ENGLISH
 JAUNUMI
 Svētdarbības
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Diakonija
 Svētdienas skola
 Grāmatu galds
 Mazais katehisms
 Video galerija
 Sadraudzības nams
 Ziedojumi
Meklēšana

 
10.01.1999, 1. sv. pēc Atspīdēšanas
 MAT. 3:13–17 (Jes. 42:1–9)

13 Tanī laikā 14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: "Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis." 15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību." Tad viņš to atļāva. 16 Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam. 17 Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts."

KRISTUS KRISTĪBA

Vēl nesen, Kristus dzimšanas svētkos, jūs dzirdējāt, ka Dievs ienāca pasaulē iemiesodamies caur Jaunavu Mariju. To pašu vēl pirms brīža katrs no jums apliecināja ar savu muti, sakot ticības apliecībā, ka Jēzus ir "patiess Dievs no patiesa Dieva." Tad, vai jums nešķiet savādi, ka Viņš, būdams bez grēka, iet pie Jāņa saņemt grēku nožēlas kristību? Tas ir dīvaini, jo Jēzum jau nav no kā atgriezties, nav grēka. Tādēļ Jānis Kristītājs bija pārsteigts, "tam pretojās un sacīja: "Man vajadzētu tikt tevis kristītam, un tu nāci pie manis?!" Iedomājaties cik pārsteigti būtu jūs, ja profesors Feldmanis kādu dienu jums piezvanītu un lūgtu izskaidrot kādu neskaidru Bībeles jautājumu. Jānis bija vēl vairāk pārsteigts: kāpēc Jēzus prasa, lai viņu kristī, ja ir Dieva Dēls?
Jau kopš pirmdraudzes laikiem šī kristība ir bijusi klupšanas akmens daudziem. Vieni apgalvoja, ka šajā brīdī cilvēks– Jēzus tika savienots ar Dieva Dēlu– Kristu, citiem šķita, ka Jēzus tikai tagad saņem Svētā Gara dāvanu. Mēs, būdami Kristus mācekļi, nesteigsimies ar secinājumiem, bet vispirms ieklausīsimies, ko saka Raksti. "Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību." Vai Viņš saka ka tas ir vajadzīgs Viņam? Nē. Viņš to darīja taisnības labad, tas ir, lai piepildītu Vecās Derības apsolījumu un cilvēku priekšā tiktu apstiprināts par mesiju. Tūlīt jūs dzirdēsit kā tas notika. Dievs caur pravietis Jesaju apsolīja: "Es liku savu Garu uz viņu, lai viņš nes tautām taisnību."
"Un redzi, debesis atvērās un viņš redzēja Dieva Garu nolaižamies kā balodi un uz Viņu nākam."
Dievs caur Jesaju apsolīja: "Redzi, tas ir mans kalps, ko Es neatlaižu; mans izredzētais, pie viņa manai dvēselei ir labpatika."
"Un, redzi, balss no debesīm sacīja:" Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts."

Vai jūs pamanījāt, ka vairākkārt atkārtojās vārds "redzi." Tas šeit ir ne tikai tāpēc, lai pievērstu mūsu uzmanību, bet arī parāda, ka Jēzus kristība ir domāta nevis Viņam, bet mums. Lai mēs varētu redzēt, ka Viņš ir Dieva iesvētītais mesija, kas ir tulkots Kristus. Tā kā šī kristība ir domāta mums tad otrs iemesls tai ir dot piemēru mums. Ja mūsu Kungs neatteicās tikt kristīts, tad arī mums no tā nevajadzētu atteikties. Tagad ir skaidrs kāpēc tika kristīts Jēzus, tātad, lai mūsu acu priekšā piepildītos apsolījumi. Bet vai ir skaidrs kāpēc mēs tiekam kristīti?
Un iesākot atbildēt uz jautājumu, ko mums dod kristība, es pateikšu kādu pavisam unikālu tēzi. Unikāla varbūt nav īstais vārds... šī tēze drīzāk ir pilnīgi nepieņemama mums– luterāņiem, kuri viennozīmīgi līdz ar Svētajiem Rakstiem apliecinām: "cilvēks top taisnots ticībā ne no darbiem." Tas, ka mēs topam attaisnoti Dieva priekšā tikai caur savu uzticēšanos Kristus nopelnam, ir visas kristīgās ticības pamatā.
Bet mana šīsdienas tēze ir: "Mūsu glābšana bez darba nav iespējama." Un lūdzu nenorakstiet mani par maldu mācītāju, un nepametiet šo baznīcu pirms es esmu pabeidzis. Jā, tāda ir mana tēze: "Mūsu glābšanai vajag darbu." Kā gan savādāk? Vai tad tas nebija darbs, kad pirmie cilvēki izlēma nepaklausīt Dievam? Vai tad Dievs savos baušļos neprasa darbus no mums? Ja visa pasaule un katrs no mums ir darbos pārkāpuši Dieva likumus, tad lai savu vainu izpirktu, ir vajadzīgs kāds labs darbs. Tas taču ir loģiski, vai ne?

