ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
13.12.1998, 3. adventa svētdiena
 JĀŅA 1: 15–18 (GAL. 2: 16–21)

15 Jānis liecina par Viņu un sauc: "Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo Viņš bija pirmāk nekā es." 16 Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. 17 Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. 18 Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.

BAUSLĪBAS UN EVANĢELIJA ATTIECĪBAS

Parasti es esmu tas, kurš pasaka sprediķa tēmu. Šodien varbūt izdarīsim izņēmumu un tēmu pateiksiet jūs. Ir pienācis laiks pārbaudīt cik uzmanīgi jūs klausāties Rakstu lasījumus. Jūs dzirdējāt gan evanģelija lasījumu sākuma liturģijas laikā, gan Galatiešu vēstules tekstu pirms mirkļa. Kādu pazīstamu un svarīgu tēmu mēs pārdomāsim šodien? Paceliet lūdzu roku, ja jums šķiet ka zināt atbildi. Vai šodienas tēma būs "atgriešanās no grēkiem"?
Nē, tā taču bija pagājušās nedēļas sprediķa tēma! Bet šonedēļ: pareizā atbilde ir– "bauslība un evanģelijs." Šie divi vārdi vairāk vai mazāk katram no jums ir pazīstami. Tādēļ šodien Svētā Gara vadīti pārdomāsim kādas ir attiecības starp bauslību un evanģeliju. Kādas ir to attiecības pirmkārt, laikā; otrkārt, Rakstos un sprediķī; treškārt, mūsu dzīvē.
Secība laikā var būt divējāda: došanas un lietošanas secība. Šodienas evanģelija lasījumā dzirdējām: "Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu." (Jāņa 1:17). Mozus bauslība tātad ir dota apmēram pusotru tūkstoti gadu pirms evanģelija. Došanas secība ir skaidra: vispirms nāca Dieva universālie likumi, pēc tam Dieva visaptverošā žēlastība. Vispirms tika atklātas Dieva prasības ko ir jādara mums, pēc tam tas, ko Dievs ir darījis priekš mums. "Žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu," raksta apustulis Jānis. To ievērojiet: "žēlastība un patiesība," nekādā gadījuma ne jauni likumi, vai ētikas normas! Mēs varētu pat sacīt: "vienīgi žēlastība" un "vienīgi caur Jēzu"! It visās pasaules reliģijās un ticējumu kompleksos ir kāda daļa no Dieva likumiem. Bet tikai Kristus ir nesis un pie krusta pierādījis Dieva žēlastības un piedošanas derību.

Bet kā ir ar bauslības un evanģelija lietošanu? Kādā secībā lai mēs sludinām šīs dievišķās patiesības divas daļas? Šo secību varētu salīdzināt ar ārsta darbu. Vai jūs uzticētos ārstam, kurš jums iedotu sauju ar tabletēm sacīdams: "Tās visas ir derīgas zāles un palīdz pret dažādām kaitēm. Padzeriet tās kādu laiku, un tad atnāciet, noteiksim diagnozi un pārdomāsim, kas tad jums kait." Es noteikti neietu vēlreiz pie tāda daktera, kurš vispirms ārstē un tikai pēc tam nosaka ko. Tādēļ nebiedēsim cilvēkus prom no mūsu baznīcas stāstīdami tiem tikai par Kristus žēlastību. Evanģelijs ir zāles, kuras jādod tikai pēc tam kad ir noteikta slimība! Kāda? Mūsu iedzimtais grēks, kurš traucē mums pildīt visus Dieva noliktos likumus– baušļus. Tikai tad, kad cilvēks ir dzirdējis bauslību un sapratis cik tālu viņš ir no tās patiesas pildīšanas; tikai tad, kad cilvēks aptver, ka Dieva apsolītais sods par Viņa likumu pārkāpšanu attiecas uz viņu; tikai tad cilvēks var patiesi novērtēt evanģelija būtību.
Kā ir ar bauslības un evanģelija attiecībām Bībelē un sprediķos? Katrā Bībeles grāmatā un katrā sprediķī ir atrodamas šīs abas patiesības daļas. Turklāt abas ir cieši kopā. Ja mēs salīdzinātu Bauslību ar labo roku {paceļu}, un evanģeliju ar kreiso {paceļu}, tad to attiecības Dieva atklāsmē ir nevis plauksta pret plaukstu, vai plauksta virs plaukstas; bet pirksti ir sakrustoti tā, ka izveidojas it kā viens veselums, kur mēs tomēr varam izšķirt kura roka labā, kura kreisā. Teologs Volters savā grāmatā "Likums un evanģelijs" raksta: "Pareiza bauslības un evanģelija atšķiršana ir visgrūtākā un visaugstākā kristiešu, īpaši teologu, māksla. To var iemācīt tikai Svētais Gars un tikai pieredzes skolā. Patiesas zināšanas par izšķiršanu starp Likumu un Evanģeliju ir ne tikvien brīnišķa gaisma, kas paver visu Svēto Rakstu pareizu izpratni, bet bez šīm zināšanām Raksti ir un paliek aizzīmogota un neatvērta grāmata."

