|
Ilmārs Rubenis, 15. Janvāris, Otrā svētdiena Epifānijas laikā.
 Tauta tuksnesī
OTRĀ MOZUS GRĀMATA
33. nodaļa
Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ej, celies no šejienes, tu un tauta, kuru tu esi
izvedis no Ēģiptes zemes, un dodies uz zemi, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis
Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, sacīdams: Es to došu taviem pēcnācējiem.
2 Un Es Savu eņģeli sūtīšu tev pa priekšu un izdzīšu kānaāniešus, amoriešus,
hetiešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus.
3 Tā ir zeme, kurā piens un medus tek; bet Es pats neiešu jums līdzi, jo jūs esat
spītīgi ļaudis, ka Es ceļā jūs neiznīcinu."
4 Kad tauta dzirdēja šos bargos vārdus, tā sāka sērot, un neviens vairs negribēja
valkāt savas rotas.
5 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki Israēla bērniem: jūs esat spītīgi ļaudis;
ja tikai Es būtu jūsu vidū vienu mirkli, Es jūs varētu iznīcināt. Bet nu nolieciet
savas rotas, tad Es izlemšu, ko darīt ar jums."
6 Un Israēla bērni noņēma savas rotas Horeba kalna priekšā.
7 Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas
telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.
8 Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens
nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas
iegāja teltī.
9 Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts
durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.
10 Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un
ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.
11 Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad
viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.
12 Un Mozus sacīja Tam Kungam: "Redzi, Tu man saki: vadi šo tautu augšup! - Bet Tu
man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: Es tevi saucu tavā vārdā,
un tu esi labvēlību atradis Manās acīs.
13 Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis Tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt
Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs, un parādi
arī, ka šie ļaudis ir Tava tauta."
14 Un Viņš sacīja: "Es pats iešu ar tevi, un Es došu tev mieru."
15 Tad Mozus sacīja: "Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no
šejienes.
16 Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās
acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no
visām citām tautām, kas virs zemes."
17 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Es darīšu arī šo lietu, ko tu esi pieminējis; jo
tu esi atradis labvēlību Manās acīs un Es tevi saucu vārdā."
18 Tad Mozus sacīja: "Rādi man, lūdzams, Savu godību!"
19 Un Viņš sacīja: "Es likšu visai Savai godībai iet garām tavā priekšā, un
Es saukšu tavā priekšā Tā Kunga Vārdu. Jo Es esmu žēlīgs, kam esmu žēlīgs, un,
par ko Es apžēlojos, par to Es apžēlojos."
20 Bet Viņš sacīja: "Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani
redzēt un palikt dzīvs."
21 Un Tas Kungs sacīja: "Redzi, še pie Manis ir vieta, kur tu vari nostāties uz
klints.
22 Un notiks, kad Mana godība ies tev garām, Es likšu tev stāvēt klints spraugā un
segšu pār tevi Savu roku, līdz kamēr būšu pagājis garām.
23 Un, kad Es pacelšu Savu roku, tu Mani redzēsi no muguras, bet Mans vaigs nebūs
redzams."
|
