|
02.05.1999, 5. Lieldienu svētdiena
JĀŅA 16: 5–15 (Jēk. 1:17–21)
5 Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? 6 Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. 7 Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. 8 Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. 9 Grēku - jo tie netic Man. 10 Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. 11 Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. 12 Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. 13 Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. 14 Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. 15 Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.
KĀDS IR SVĒTAIS GARS?
Vai jūs pamanījāt sākuma liturģijā kaut ko savādāku? Es nepateicu vienu vārdu, vai ievērojāt kuru? Pēc grēksūdzes lūgšanas jautājumā: "Ja šī ir jūsu patiesa grēksūdzes lūgšana" vārds "patiesa" palika nepateikts. Man ir gadījies dzirdēt, ka šis jautājums ir nobiedējis cilvēku, jo viņš sācis tajā brīdī šaubīties cik tad patiesa ir viņa lūgšana. Arī /Mežaparka/ mūsu draudzes Bībeles stundā otrdien izskanēja vairāki jautājumi par to, kā ir jālūdz, lai notiktu kā mums solīts– "ikviens, kas lūdz, dabū." (Mat.7:8); tika uzdots arī jautājums, kur ņemt spēku būt priecīgam un mierīgam un palikt lūgšanās, ja nomāc trūkums un kārdināšanas. Tā ir šīsdienas Rakstu vieta Jāņa evanģelija 16.–tajā nodaļā, kas palīdz atrast atbildes. Kungs Kristu sūti patiesības Garu arī pie mums, ka varam izprast visu patiesību.
Es vairākkārt, kad jūs man uzdodat grūtus jautājumus klusībā nodomāju: "Ak Kungs Jēzu, ko tu atbildētu šim cilvēkam, ja tu būtu šeit?" Tieši šī doma man bija arī pagājušo otrdien Bībeles stundā. Ko tu, Kungs, atbildētu uz mūsu jautājumiem, ja tu būtu šeit pie mums? Kā mums pareizi sūdzēt grēkus, lai tie neatkārtotos? Kā mums lūgties, lai tas, ko lūdzam piepildītos? Kā mums paturēt prieku un mieru, ko šeit saņemam, ja ikdienas dzīvē ir tik daudz problēmu? Ko tu, Kungs, atbildētu?
"Es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis, un neviens jūsu starpā mani nejautā: Kurp tu eji" skumji atbild Jēzus. Jo Viņa mācekļi ir aizņemti ar saviem jautājumiem, savām domām, ka neviens viņu starpā nepajautā: Kurp tu eji? Tieši pretēji, "klausoties manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju." Dzirdot to, ka Jēzus aiziet, Viņa mācekļi noskumst, jo secina, ka tiks pamesti vieni, bez palīga un ar visu būs jātiek galā tikai saviem spēkiem. Tie secina, ka pašiem būs jāatrod miers, pašiem jātiek galā ar saviem grēkiem, pašiem jāatbild uz visiem jautājumiem... un mācekļi ir noskumuši.
Līdzīgi noskuma filozofa Sokrāta mācekļi, kad viņu skolotājam tika piespriests nāves sods, un viņš izvēlējās sodu, nevis bēgšanu. Viens viņa audzēknis raksta: ".. ja līdz šim mēs spējām kontrolēt savas bēdas, tad tagad redzot viņu dzeram [indi], un kā viņš norij pēdējo malku, mēs ilgāk nevarējām izturēt. Un neskatoties uz manām pūlēm, manas asaras tecēja ātri; tā, ka es apsedzu savu seju un raudāju par sevi. Jo es noteikti neraudāju par viņu, bet es raudāju domājot par savu postu zaudējot tādu draugu." (Platons, Phaedo)
Tā skuma Kristus mācekļi toreiz, domājot par savu vientulību pēc Viņa aiziešanas, tā skumst Viņa mācekļi šodien, domājot ka nespēj pasacīt patiesu lūgšanu. # Bet par ko jūs skumstat, Kristus jautāja mācekļiem, sacīdams: "Tas jums par labu, ka es aizeimu." Kas tad varētu būt labāks par Jēzu? Kas varētu būt Viņa vietā?
Kristus saka: "ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums." Grieķiski viņa vārds ir Paraklētos. Tulkojumā: Mierinātājs, Iedrošinātājs, Aizstāvis. "Un viņš nāks un liks pasaulei izprast: grēku, taisnību un tiesu." Ja tas, ko Jēzus sacīja iepriekš bija teikts apustuļiem, tad tagad ir solījums visai pasaulei. Visiem cilvēkiem, visiem laikmetiem. Kristus sūtīs Patiesības Garu, lai visiem būtu iespēja saprast šīs trīs svarīgās lietas: grēku, taisnību un tiesu. Un īpaši tev, kas šaubījās vai tava grēksūdzes lūgšana ir patiesa.
