Ilmārs Rubenis, 20. septembris, Septiņpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem.
Kad Tev būs manta debesī?
MATEJA EVAŅĢĒLIJS
19. nodaļa
Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, Viņš aizgāja no Galilejas un
nonāca Jūdejas robežās viņpus Jordānas.
2 Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos dziedināja.
3 Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un sacīja Viņam: "Vai ir atļauts
šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?"
4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā
tos radījis kā vīru un sievu,
5 un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un
šie divi būs viena miesa.-
6 Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam
nebūs šķirt."
7 Tie saka Viņam: "Kā tad Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un
šķirties?"
8 Viņš saka tiem: "Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu
cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.
9 Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu,
tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību."
10 Viņa mācekļi saka Viņam: "Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi
precēties."
11 Bet Viņš sacīja tiem: "Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir
dots.
12 Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko
citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par
tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot."
13 Tad atnesa bērniņus pie Viņa, ka Viņš tiem rokas uzliktu un Dievu lūgtu; bet
mācekļi norāja tos.
14 Bet Jēzus sacīja: "Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie Manis nākt, jo
tādiem pieder Debesu valstība."
15 Un Viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes.
16 Un redzi, viens piegāja pie Viņa un sacīja: "Mācītāj, ko laba man būs
darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?"
17 Un Viņš tam sacīja: "Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais.
Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus."
18 Tas saka Viņam: "Kurus?" Un Jēzus sacīja: "Tev nebūs zagt; tev
nebūs dot nepatiesu liecību;
19 godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu."
20 Jauneklis saka Viņam: "To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?"
21 Jēzus tam sacīja: "Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev
ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man
pakaļ."
22 Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz
mantas.
23 Bet Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: "Patiesi Es jums saku: bagātais grūti
ieies Debesu valstībā.
24 Un atkal Es jums saku: vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet
Dieva valstībā."
25 Bet Viņa mācekļi, to dzirdēdami, ļoti izbijās un sacīja: "Kas tad var tikt
pestīts?"
26 Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: "Cilvēkiem tas nav iespējams, bet
Dievam visas lietas iespējamas."
27 Tad Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: "Redzi, mēs esam visu atstājuši un
Tev sekojuši. Kas mums būs par to?"
28 Bet Jēzus sacīja tiem: "Patiesi Es jums saku: jūs, kas Man sekojuši, jaunajā
pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsit uz
divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.
29 Un, kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai
bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos
mūžīgu dzīvību.
30 Bet daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie, un, kas bija pēdējie, būs pirmie."
|