Ilmārs Rubenis, 1. marts, Invocabit - Gavēņa laika pirmā svētdiena.
Jēzus kārdināšana
MATEJA EVAŅĢĒLIJS
4. nodaļa
Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.
2 Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam
gribējās ēst.
3 Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad
saki, lai šie akmeņi top par maizi."
4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes
vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."
5 Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama
jumta galā un saka:
6 "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem
eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens
nepiedauzi."
7 Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs
kārdināt."
8 Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules
valstis un viņu godību,
9 un Viņam saka: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani
pielūgsi."
10 Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu,
savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot."
11 Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.
12 Bet Jēzus, dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā.
13 Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulona
un Naftaļa robežās,
14 ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka:
15 Zebulona zeme un Naftaļa zeme, piejūras ceļš, Aizjordāna, citu tautu Galileja,
16 ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves
zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi. -
17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt, sacīdams: "Atgriezieties no grēkiem, jo
Debesu valstība tuvu klāt pienākusi."
18 Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu
Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19 Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku
zvejniekiem."
20 Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam.
21 Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu,
Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus
lāpām, un Viņš tos aicināja.
22 Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.
23 Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams
Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.
24 Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju; un pie Viņa atnesa visus neveselos, dažādu
sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un
Viņš tos dziedināja.
25 Un daudz ļaužu no Galilejas, no Dekapoles, no Jeruzālemes, no Jūdejas un no viņpus
Jordānas gāja Viņam pakaļ.Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv
|