ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
17.02.1999, trešdienā, Lielā lūdzamā diena
 MAT. 6:16–21 (Joēla 2:12–19)

16 Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. 17 Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, 18 ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. 19 Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. 20 Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. 21 Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.

GRĒKU NOŽĒLA

Šodien iesākās ciešanu laika pieminēšana. Šī ir Lielā lūdzamā diena, jeb grēku nožēlošanas diena. Sākot ar šo nedēļu katru svētdienu mēs iesāksim ar vārdiem: "Sodība guļ uz Viņa, caur ko mums miers nāk, un caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti." Katra svētdiena jau ar iesākuma vārdiem kalpos mums kā atgādinājums par mūsu Kungu. Viņš ir uzņēmās mūsu sodu, vietā dodams mieru; Viņam mūsu grēks cirta brūces, lai varam tikt dziedināti. Viņa vārdi lai mūs pamāca, kā lai šo ciešanu piemiņas laiku aizvadām sev par ticības un gara stiprinājumu.

Mēs šodien dzirdējām nelielu daļu no Jēzus pazīstamās kalna runas. To daļu, kas runā par gavēšanu. Tā ir viena no trim daļām, kuras ievada vārdi: "sargieties, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā!" Jēzus min trīs lietas caur kurām cilvēks saņem taisnību no Dieva. Trīs lietas par kurām Jēzus apsola: "Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās." Un šīs trīs lietas ir: žēlastības dāvanas, lūgšana un gavēšana. Visas šīs ir labas un noderīgas, ja tās nelieto, lai izrādītos citiem, bet, kā kalpošanu Dievam.
Kādu atalgojumu tad Jēzus apsola? Ļoti maldās tie, kas saka, ka tā var nopelnīt Dieva labvēlību. Vēl vairāk maldās tie, kas apgalvo, ka, ja cilvēks nedod, nelūdz, vai negavē tad Viņš pelna Dieva nelabvēlību. Jēzus skaidri pamāca, ka šajās lietās svarīgākais ir izsargāties no ārišķības. Tas nozīmē, lai nedomājam par cilvēku reakciju, bet par Dieva atalgojumu.
Šajā sakarā interesantas atmiņas ir manai sievai Aijai. Tas notika pirms gadiem pieciem, kad viņa mācījās Norvēģijā, un mēs vēl nebijām tā īsti iepazinušies. Brīvlaikā, kad viņa atbrauca mājās, viņa aizgāja pie ārsta dēļ sāpošās muguras. Šķita, ka nekas nopietns nav gaidāms. Izrādījās, ka bez tūlītējas operācijas viņa var palikt paralizēta. Nekas cits neatlika kā palikt uz operāciju un atteikties no atgriešanās studēt. Pirmā operācija neizdevās. Tai sekoja nākamā, un vēl viena, un vēl viena. Mēnesis pēc mēneša aizritēja slimnīcā. Pamazām izsīka Norvēģijā iekrātā nauda. Aija palika bez naudas, un nākotnē nerādījās nedz darba vieta, nedz īsta vieta, kur dzīvot. Turklāt ar nopietni iedragātu veselību. Tā viņa pavadīja dienu pēc dienas nekustīgi guļot slimnīcā. Šeit jāpiebilst, ka vairāki viņas draugi gan Norvēģijā, gan šeit, Mežaparka draudzē lūdza Dievu par viņu. Un viņa šodien, kā brīnumu var ar pateicību pieminēt, ka garie mēneši slimnīcā apzinoties, ka nākotnē būsi invalīds, bez darba un bez dzīvesvietas, nekad neesot noveduši pie izmisuma vai depresijas. Viņa tic, ka tās ir vienīgi ticības brāļu lūgšanas un uzmanība, kas viņai ir devušas možumu pārdzīvot četras smagas operācijas.

"Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās," saka tas Kungs. Un tā nav Dieva labvēlības pelnīšana. Viņš ir mūsu Tēvs. Un Tēvs mīl bērnus ne tāpēc, ka tie kaut ko labu dara, bet tādēļ, ka tie ir Viņa bērni. Mēs varam Viņu iepriecināt apliecinot, ka Viņš ir mūsu Tēvs, kas kādreiz var arī lepoties par saviem bērniem. Tas ir iespējams arī gavēnī. Kāda ir gavēņa pamatnozīme? Tulkojot no grieķu un ebreju valodām atklājas, ka šis vārds ir saistīts ar atturēšanos no barības. Tātad gavēnī cilvēks atturas no kādiem barības produktiem, lai apliecinātu pats sev, ka miesas vajadzības nestāv pāri par garīgajām. Ka esam garīgi un mūsu īstā bagātība ir krāta pie Dieva, ne pasaulē. Katra lieta, kas to var palīdzēt ir noderīga. Vispirms, lūgšanas. Šajā ciešanu laikā būtu labi, ja katrs censtos turēt mūsu lūgšanu laikus 9–os, 12 un 15. Tad, Rakstu lasīšana. Tā ir sena tradīcija, ka gavēņa laikā tiek izlasīts vismaz viens evanģelijs no sākuma līdz galam. Arī privāta grēksūdze vai saruna ar savu mācītāju var stiprināt. Arī ēšanas lietas. Mēs, kristieši, pieminam Kristus ciešanas mūsu dēļ, un tam atbildam arī paši atturoties no kādiem miesas priekiem, piemēram, saldumiem vai gaļas. Arī prieka vēsts pasludināšana kādam. Tas viss var noderēt ticības stiprinājumam.

Vienu gan ir svarīgi atcerēties: Lai ko mēs darītu gavēņa laikā, tas nekādā gadījumā nepaceļ mūs pāri par citiem. Tas var dot garīgu stiprinājumu un ticības spēku pārvarēt kādus grūtumus. Vietā ir pieminēt Pāvila vārdus Romiešu 14:6–8.
Un mēs iesākam Kristus ciešanu laika pieminēšanu ar... grēksūdzi. Tādēļ tika lasīti Dieva baušļi, lai mēs sevi redzētu to gaismā. Lai tie mums atklātu, ka nevis Poncijs Pilāts vai Jūdas, bet visas cilvēces grēks ir nonāvējis Kristu. Un tomēr pāri visam šis ciešanu laiks atgādina, ka tas ir ceļš uz uzvaru. Ciešanām seko augšāmcelšanās. Grēksūdzei seko piedošana. Gavēnim Lieldienas. Mēs gatavojamies uzvarai. Lai itin visi varētu kļūt liecinieki tam, ka
 Iesūtīts: 2007.05.12 00:19
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »