jānis Kristītājs, neēda maizi un nedzēra vīnu, un jūs sacījāt: viņam
ir ļauns gars.
34 Nāca Cilvēka Dēls, ēda un dzēra, un jūs sakāt: redzi, šis cilvēks ir negausis
un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.
35 Taču gudrību attaisnojuši visi viņas bērni."
36 Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, lai Viņš pie tā ēstu, un Viņš, iegājis
farizeja namā, apsēdās.
37 Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš
sēžot farizeja namā pie galda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu
38 un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudāja un iesāka slacināt Viņa kājas ar
savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja Viņa kājas un tās
svaidīja ar eļļu.
39 Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, to redzēdams, runāja pats pie sevis:
"Ja šis būtu pravietis, tad Viņš zinātu, kas šī sieva tāda ir, kas Viņu
aizskar; jo tā ir grēciniece."
40 Un Jēzus, to uzrunādams, sacīja: "Sīmani, Man tev kas jāsaka." Viņš
atbildēja: "Mācītāj, saki."
41 Jēzus sacīja: "Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija
parādā pieci simti denāriju un otrs piecdesmit.
42 Kad nu tie nespēja atdot, viņš abiem atlaida parādu. Kurš no abiem to vairāk
mīlēs?"
43 Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: "Man šķiet, tas, kam viņš vairāk
atlaidis." Bet Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi spriedis."
44 Un, pagriezies pie sievas, Viņš sacīja Sīmanim: "Vai tu redzi šo sievu? Es
nācu tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis Manām kājām, bet šī savām asarām Manas
kājas slacījusi un ar saviem matiem nožāvējusi.
45 Tu Mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr Es še esmu, nav mitējusies skūpstīt
Manas kājas.
46 Ar eļļu tu neesi svaidījis manu galvu, bet šī ar svaidāmo eļļu ir svaidījusi
Manas kājas.
47 Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz
mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz."
48 Un Viņš tai sacīja: "Tev tavi grēki piedoti."
49 Un tie, kas līdz pie galda sēdēja, sāka pie sevis runāt: "Kas Tas tāds, kas
pat grēkus piedod?"
50 Bet Viņš sacīja uz sievu: "Tava ticība tev palīdzējusi, ej ar mieru."Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts
Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv |
