ENGLISH
 Jaunumi_
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
NEATLIECIET!

MAT. 25: 31–46 (ECEH. 34: 11–19)

Ir gadījies lasīt zinātnieku pētījumus par miegu. Tie ir atklājuši, ka miegu nevar “atgulēt” vēlāk. Katru nakti ir jāizguļas, to nevar atlikt uz vēlāku laiku. Sakot: šodien pagulēšu četras stundas, gan jau rīt izgulēšos divkārt ilgi. Izrādās, ka, ja neguļam vajadzīgo daudzumu katru nakti, tad nākamajā dienā iet bojā nervu šūnas, kuras kā zināms neatjaunojas. Tātad zinātnieku secinājums ir: Neatlieciet miegu uz rītdienu! Tā ir: Dievs ir devis dienu darbam un rosībai, un nakti atpūtai un miegam. Ja to neievērojam, tad paši esam cietēji un par to maksājam. Tēlaini runājot var teikt, ka visa dzīve ir kā diena pirms nāves miega. Un par visu dzīvi var sacīt: neatliec uz vēlāku! Lieto laiku, kas tev ir atvēlēts jau tagad!

Šodien ir Baznīcas gada pēdējā svētdiena. Mirušo piemiņas diena. Un šīsdienas evaņģēlija lasījums noslēdz Jēzus līdzības par mūžīgo dzīvību Mateja ev. 25. nodaļā. Divas mēs jau dzirdējām iepriekšējās svētdienās. Par desmit jaunavām un par trim kalpiem. Ar iepriekšējām divām līdzībām mums tika rādīts kā gaidīt Viņa otro atnākšanu. Šodien mums tiek atklāts, kas notiks “kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā.” Kad visi cilvēki no visiem laikmetiem tiks atmodināti un pulcināti Kristus priekšā.

Bet netērēsim vairs dārgo laiku. Pievērsīsimies Kristus atklāsmei. Un varu jums apsolīt, tā iepriecinās un pacilās jūs visus, tāpat kā tā pārsteidza mani, kad gatavoju šo sprediķi; kad jautāju par Dieva tiesu– kas tiks tiesāts, par ko, un galu galā: kā ir ar mani?

Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā.” Pagājušā gadsimta sākumā kāds Hanoveras (Vācijā) iedzīvotājs ir vēlējies parādīt savu nicinājumu augšāmcelšanās patiesībai. Viņš savā testamentā licis: Manu kapa vietu aplikt ar biezām marmora plāksnēm no visām pusēm. Tās jāsavieno kopā ar metāla stangām. Un virs mana kapa jāuzliek milzīgs granīta akmens, uz kura jāiekaļ: “Šis kaps ir nopirkts uz mūžību; tas nekad netiks atvērts.” Šis vīrs nomiris un ticis apglabāts tā kā viņš vēlējies. Uz kapa uzlikts 2 tonnas! smags akmens ar visu uzrakstu. Bet kapa iekšpusē iekrita papeles sēkliņa. Tā sāka dīgt un stiepties pretī gaismai. Stundu pēc stundas, dienu pēc dienas. Līdz pienāca diena, kad papele izlauzās virszemē. Tika salauztas metāla stangas, tika atgrūsts lielais akmens un cieši noslēgtais kaps tika atvērts.

Tātad kā jau teicu, pēdējā dienā PILNĪGI VISI tiks sapulcināti Kristus priekšā. Un tad sāksies tiesa. Un pirmā lieta, kas mani pārsteidza bija– tiesas spriedums tiek pasludināts vēl pirms pašas tiesas! Ieklausieties: “Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem.” Patiesībā, lēmums tiek pasludināts pirms tiesas. Nekas nav vēl teikts, ko katrs ir darījis. Par to tiks runāts vēlāk. Dievs jau sākumā nošķir savējos no svešiem. Tātad tas, ko mēs darām, nav pamats Dieva spriedumam! Bet kas tad? Kas ir šie “avis un āži.”? Atbilde ir rodama jau Vecās Derības Rakstos. Šodien dzirdētajā Ecēhiēla grāmatas lasījumā. Dievs sauc savu tautu par savām avīm, sacīdams: “Es pats tagad rūpēšos par savām avīm un gādāšu par tām.” (34:11) Tātad tiesas dienā tiek atšķirti tie, kas pieder Dieva tautai no tiem, kas nepieder.

Bet tas vēl nav viss. Lielākais pārsteigums vēl ir priekšā! Vai jūs pamanījāt, ko Visuvarenais tiesas dienā saka cilvēkiem? Vieniem Viņš saka: jūs mani paēdinājāt, dzirdinājāt, apģērbāt, apciemojāt. Tikai to un neko vairāk. Turklāt katrai no avīm šie darbi ir! Savukārt otriem Viņš saka: jūs mani nepaēdinājāt, nepadzirdinājāt, neapģērbāt, neapmeklējāt. Vieniem tiek pieminēti tikai nopelni, otriem tikai pārkāpumi. Un to izšķir nevis paši cilvēki, bet tas kurai grupai tie pieder. Ja cilvēks ir Dieva tautas pulkā tam neprasa atskaiti par visu! Tam netiek pieminēti viņa pārkāpumi un neizdarība. Tikai nopelni! Savukārt tiem, kas nav Dieva tauta, nevērtē viņu nopelnus, bet piemin tikai pārkāpumus.

Bet arī ar to pārsteigumi vēl nebeidzas! Vai pamanījāt kādus darbus Kristus ir izcēlis? Slimo un cietumnieku apciemojumi, izsalkušo paēdināšanu un padzirdināšanu, viesmīlību. Nekas netiek teikts par lieliem pieminekļiem, tūkstošus vērtiem ziedojumiem, izglītotu un smalku sludināšanu, pārmērīgu pārliecināšanu. Nē, par to nav minēts nekas. Kurš no jums, kas esat šeit klāt var godīgi sacīt, ka viņš nespēj apciemot slimnieku? Cik no mums tik nabagi, ka nevar neko ziedot tam kurš ir bez barības? Vai ir šeit kāds tik ļoti aizņemts, ka nevar parādīt viesmīlību un pajautāt vai kādam nevajag ūdens krūzi pasniegt?

Ne ģēniju un miljonāru, bet jūsu kalpošanu Kristus piemin tiesas dienā! Ne mācītājus un draudzes padomi, bet KATRU no mums Viņš aicina savā valstībā! Vai tie neesat jūs, kas varat kādam palīdzēt? Vai tad arī jūs kaut vienu reizi neesat izdarījuši tā, lai uz jums attiektos Viņa vārdi: “ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.”? Un, ja varējāt to vienreiz, tad varat to vēl! Kamēr būs kāds, kam vajag jūsu palīdzību, nerimstieties! Lai nenotiek kā tam mācītājam (M. Niemoeller), kas 1945. gadā rakstīja: “Kad naciķi nāca pakaļ komunistiem, es neprotestēju, tādēļ, ka nebiju komunists; kad naciķi nāca pakaļ ebrejiem, es neprotestēju, tādēļ, ka nebiju ebrejs; kad tie nāca pakaļ katoļiem, es neprotestēju, tādēļ, ka nebiju katolis. Un tad viņa nāca pēc manis, un uz to brīdi nebija palicis neviens, kas protestētu.” Kristus saka: “ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.

Vēl atlicis atbildēt jautājumu, kas nodarbina daudzus no jums. Proti, kurš pieder un kurš nē, tai Dieva tautai? Kā būt avju nevis āžu pulkā? Atbilde ir īsāka nekā daudziem šķiet. Tie nav mūža sasniegumi un nopelni. Atceraties: visas tautas tiks dalītas jau sākumā vēl pirms darbi tiks pieminēti. Tas nav arī labo darbu pārsvars pār sliktajiem. Atceraties, Dieva avīm tiks pieminēti TIKAI labie darbi. Tas nav arī mūsu kalpošanas lielums vai apkārtējo novērtējums. Atceraties, Kristus pieminēs darbus, ko var izdarīt katrs no mums. Bet kas tad mūs dara par Viņa tautu? Ievērosim– divas uzrunas, kā Kristus uzrunā savu tautu. Viņš tiesas dienā sacīs “Svētītie” un “taisnie.” Ieklausieties, ko saka Raksti: “Tā tad tie, kas tic, tiek SVĒTĪTI līdz ar ticīgo Ābrahamu.” (Gal.3:9) Un vēl: “tagad TAISNOTI ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti” (Rom.5:9) Tātad tie ir Dieva tauta, kas uzticas Viņa vārdiem un, kas sakramentā saņēmuši viņa asins nopelnu. Tātad nevis kaut kādi cilvēki, bet Dieva tauta šodien svinēs Vakarēdienu. Tātad tie, kas saņems Kristus stiprinājumu, kalpos un ziedos nevis kaut kādiem cilvēkiem, bet darīs to Kristum. Un NEATLIECIET! Dievs taču neatliek savu svētību. Viņš svētīs jūs visus vēl šodien pat! Svētīs jūs katru kalpot šeit un valdīt un priecāties mūžībā.

Ar to arī noslēgsim šo gadu. Kā Dieva tauta. Kā Viņa svētīti ļaudis. Un tad jaunā baznīcas gada sākumā mums skanēs aicinājums pavadīt šo gadu sekojot Dieva padomam. Tad nākošais gads mums katram būs kā solis tuvāk Kristus aicinājumam: “Nāciet šurp, jūs mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums sataisīta no pasaules iesākuma.” AMEN


 
 Iesūtīts: 2007.09.19 21:15
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »