|
Ilmārs Rubenis, 14. augusts, Trīspadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem
 "Sikspārņi"
MATEJA EVAŅĢĒLIJS
21. nodaļa
Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus
sūtīja divus no Saviem mācekļiem
2 un tiem sacīja: "Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit
ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis.
3 Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums tos
atlaidīs."
4 Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds:
5 sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz
ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa.-
6 Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis,
7 atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur
virsū.
8 Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un
kaisīja tos uz ceļa,
9 bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: "Ozianna
Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās
debesīs!"
10 Un, kad Viņš iejāja Jeruzālemē, visa pilsēta sacēlās un sacīja: "Kas Tas
tāds?"
11 Bet ļaudis sacīja: "Šis ir pravietis Jēzus no Nacaretes Galilejā."
12 Un Jēzus iegāja Templī un izdzina laukā visus, kas Templī pārdeva un pirka,
apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus
13 un saka tiem: "Ir rakstīts: Manam namam jābūt lūgšanas namam, - bet jūs to
padarāt par slepkavu bedri."
14 Un akli un tizli nāca pie Viņa Templī, un Viņš dziedināja tos.
15 Bet, kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnuma darbus, ko Viņš
darīja, un dzirdēja bērnus Templī kliedzam un saucam: Ozianna Dāvida dēlam! - tad
tie apskaitās
16 un sacīja Viņam: "Vai Tu nedzirdi, ko šie saka?" Bet Jēzus saka tiem:
"Dzirdu gan. Vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērniņu un zīdaiņu mutes Tu Sev
slavu sagādājis?"
17 Un Viņš atstāja tos, izgāja no pilsētas uz Betāniju un palika tur pa nakti.
18 Bet, kad Viņš rīta agrumā atkal gāja uz pilsētu, Viņam gribējās ēst.
19 Un Viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā kā
tikai lapas vien un sacīja: "Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug." Un
vīģes koks tūdaļ nokalta.
20 Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās un sacīja: "Kā vīģes koks tik ātri
nokalta?"
21 Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: "Patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība
un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad
jūs teiksit šim kalnam: celies un meties jūrā, - tad tas notiks.
22 Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit."
23 Un, kad Viņš ienāca Templī, tad, Viņam tur mācot, augstie priesteri un tautas
vecaji piegāja pie Viņa un sacīja: "Kādā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu
varu?"
24 Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: "Es arī gribu jums jautāt vienu lietu; ja
jūs Man to teiksit, tad Es arī jums sacīšu, kādā varā Es to daru:
25 no kurienes bija Jāņa kristība? Vai no debesīm vai no cilvēkiem?" Bet tie
apspriedās savā starpā un sacīja: "Ja mēs teiksim: no debesīm, - tad Viņš
mums sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt?
26 Bet, ja mēs sakām: no cilvēkiem, - tad mums jābīstas no ļaudīm; jo visi tur
Jāni par pravieti."
27 Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: "Mēs nezinām." Tad Viņš sacīja
tiem: "Tad arī Es jums nesaku, kādā varā Es to daru.
28 Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli, un viņš gāja pie pirmā un
sacīja: dēls, ej un strādā šodien manā vīnadārzā.
29 Un tas atbildēja un sacīja: jā, kungs! - Bet viņš negāja.
30 Viņš aizgāja pie otra dēla un sacīja tāpat. Tas atbildēja un sacīja: es
negribu. - Pēc tam viņam palika žēl, un viņš aizgāja.
31 Kurš no šiem diviem ir darījis tēva prātu?" Tie saka: "Pēdējais."
Tad Jēzus saka tiem: "Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks
Dieva valstībā nekā jūs.
32 Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, un jūs viņam neticējāt; bet muitnieki
un netikles viņam ticēja. Bet arī tad, to redzēdami, jūs neatgriezāties un viņam
neticējāt.
33 Klausaities citu līdzību. Bija nama tēvs, kas dēstīja vīnadārzu, uzcēla tam
visapkārt sētu, izraka tanī vīna spaidu un uzcēla torni, un iznomāja to
strādniekiem, un pats aizceļoja.
34 Kad augļu laiks atnāca, tad viņš sūtīja savus kalpus pie strādniekiem, lai
saņemtu savus augļus.
35 Bet strādnieki ņēma viņa kalpus: vienu tie šauta, otru nokāva un trešo
nomētāja akmeņiem.
36 Viņš sūtīja atkal citus kalpus, vairāk kā pirmoreiz, un tie darīja viņiem
tāpat.
37 Beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu un sacīja: no mana dēla tie taču
kaunēsies.
38 Bet, kad strādnieki ieraudzīja viņa dēlu, tie sacīja savā starpā: šis ir tas
mantinieks: iesim, nokausim to un paturēsim viņa mantojumu.
39 Un viņi ņēma to, izmeta no vīnadārza ārā un nokāva.
40 Kad nu vīnadārza kungs nāks, ko viņš darīs šiem strādniekiem?"
41 Viņi Tam sacīja: "Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nogalinās un izdos
vīnadārzu citiem strādniekiem, kas viņam atdos augļus īstā laikā."
42 Jēzus sacīja tiem: "Vai jūs nekad neesat rakstus lasījuši: akmens, ko nama
cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni; tas ir no Tā Kunga un ir brīnums mūsu
acīs. -
43 Tāpēc Es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes
viņas augļus.
44 Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz ko tas kritīs, to viņš
satrieks."
45 Un, kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Tas
runāja par viņiem.
46 Tie meklēja Viņu tvert, bet bijās no ļaudīm, jo tie turēja Viņu par pravieti.
|