Un šis labais darbs ir kristības sakraments. Kā redzējām Jēzus kristībā. Tieši tad Svētais Gars redzamā veidā nolaidās uz Viņu. Tā bija liecība mums visiem, par to, kādā veidā Dievs dāvā savu Garu. Kā ir rakstīts "viņam ticēdami esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma, kas ir mūsu gaidāmā mantojuma ķīla, līdz reiz iegūsim pestīšanas pilnību par slavu Viņa varenībai" (Efez.1:14). Kristības sakraments tātad ir tas labais darbs, ko Dievs ir noteicis par nepieciešamu mūsu glābšanai. Kā raksta apustulis "Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo, ja mēs viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā." (Rom. 6:3,5)

Bet pirms tiek apgāzts kristīgās ticības pamats, ka cilvēka glābšanai nevajag darbu, atļaujiet nocitēt Lielo Katehismu: "Bet ja kāds saka, kā parasts: Kristība tomēr ir darbs, bet jūs sakāt, ka darbi nav vajadzīgi pestīšanai; kā tad ir ar ticību? Atbilde: Jā, mūsu darbi nedod neko pestīšanai; kristība nav viss mūsu, bet ir Dieva darbs. Dieva darbi ir nepieciešami mūsu glābšanai un nevis izslēdz, bet pieprasa ticību; jo bez ticības tos nevar saņemt. Ja jūs tikai esat pacietuši to, ka jums uzlej [trīs saujas] ūdens, tad jūs vēl neesat saņēmuši kristību un tā neko nelīdz; tā jūs var izglābt, ja jūs savās domās kristījat paši sevi, ka tas noticis saskaņā ar Dieva pavēli un Dieva vārdā, lai jūs caur ūdeni saņemtu apsolīto pestīšanu.. Tā jūs skaidri redzat, ka šeit nav mūsu padarīts darbs, bet dārgums ko Dievs dod un ko ticība saņem."
Kad esam noskaidrojuši, kāpēc Jēzus lika sevi kristīt; un ko saņemam savā kristībā; vēl atliktu atbildēt uz jautājumu, kas ar mums notiek pēc kristības. Bet par to nākošsvētdien. Kurp vada Svētais Gars, pēc tam kad tas ir kristībā dāvāts būs nākošās svētdienas tēma. Šodienai pietiks, ja paturēsim prātā, ka mūsu glābšanai ir izdarīts darbs. Dieva darbs. Tas ir mums kristībā noticis, neatkarīgi no tā ko mēs jūtam. Dievs mums ir darījis brīnumdarbu: mūsu mirstīgajās miesās devis Svēto Garu. Kas dod spēku uzticēties tam, ka Dievs var pat tādus grēciniekus, kādi mēs esam, izglābt. Bez mūsu nopelniem. Un tie, kas saka: es gribu ticēt Dieva darbam ar mani, es gribu, lai arī man ir cerība! Dzirdiet ko Dievs jums atbild: "Kas tic un top kristīts, tas tiks darīts svēts." Un visi ticīgie lai uz to atbild: ĀMEN
 Iesūtīts: 2007.05.20 00:34
 Kontakti



 

Copyright 2006; Created by MB Studija »