Kristus saka, ka, pirmkārt, Iedrošinātājs atklās pasaulei "grēku– jo tie netic man." Ne jau informāciju par grēkiem pasaulei vajag. Tā pati to zina. Gars atklās ko citu. Neticību. Katrs kas, kaut reizi ir ravējis dārzu zinās, ka lai cik viegli neliktos nezāli noplūkt, īsti izravēta tā ir tikai tad, ja izrauj tās sakni. Neticība ir grēku sakne. Kamēr tu cīnies ar grēkiem, nevis ar neticību īstas pārmaiņas nebūs. Tava grēksūdzes lūgšana ir nevis "Kungs atņem grēkus," bet "dod man ticību, ka varu atgriezties." Bet ne tikai to vien atklāj Iedrošinātājs. Viņš atklāj pasaulei, ka, tam, kas netic, viņa grēks paliek uz viņa sirdsapziņas. Tam, kurš tic, Kristus viņa grēku uzņēmās uz sevi. Tas var būt drošs, viņa sirdsapziņa ir tīra, caur ticību nomazgāta baltāka par vislabāko balinātāju.
Kristus saka, ka, otrkārt, Mierinātājs atklās pasaulei "taisnību– jo es aizeimu pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsit." Ja nopietni padomā, tad arī taisnību pasaule prot atrast. Tā prot sevi attaisnot visos veidos. Grēku tā nosauc par noderīgu veselībai, karu par pienākumu, netikumu par cilvēka tiesībām. Cilvēks vienmēr atrod savu taisnību. Kā to trāpīgi ir raksturojis dzejnieks Viljams Šekspīrs:
"Nu... kamēr esmu ubags, es lādēšos,
Un teikšu– nav grēka cita, kā būt bagātam;
Un, bagāts būdams, tikumīgi sacīšu,
Nav ļaunums lielāks, kā būt ubagam." (King John. 2.cēliens, 1)
Un sevi attaisnodama pasaule nepamana vienīgo patieso attaisnojumu. Neievēro vienīgo, kas var attaisnot. Kristu, kas aiziet pie Tēva; kas nesabrūk zem mūsu grēku nastas. Mierinātājs dāvā katram, kas grēkojis, Kristus taisnumu. Nevienam nav vairs sevi jāattaisno vai jāizliekas Dieva priekšā. Attaisnošana nav atkarīga no tā vai grēksūdzes lūgšana ir, vai nav patiesa, nav saistīta ar to cik grēkus atmetam, bet tā ir Kristus taisnība, kas pasaulei dāvāta. Tāds miers mums ir dots, ka mūsu labums un taisnība ir pie Dieva labās rokas.
Kristus saka, ka, treškārt, Aizstāvis atklās pasaulei "tiesu– jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu." Sātans ir jau dabūjis spriedumu, un tas ir nemainīgs. Lai arī tā izpildīšana vēl tiek atlikta. Mēs... vēl esam miesā un šajā pasaulē. Vēl ir bēdas, slimības, grēks un nāve. Bet, lai kā Sātans gribētu Dieva dusmu spriedumu pavērst pret cilvēkiem, viņš nav tiesnesis, bet tiesājamais. Mums ticībā ir tāds Aizstāvis dots, ka neviena apsūdzība mums nav bīstama. Un, līdzīgi kā spriedums tiek atlikts pasaules valdniekam, tā arī atalgojums... tiek atlikts tiem, kas to no Dieva ir jau saņēmuši. Un visi apsolījumi, ko šodien mēs dabūjām ticībā– mieru, prieku, piedošanu, svētu dzīvošanu, patiesu mīlestību, itin visu, mēs savā laikā saņemsim pavisam reāli, ne vien caur ticību.
Interesanti, ka tulkojot grieķu vārdu Paraklēts kā Aizstāvis Bībeles tulki sastapās ar lielām grūtībām. Šo vārdu nevarēja saistīt ar kaut ko juridisku. Jo daudzās kultūrās vārds "jurists" nozīmē tādu, kas "piekukuļo tiesnešus," vai "kas runā divas patiesības," vai vienā valodā pat "profesionāls melis." (Louw & Nida, Lexicon) Bet tas būtu pretrunā ar Jēzus sacīto tieši apustuļiem: "Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to vēl nespējat nest. Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā.. Tas mani cels godā, jo viņš ņems no tā, kas ir mans un darīs jums to zināmu." Un apustuļi rakstīja, ko Gars tiem atklāja. Tie rakstīja visu patiesību, kura pat šodien, divtūkstoš gadus vēlāk, nav mainījusies.
To, vai arī tu esi šodien dabūjis Aizstāvi, vari pārbaudīt vēl šovakar pat. Kāda dāma reiz esot nopirkusi grāmatu. Pāršķirstījusi to un atlikusi malā kā neinteresantu. Pēc kāda laika, tā iepazinusies ar grāmatas autori. Abas sadraudzējušās. Kad viņa tagad lasījusi to pašu grāmatu, tā likusies dzīva un interesanta. Jo tās autore bija pazīstama un mīļa. # Vai tu pirms gulētiešanas atvērsi Bībeli pienākuma pēc, vai lai lasītu grāmatu, kuras autors tev ir pazīstams un mīļš? Ar kuru tu esi iepazinies šodien, kad viņš grēksūdzē atklāja tavu grēku, grēku piedošanā deva tev attaisnojumu Kristū, un beigu svētības vārdos liecinās, ka Dieva tiesas labvēlīgu spriedumu tu esi dabūjis jau šajā pat brīdī. Jo Svētais Gars ir tavs Aizstāvis, Mierinātājs un Iedrošinātājs no šī laika mūžīgi. AMEN |