Bet, ja katrā sprediķī ir gan bauslība, gan evanģelijs, vai jūs varētu pateikt kas ir izskanējis šodienas sprediķī līdz šim brīdim?
Jā, gan bauslība, gan evanģelijs. Tie varētu skanēt apmēram tā: bauslība: "jums ir jāmācās izšķirt vienu no otra, jo citādi jūs nespēsit saprast Bībeli un pareizi pateikt patiesību citiem." Evanģelijs: "Kristus ir žēlastība un patiesība priekš tevis neatkarīgi no tā vai tu jau proti atšķirt vienu no otra vai vēl ne!"
Un pēdējais ko šodien apdomāsim ir: bauslības un evanģelija attiecības mūsu dzīvē. Kāds jautās: kam tad galu galā klausīt bauslībai vai evanģelijam? Pirmais māca kas jādara man, otrais– ko dara Dievs. Pirmais sola: pildi likumus un būsi Dievam pieņemams, otrais sola Kristus nopelns var kļūt tavs īpašums vēl šodien pat. Kurš tad no abiem attiecas uz tevi tieši šobrīd? Ieteikšu jums kādu vienkāršu, bet iedarbīgu līdzekli garīgai sevis pārbaudīšanai. Pārbaudi tagad pats sevi: kādas sajūtas tev ir izraisījis mans sprediķis.
Ja tev šķiet ka neesi pietiekami gudrs un nespēj pa īstam izšķirt Dieva prasības no apsolījumiem un nepietiekami bieži un cītīgi lasi Rakstus, lai vingrinātos šajā gudrībā, tad tev ir īstais brīdis domāt par to, ko Kristus ir tevis dēļ paveicis un grib, patiesi GRIB tev to dāvināt. Ja turpretim tevi šis sprediķis ir garlaikojis un tev šķiet ka tu to jau zini un vispār šī tēma tev šobrīd nemaz nav tik svarīga, tad tevī ir kāds grēks, kas traucē tev būt atvērtam Svētā Gara darbam un tev ir īstais laiks pārbaudīt sevi, kā tad tu pildi Dieva baušļus. Bet iegaumē: tu esi jaunās derības cilvēks un Dieva likumi ir tavi audzinātāji, nevis mocītāji! Mēs nestudējam Dieva baušļus, lai sāktu tiem vergot un mocīties pašpārmetumos. Vai tad ne tādēļ Pāvils raksta: "kad es to, ko esmu noārdījis, atkal uzceļu, es kļūstu par pārkāpēju." Apustulis ir noārdījis baušļu apsūdzības un prasību tiem vergot, jo ir saņēmis Dieva mīlestības dāvanu Kristū. Un tā viņam ļauj sacīt: "es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam." Baušļi mums māca kā darīt pareizi, bet nedod spēku tos piepildīt. Un mēs tos tiecamies pildīt nevis dēļ bailēm no soda, bet dēļ Kristus mīlestības. Un, ja kļūdāmies, un tos pārkāpjam, tad mūs sagaida, nevis taisnīgais sods, bet Dieva piedošana un palīdzība mēģināt vēlreiz.

Ja gribat sevi pārbaudīt, kas jums vairāk noderētu konkrētā brīdī, Dieva likumi vai evanģelijs, varat to izdarīt arī mājās. Izlasiet kādu nodaļu Svētajos Rakstos, pārdomājat to, un paskatieties, kādas sajūtas tā jums ir izraisījusi. Ja esat izbiedēti un redzat tur tikai draudus, tad paņemiet krustu un skatoties uz to apdomājat, ko tas nozīmē jums. Izlasiet vairākas reizes Galatiešu 2:16. Turpretim, ja jums tā īsti nemaz negribas lasīt un lasītais šķiet kaut kas neinteresants, tad ir jāpārdomā, ko jūsu dzīvē nozīmē augstākais un pirmais bauslis: "Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta." (Mat. 22:37) Un jau pēc īsām pārdomām, jums gribēsies patverties pie krusta un pieminēt Pāvila vārdus: "Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju TICĪBĀ uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani."
Šī ir trešā adventa svētdiena. Iesākums trešajai nedēļai kurā gatavojamies Kristus Jēzus nākšanai pasaulē. Nākšanai arī pie katra no mums. Lai jūsu šīsnedēļas gatavošanās ir tāda: Dieva baušļi lai nokauj veco cilvēku jūsos ar visu tā lepnību, kārību, skaudību un savtību. Un kad tas ir noticis, tad Kristus piedošanas evanģelijs lai atdzīvina tevi dodot tev mieru, prieku, pazemību, pacietību un pāri visam drošību, ka arī tu reiz varēsi stāties Dieva priekšā! Un tā būs priecīga tikšanās ar Tavu Tēvu! Kristus krusta nopelns ir neatņemami tavējais šodien, rīt un mūžīgi mūžos. ĀMEN
 Iesūtīts: 2007.05.21 00:57
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »