|
Rolands Eimanis, 22. februāris, Esto mihi - svētdiena pirms Gavēņa laika.
 Jēzus dziedina aklo ubagu pie Jērikas
LŪKAS EVAŅĢĒLIJS
18. nodaļa
Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un
nebūs pagurt.
2 "Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem
nekaunējās.
3 Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu
pret manu pretinieku.
4 Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva
nebīstos un no cilvēkiem nekaunos,
5 tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl
beigās nāks un man sitīs vaigā.
6 Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka?
7 Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut
gan Viņš vilcinās?
8 Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas
nāks, atradīs ticību virs zemes?"
9 Bet tādiem, kas paši bija pārliecināti, ka viņi ir taisni un ar nicināšanu
skatījās uz visiem citiem, Viņš stāstīja šādu līdzību:
10 "Divi cilvēki aizgāja uz Templi Dievu lūgt. Viens bija farizejs, bet otrs -
muitnieks.
11 Farizejs nostājās un lūdza pie sevis: es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā
citi cilvēki - laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis
muitnieks.
12 Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem.
13 Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz
debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!
14 Es jums saku: viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru. Jo katrs, kas
pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts."
15 Arī mazos bērnus Viņam pienesa, lai Viņš tiem pieskartos. Bet mācekļi, to
pamanījuši, tos norāja.
16 Jēzus turpretim tos pieaicināja un sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis un
neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.
17 Tiešām Es jums saku: kas Dieva valstību nesaņem kā bērniņš, nenāks tur
iekšā."
18 Bet kāds priekšnieks Viņam jautāja: "Labo Mācītāj, kas man jādara, lai es
iemantotu mūžīgu dzīvību?"
19 Bet Jēzus tam sacīja: "Ko tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs, izņemot
vienīgi Dievu.
20 Baušļus tu zini: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt,
tev nebūs nepatiesu liecību dot, godā savu tēvu un savu māti."
21 Tas atbildēja: "To visu es esmu turējis no mazotnes."
22 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš teica: "Vienas lietas tev vēl trūkst: pārdod
visu, kas tev pieder, un izdali to starp nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un tad
nāc Man līdzi!"
23 Bet viņš, to dzirdēdams, ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts.
24 Bet, kad Jēzus to redzēja, Viņš sacīja: "Cik grūti tiem, kam daudz mantas,
iekļūt Dieva valstībā!
25 Jo vieglāk ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva
valstībā."
26 Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: "Kas tad var tikt izglābts?"
27 Bet Viņš atbildēja: "Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams
Dievam."
28 Tad Pēteris sacīja: "Redzi, mēs esam atstājuši visu un esam Tev gājuši
līdzi."
29 Bet Viņš teica: "Tiešām Es jums saku: nav neviena, kas Dieva valstības dēļ
būtu atstājis māju, sievu, brāļus, vecākus vai bērnus,
30 kas to daudzkārtīgi neatdabūs jau šinī laikā, bet nākamā laikā mūžīgo
dzīvību."
31 Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: "Redziet, mēs noejam
uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.
32 Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs,
33 šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām."
34 Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja
saprast.
35 Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja.
36 Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot.
37 Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām.
38 Tad viņš sauca: "Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!"
39 Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl
stiprāk kliedza: "Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!"
40 Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš
tam jautāja:
41 "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Tas atbildēja: "Kungs, ka es varu
redzēt."
42 Tad Jēzus viņam sacīja: "Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi."
43 Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa
tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.Latviešu Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts
Materiāls no www.bibelesbiedriba.lv
|
