|
25.04.1999, 4. Lieldienu svētdiena
JĀŅA 10: 1–10 (Darbi 2: 42–47)
1 "Patiesi, patiesi Es jums saku: kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs. 2 Bet, kas ieiet pa durvīm, ir avju gans. 3 Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. 4 Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. 5 Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi." 6 Šo līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko tas nozīmēja, ko Viņš uz tiem runāja. 7 Tad Jēzus atkal sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm. 8 Visi, kas priekš Manis nākuši, ir zagļi un laupītāji; bet avis viņus nav klausījušas. 9 ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības. 10 Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.
KĀ PAZĪT MĀCĪTĀJU?
Pagājušo pirmdien es biju mācītāju konferencē. Tā sākās ar sakramenta dievkalpojumu. Dziedājām visu liturģiju ko parasti dzied draudze. Un kāda interesanta lieta. Visi amata brāļi ar diezgan labām un skaļām balsīm dziedāja pareizi. Bet tāda īsta kopskaņa nebija. Visi it kā dziedājām to pašu, bet neskanēja kā draudzei. Savādi, visi dzied pareizi un labi, bet kopā īsti labi neskan. Un tad es sapratu, ka mācītāji ir pieraduši dziedāt pa vienam un būt priekšdziedātāji savās draudzēs. Mēs visi zinājām kā jādzied, zinājām ko jādzied un nemaz nemēģinājām klausīties pārējos! Un kamēr mēs neklausījāmies, mūsu dziedāšana bija nevis kā vienotam pulkam, bet skaitliski daudzbalsīga. Lai cik labi zinājām ko jādzied, kamēr nesākām pamanīt pārējos, labi neskanēja.
Jēzus teica, ka viņa avis klausās. Viņš sarunā ar farizejiem bez ievada sāka stāstīt par aitām. Pat ne līdzību, bet drīzāk– visiem zināmu patiesību. Ka īstais gans nāk pa durvīm, bet zaglis un laupītājs pa kādu citu vietu kāpj iekšā. Kad aitas ir sadzītas pēc ganīšanās aplokā, tad tikai īstais gans tiek ielaists pa vārtiem. Aitas aplokos sadzina pamatā trīs iemeslu dēļ. Naktī, lai pasargātu no plēsējiem un apmaldīšanās; dienā, lai tās apcirptu un slauktu; un, kad tika laistas pa vienai ārā no aploka, lai tiktu saskaitītas. Un kad pienāk ganīšanās laiks, saka Jēzus, īstais gans ieiet pie aitām, un sauc savas avis vārdā. Tās dzird un pazīst viņa balsi, seko tam. Gans iet tām pa priekšu, lai aizvestu uz ganību vietu, kuru viņš zina. Ja gana vietā ienāk svešinieks, avis tam neseko, bet bēg no tā.
Tālāk ir rakstīts "Šo līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko tas nozīmēja, ko viņš uz tiem runāja." Kas tad bija tas ko farizeji nesaprata?
Tas ir tāpat it kā es sāktu jūs pamācīt. Ja jūs noliktajos laikos ienākat baznīcā un redzat tur cilvēku mācītāja tērpā, tas ir mācītājs. Ja nākat kādā citā laikā un redzat atlauztas baznīcas durvis, izsistu rūti, tad tas vīrs, kas maisā nes kaut ko prom, ir zaglis. Pat tad ja viņš saka ka ir mācītājs, varat itin droši zināt, tas ir zaglis.
Vienīgais ko šajā stāstā varētu nesaprast ir... Kāpēc mācītājs mums to stāsta? Tas šķiet ir tas svarīgākais jautājums Jēzus līdzībā: Kāpēc viņš stāsta tādas visiem zināmas lietas? Jūdu farizejiem, kas bija lasījuši un zināja no galvas Psalmu grāmatu, nebija jaunums, ka Dievs tiek saukts par labo ganu, un Viņa draudze par ganāmo pulku. Bet pat to zinot nav saprotams, kāpēc Jēzus stāstīja šo līdzību. Viņš neko jaunu it kā nepateica. Tas, ka gans ir gans un zaglis ir zaglis, tāpat jau ir skaidrs. Tad kāpēc Jēzus to stāsta?
Pirms atbildēt, formulēšu šo jautājumu mazliet citādi. Man vairākkārt ir ticis jautāts: ko darīt kad sektanti pie durvīm vai uz ielas uzmācas ar savām sarunām? Un, kā lai atpazīst, ka viņu mācība nav tā pati kas mums? Jo viņi jau vienmēr nāk un stāsta labas lietas. Esmu arī dzirdējis, ka draudzes locekļi pa TV vai pa Radio, dzird kādu ieteikumu no cita mācītāja. Nu piemēram, ka kāda grāmata ir laba. Un, ko lai dara, ja pašu mācītājs to neiesaka, vai pat noraida doto padomu? Kā lai izšķir, kas ir un kas nav pariezi?
Šodienas līdzība var atbildēt uz šo jautājumu. Ja pamanām kāpēc Jēzus to stāstīja. Šī līdzība netika teikta par ganu vai zagli, bet, kā ir rakstīts: "Tad Jēzus atkal sacīja: "Patiesi, patiesi es jums saku: Es esmu durvis, kas ved pie avīm." Viņš sevi sauc par durvīm. Atceraties– tikai gans ienāk pa durvīm, zaglis nāk visādi citādi, tikai ne pa durvīm. Lūk kā var pazīt, kas ir pareizi, kas nav. Kurš mācītāja ieteikums ir vērā ņemams; un kurš sludinātājs nav uzklausāms. Tas kurš ienāk pa durvīm ir īstais gans. Proti, tas kurš apliecina Kristu Jēzu, tas ir īstais. Tas kurš sludina ka Kristus ir mūsu glābējs, to klausiet...
Jēzus sacīja: "Visi, kas pirms manis nākuši, ir zagļi un laupītāji, bet avis viņus nav klausījušas." Mēs zinām, ka pirms Jēzus ir nākuši bauslības mācītāji. Tātad visi, kas sludina, ka mūs var izglābt mūsu pašu nopelni vai darbi. Pat, ja viņi sludina darbus, kas ir Dieva pavēlēti. Pat, ja viņi sludina darbus, kas ir derīgi un slavējami. Pat, ja viņi sludina darbus, ko it kā Dieva Gars dara caur mums. Neklausiet tos. Tas ir svarīgi, jo Jēzus saka: "Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks izglābts"
Ir tikai vienas durvis. Tikai viens uzdevums Kristus sūtītajiem mācītājiem– sludināt izglābšanu caur Jēzu Kristu. Jūs vaicājāt: Ko darīt, ja kāds no sektu piederīgajiem jūs uzrunā? Pārbaudiet, vai tas liecina Kristu, mūsu glābēju. Ja jā, tad aiciniet nākt uz draudzi kopā ar jums. Ja tas nesludina Kristu, tātad neienāk caur durvīm, tad sekojiet Jēzus padomam: "Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā" Un reizēm labāk ir ievērot šo līdzību burtiski, nekā neievērot nemaz. Baznīctēvs Irenejs (Book III:3) rakstīja par Jēzus mācekli Jāni, ka tas reiz Efezas pilsētā kopā ar citiem brāļiem gājis pirtī. Tie izģērbušies un mierīgi devušies pirts telpās. Pēkšņi viņš pamanījis maldu mācītāju Kerintu iekšā sēžam. Jānis pliks un bez mazgāšanās meties ārā no pirts saukdams: "Glābjas kas var, pirts var tūlīt sabrukt, jo patiesības ienaidnieks Kerints ir iekšā." Tā darīja Jānis lai nebūtu tuvumā, ja nu Dieva dusmu sods piemeklē viltus sludinātāju. "Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā"
Tādēļ, ja saprotat, ka nesludina Kristu, neturpināt klausīties, jo "Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu," saka Jēzus. "Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība." Lūk, sastopas bauslība un evanģelijs. Dieva likumi atklāj grēku. Bet nokauj mūs un nomaitā, ja cenšamies tajos atrast glābšanu. Dieva baušļi ir doti lai mūs nokautu un atklātu, ka saviem spēkiem neko nevarēsim. Neko. Ja nesaņemam dzīvību un pārpilnību no Jēzus. Vienīgi Viņš ir nācis to dot. Tādēļ viņa draudze klausās, lai dzirdētu, vai tas ir gans, kas nācis izglābt un sniegt visu Dieva bagātību. Tādēļ draudze klausās, vai Kristus Jēzus tiek apliecināts. "Un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi."
Kādā dievkalpojumā īsti neskanēja dziedāšana. Vismaz četri cilvēki draudzē bija labi dziedātāji, bet sākoties pirmajai dziesmai skaņa bija klusa un neveikla. Neviens negribēja dziedāt skaļāk par citiem, visi tikai klausījās viens otrā. Tikai, kad mācītājs sāka dziedāt visiem pa priekšu, arī citi sāka. Un draudzes dziesma atkal skanēja kā korim. Un skaistas dziesmas no sirds apliecināja: Vienīgi Dievam lai gods! AMEN
LŪGŠANAI. Pateicība, ka mēs tiekam salīdzināti ar aitu pulku, jo Viņš, Dieva Dēls, ir saukts par Jēru. Mums ir gods saukties līdzīgi Viņam– Dieva Jēram, kas upurēts par mums. |
