|
07.02.1999. 8. sv. pirms Lieldienām
MAT. 5: 12–20 (Jes. 58: 1–9a)
12 Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. 13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. 14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. 15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. 16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. 17 Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. 18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. 19 Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. 20 Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
PAR GAVĒŠANU
Skaitot no šodienas ir palikušas 10 dienas līdz ciešanu laika sākumam. Pēc 10 dienām sāksies gavēnis. Mums tātad ir pusotra nedēļa laika, lai sagatavots un izlemtu kā gavēsim. Labprāt dzirdētu jūsu lēmumu, kāds būs jūsu gavēnis. Šim jautājumam veltīsim arī šodienas evanģelija pārdomas. Lai ilustrētu veidu kā pārdomāsim gavēni noderēs, pavisam parasta dzīves situācija. Tā kā gavēšana gan grieķu, gan ebreju valodā ir saistīta ar atturēšanos no pārtikas, tad piemērs būs par to.
Nesen kādā žurnālā lasīju, ka Pasaules veselības organizācija iesaka lietot sojas pupiņu produktus to bagātīgās vitamīnu un minerālu devas dēļ. Esot pat novērots, ka tajās zemēs, kur lieto šos produktus esot mazāks vēža saslimšanu skaits. Vakar sieva pusdienās nolēma paeksperimentēt un sagatavoja sojas mērci ar nosaukumu "sojas stroganovs." Izrādījās ļoti garšīgs. Pats par sevi šāds fakts nebūtu nekas īpašs, ka kāds produkts ir veselīgs un reizē arī garšīgs. Ja vien nebūtu divi "bet." Viens saistīts ar garšu un otrs ar veselīgumu.
Pirmkārt, daudziem vēl ir palikušas prātā padomju laika "sojas šokolādes," kuru garša bija diezgan pliekana. Tā, nemākulības dēļ, daudziem cilvēkiem joprojām ir sabojāts priekšstats par šo produktu. Otrkārt, amerikāņu eksperimentu dēļ, pupiņas daudz kur tiek audzētas ar ģenētiskas iejaukšanās palīdzību un produkta veselīgums vairs nav garantēts. Lūk, cik vienkārši un pat labu gribot no derīga produkta var iznākt kaut kas negaršīgs un pat kaitīgs. Šis risks samaitāt kaut ko labu un derīgu, jo īpaši piemīt gavēšanai. Tādēļ šodien gatavojoties gavēnim aplūkosim kā lietot to derīgi un kā to var padarīt kaitīgu.
Pirmais "nē" saistīts ar to, kas ir gavēņa uzmanības centrā. Kā jūs atbildētu uz jautājumu: kam tiek labums no gavēšanas? Vairums atbildes būtu: "Man pašam. Ja es atsakos no kāda ēdiena, vai kaitīga ieraduma, un veltu vairāk uzmanības lūgšanām un Rakstiem; tātad ieguvējs esmu es." Cilvēks pats bija centrā arī jūdu tautai, kad tā sauca uz Dievu: "Kādēļ mēs gavējam un Tu to neredzi? Kādēļ mēs mērdējam savu miesu, un Tu to neievēro?" (Jes. 58:3) Šādai gavēšanai, kad katrs skatās pats uz sevi kā likums seko neiecietība un augstprātība pret tiem, kas negavē. Mēs varam kļūt tik ļoti aizņemti ar sevi, ka apkārtējie sāk likties par traucēkli un tie, kas negavē šķiet negarīgi cilvēki. Tādēļ Dievs atbild jūdu tautai: "jūs gavējat, lai būtu nesaskaņas un nevienprātības un lai rupji varētu laist darbā dūres; Vai tāda gavēšana lai man patiktu?" Mūsu "nē" tādai gavēšanai, caur kuru kāds grib sev ko nopelnīt.
Bet kā tad paliek ar jautājumu: kam tiek labums no gavēšanas? Dievs savai tautai atbild ar pretjautājumu: "Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti– kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? Vai ne tā?" Gavēņa centrā tiek stādīts otrs cilvēks. Mēs esam aicināti gavējot domāt par citiem, nevis par sevi. Un mērķis ir nevis izdabāt cilvēkiem, bet "ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs," saka mūsu Kungs (16). Tas ir mūsu pirmais "jā." Gavēņa centrā esam ne mēs paši un mūsu garīgums, bet apkārtējie. Viņu dēļ mēs esam priecīgi, kaut arī pieminam Kristus ciešanas. Viņu dēļ mēs esam līksmi, kaut kopā sanākuši skumstam.
