|
Rolands Eimanis, 30. augusts, Teīspadsmitā svētdiena pēc Vasarsvēkiem.
 Jēzus dziedina desmit spitālīgos
LŪKAS EVAŅĢĒLIJS
17. nodaļa
Vēl Viņš teica Saviem mācekļiem: "Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet
vai tam, caur ko tā nāk!
2 Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā
tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!
3 Sargaities! Ja tavs brālis grēko, pamāci to un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.
4 Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie
tevis un saka: man ir žēl, - piedod viņam."
5 Un apustuļi sacīja savam Kungam: "Vairo mums ticību."
6 Bet Viņš sacīja: "Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu
uz šo vīģes koku: izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā,- viņš jūs
paklausītu.
7 Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam
sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda!
8 Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst
un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi.
9 Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles?
10 Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait:
mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums."
11 Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju
12 un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie
apstājās no tālienes
13 un paceltā balsī sauca: "Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!"
14 Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: "Ejiet, rādaities priesteriem!"
Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.
15 Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā
balsī Dievu slavēja,
16 nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis.
17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur
tad tie deviņi?
18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā
vien šis cittautietis?
19 Un Viņš tam sacīja: "Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi."
20 Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja:
"Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
21 Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir
jūsu vidū."
22 Bet mācekļiem Viņš sacīja: "Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut
vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit.
23 Un, kad jums kāds sacīs: redzi, še, redzi, tur, - neejiet un neskrieniet tam pakaļ.
24 Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs
Cilvēka Dēls Savā dienā.
25 Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.
26 Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:
27 ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un
visus iznīcināja.
28 Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja;
29 bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus
iznīcināja.
30 Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.
31 Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj
zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ.
32 Pieminiet Lata sievu!
33 Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to
paturēs.
34 Es jums saku: viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās.
35 Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās.
36 Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts."
37 Tad mācekļi To pārtrauca, jautādami: "Kur, Kungs?" Bet Viņš tiem
sacīja: "Kur maita, tur salasās ērgļi."
Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts
Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv |
