|
Rolands Eimanis, 8. marts, Reminiscere - Gavēņa laika otrā svētdiena.
 Apskaidrošana
MATEJA EVAŅĢĒLIJS
17. nodaļa
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda
tos savrup uz augstu kalnu,
2 un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa
drēbes kļuva baltas kā gaisma.
3 Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu.
4 Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: "Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi,
es celšu šeitan trīs teltis - vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam."
5 Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess
sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; To jums būs
klausīt."
6 Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz sava vaiga un ļoti izbijās.
7 Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizskāra tos un sacīja: "Celieties un
nebīstieties!"
8 Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien.
9 Un, no kalna nokāpjot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: "Par šo parādību
nestāstiet nevienam, tiekāms Cilvēka Dēls nebūs no miroņiem uzcēlies."
10 Un Viņa mācekļi Tam jautāja, sacīdami: "Kā tad rakstu mācītāji saka, ka
Ēlijam jānākot papriekš?"
11 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Ēlija gan nāk un visu atkal sataisīs.
12 Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja,
ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem."
13 Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.
14 Un, kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie Viņa atnāca viens cilvēks, metās Viņa
priekšā ceļos
15 un sacīja: "Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un
viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.
16 Un es to atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt."
17 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik
ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Vediet Man to šurp!"
18 Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels
tanī pašā stundā.
19 Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: "Kāpēc mēs viņu
nevarējām izdzīt?"
20 Bet Jēzus tiem saka: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums
ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes
uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
21 Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību."
22 Kad tie Galilejā apkārt staigāja, Jēzus sacīja uz tiem: "Cilvēka Dēls tiks
nodots cilvēku rokās.
23 Un tie Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām." Un tie ļoti
noskuma.
24 Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja:
"Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?"
25 Viņš saka: "Maksā gan." Un, namā iegājis, Jēzus viņam tūlīt
jautāja, sacīdams: "Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu
vai nodokli? Vai no saviem dēliem vai no svešiniekiem?"
26 Kad Pēteris atbildēja: no svešiniekiem, - tad Jēzus uz to sacīja: "Tātad
pašu bērni ir svabadi.
27 Bet, lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūru un izmet makšķeri un ņem
pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod
viņiem par Mani un par sevi."Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts
Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv
|