Otrais "nē" attiecas uz to, kā tad mēs konkrēti rūpējamies par apkārtējiem. Ja mēs kādam uzsmaidīsim vai izdarīsim kādu labu darbu, būs labi, bet vai diezgan? Ja visa pasaule kļūtu ticīga un tikai viens vienīgs cilvēks nē. Un Kristus sacīja, ka Viņš pievērstos tieši šai vienam pazudušajam. Kā tas cilvēks par to uzzinātu, ja mēs visi tikai klusētu un gavētu? Jūdu tautai tika sacīts: "Padomājiet tomēr: tai dienā, kad jūs gavējat, jūs veicat tomēr visas savas darīšanas un piespiežat arī visus savus strādniekus darīt savu darbu; jūs negavējat tā, ka jūsu balss būtu dzirdama debesu augstumos." Vai tas ir gavēnis, ja katrs no mums ir aizņemts savās darīšanās un klusēdams pārdomā savus jautājumus? Nē, tas nav īsts gavēnis.
Tādēļ mūsu otrais "jā" šajā gavēnī. Jā, mēs esam "sāls" šai zemei, kas saglabā un dod garšu. Mēs liecinām Kristu, krustā sisto, kas dod šai dzīvei jēgu un mūžības cerību. Mēs esam "pasaules gaišums," jo liecinām patiesību par Dieva mīlestību; un nevienam vairs nav jāmaldās pa tumsu to velti meklējot. Mūsu otrais "jā" tam, ka gavēnis ir domāts, lai apliecinātu Kristus patiesību, un Viņa ciešanu nopelns neietu secen nevienam; lai visi tiktu atbrīvoti no grēka verdzības. Un, lai cik vārīgs šis mūsu "jā" kādreiz nebūtu, lai cik īsa un nepārliecinošu kādreiz nebūtu mūsu liecība, mums ir uz ko paļauties, jo Dievs apsola: "Kad tu sauksi, tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, tas Kungs sacīs: "Redzi, še es esmu!" Kādēļ, lai Viņš man atbildētu, tu vaicāsi? Tādēļ, ka tu esi "liels debesu valstībā" un tava "alga ir liela debesīs." To saka Viņš pats nevis es. Pēc mirkļa dzirdēsi kāpēc.
Pēdējais "nē" ir domāts mūsu sludināšanas saturam. Mēs nepaļaujamies uz Rakstu mācītāju un farizeju taisnību, kuri domājās esam nopelnījuši Dieva labvēlību. Kuri domāja, ka gavēdami un pētīdami baušļus tie ir tos arī piepildījuši. Ja ne visus, tad vismaz lielu daļu gan. Vai tad tas nav gana labi, viņi vaicāja. Bet, vai mēs varam sacīt zaglim: "esi mierīgs, jo tu neesi slepkava," un laulības pārkāpējam: "neuztraucies, jo ir jau arī lielāki grēki?" Vai mēs paši sev varam teikt, ka, ja arī ne visu mēs darām pēc Dieva prāta, tad vismaz gavējot kaut ko var labot? Kristus uz to atbild, nē: "Jo patiesi es jums saku: Tiekams debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības." Kas grib baušļos savu taisnību atrast, tam jātur visa bauslība līdz pēdējam vārdam.
Ja kādam nav īsti mierīgs prāts un skaidrība par gavēšanu, tas lai ieklausās trešajā "jā!" Un beidzamo un galējā "jā," saka Kristus pats. Pirmkārt, "jā" bauslībai, jo Viņš nav nācis to atmest; Viņš ir nācis to piepildīt. Visu līdz pēdējam. Piepildīt pat bauslības sodu par tās nepildīšanu. Piepildīt ne tikai katru atsevišķo bausli, bet piepildīt arī bauslības mērķi: atklāt, ka bez Dieva mēs neko nevaram.
Otrkārt, Kristus "jā" tev. Ja tu esi gatavs likt pie malas farizeju taisnību un nemeklēt pelnīt Dieva žēlastību. Tev pieder Kristus "jā," kad tu apzinies cik klusa ir tava atbilde Viņam un tava liecība par Viņu. Tev pieder Kristus "jā," jo Viņš ir tevi izredzējis un atbrīvojis no bauslības važām. Dievs saka ikvienam: "Jā! Tu esi svēts manās acīs un Es tevi bagātīgi atalgošu, kad būsi pie manis. Jo tas, ko paveica Kristus ir tavs veikums. Viņa alga– tavējā. Viņš ir mans dēls un tāds esi tu, jo viņa asinis plūst arī tavās dzīslās."
Par to, kāds praktiski varētu būt gavēnis jūs dzirdēsit 17. februārī– gavēņa pirmajā dienā. Trešdien, Lielās Lūgšanu dienas dievkalpojumā. Šai dienai pietiks, ja pārdomāsit Kristus pavēli: "Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs;" AMEN |
