|
Rolands Eimanis, 31. maijs, Vasarsvētki - Svētā Gara svētki.
 Svētā Gara atnakšana
APUSTUĻU DARBI
2. nodaļa
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā;
2 un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu
namu, kur tie sēdēja,
3 un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no
tiem,
4 un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem
deva izrunāt.
5 Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess;
6 kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos
dzirdēja runājam savā valodā.
7 Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši?
8 Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu -
9 partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un
Kapadoķijā, Pontā un Āzijā,
10 Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz
dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti,
11 krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus
paužam."
12 Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?"
13 Bet citi zobodamies sacīja: "Tie salda vīna pilni."
14 Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja:
"Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un
iegaumējiet manus vārdus;
15 šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda,
16 bet te piepildās pravieša Joēla vārdi:
17 tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un
jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu
sirmgalvji sapņos sapņus.
18 Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava
Gara, un tie pravietos.
19 Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un
uguni, un dūmus, un tvaiku.
20 Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un
spožā diena.
21 Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts. -
22 Israēlieši, uzklausait šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru, Dievs jūsu
priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur
Viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt,
23 To Dievs pēc Sava lēmuma un paredzes nodevis, un jūs Viņu ar noziedznieku rokām
esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši.
24 Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams, jo nevarēja būt, ka tā Viņu
paturētu savā varā.
25 Jo Dāvids par Viņu saka: Tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo Viņš man ir
pa labo roku, lai es nešaubītos.
26 Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs
cerībā.
27 Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt
satrūdēšanu.
28 Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus, Tu mani piepildīsi ar prieku Sava
vaiga priekšā. -
29 Brāļi, es uzdrošinos atklāti ar jums runāt par ciltstēvu Dāvidu; tas ir nomiris
un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz šai dienai.
30 Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis sēdināt
vienu no viņa atvasēm uz viņa goda krēsla.
31 Viņš, to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: Viņš nepalika
pazemē, un Viņa miesa neredzēja satrūdēšanu.
32 Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.
33 Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva dabūjis Svētā Gara apsolījumu, Viņš
izlējis To, ko jūs tagad redzat un dzirdat.
34 Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs, bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis manam Kungam:
sēdies Man pa labo roku,
35 tiekāms Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām. -
36 Tad lai viss Israēla nams zina un nešaubās, ka Dievs Viņu ir darījis par Kungu un
Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā."
37 Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un citiem
apustuļiem: "Brāļi, ko lai mēs darām?"
38 Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties
ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā
Gara dāvanu.
39 Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas
Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās."
40 Un vēl ar daudz citiem vārdiem viņš liecināja un tos pamācīja, sacīdams:
"Izglābieties no šīs samaitātās cilts!"
41 Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs
tūkstoši dvēseļu;
42 un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un
lūgšanās.
43 Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.
44 Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs;
45 viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.
46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un
baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,
47 slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas
pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.
Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts
Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv |
