|
Ilmārs Rubenis, 13. marts, Judica - Ciešanu laika pirmā svētdiena.
 Mana vaina
APUSTUĻA PĀVILA VĒSTULE ROMIEŠIEM
7. nodaļa
1 Jūs jau zināt, brāļi, es jau runāju uz tādiem,
kas pazīst bauslību, - ka bauslībai pār cilvēku ir noteikšana vienīgi
tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.
2 Piemēram, precēta sieva pēc bauslības saistīta ar vīru, kamēr tas
dzīvs, bet, kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no bauslības, kas viņu
saista pie vīra.
3 Tātad, ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks
par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no
bauslības saistībām, un viņa, piederēdama citam vīram, nav vairs
laulības pārkāpēja.
4 Tāpat arī jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti
bauslībai un piederat citam, Tam, kas uzmodināts no mirušiem. Tāpēc
nesīsim augļus Dievam!
5 Jo, kamēr mēs dzīvojām miesā, bauslības modinātās grēcīgās kaisles
spēcīgi darbojās mūsu locekļos, tā ka mēs nesam augļus nāvei.
6 Tagad turpretim bauslība zaudējusi savu spēku pār mums, jo mēs
viņai, kas mūs saistīja, esam miruši, tā ka nu varam kalpot jaunā garā
un nevis pēc vecā burta.
7 Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne!
Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis
bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu:
tev nebūs iekārot!
8 Bet grēks, šī baušļa ierosināts, modināja manī visādas iekāres. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
9 Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet, kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es nomiru.
10 Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi.
11 Jo grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi.
12 Tātad bauslība kā tāda ir svēta un bauslis kā tāds - svēts, taisns un labs.
13 Vai tad labais man varēja atnest nāvi? Protams, ka ne! To ir
darījis grēks. Tas, lai atklāti parādītos kā grēks, izlietodams labo par
līdzekli, man ir nesis nāvi, lai, darbojoties bauslim, kļūtu pārpārim
grēcīgs.
14 Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā.
15 Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru.
16 Bet, ja es to daru, ko negribu, es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba.
17 Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks.
18 Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
19 Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.
20 Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.
21 Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.
22 Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai.
23 Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta
bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos
locekļos.
24 Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25 Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.
APUSTUĻA PĀVILA VĒSTULE ROMIEŠIEM
8. nodaļa 1 Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas.
2 Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
3 Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir
darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka
dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi,
4 lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.
5 Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām.
6 Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme - uz dzīvību un mieru.
7 Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.
8 Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.
9 Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.
10 Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ.
11 Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad
Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas
darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.
12 Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas;
13 jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.
14 Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni.
15 Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs,
bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!
16 Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.
17 Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki - Dieva mantinieki un
Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar
Viņu tiksim arī apskaidroti.
18 Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.
19 Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā.
20 Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība.
21 Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.
22 Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.
23 Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo
debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu
bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.
24 Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
25 Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.
26 Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko
mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.
27 Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.
28 Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.
29 Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus
Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.
30 Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī
aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus
Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.
31 Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?
32 Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem
nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?
33 Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?
34 Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk,
kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?
35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?
36 Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
37 Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
38 Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39 ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs
šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!
|
