ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
06.06.1999, 2. svētdiena pēc Vasarsvētkiem
 MAT. 9: 9–13, 18–26 (ROM. 4: 13–25)

9 Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: "Nāc Man pakaļ." Un tas cēlās un sekoja Viņam. 10 Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. 11 Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: "Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?" 12 Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: "Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. 13 Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus."(..) 18 Un, Viņam ar tiem runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva." 19 Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar Saviem mācekļiem. 20 Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli, 21 jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela." 22 Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: "Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi." Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā. 23 Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un uztrauktus ļaudis, 24 Viņš tiem uzsauca: "Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ." Un tie Viņu izsmēja. 25 Bet, kad ļaužu pulku izdzina ārā, Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās. 26 Un šī slava izpaudās pa visu zemi.

PAR GRĒKU RUNĀ TIEŠI BAZNĪCĀ

Vai jums nav gadījies dzirdēt gaušanos, ka baznīcā jau viss būtu labi, bet kāpēc tik daudz par to grēku ir jārunā. Tikai par tiem grēkiem. Vai tad nevarētu vairāk par dzīvi, par ikdienas lietām? Bet man rodas pretjautājums: kur tad, ja ne šeit, var runāt par grēku? Ja mēs par to neizrunāsim baznīcā, tad mums būs par to jādzird ik uz soļa. Jo tieši šeit notiek tas, uz ko Kristus norādīja sacīdams: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.” Šeit mēs varam saņemt dziedināšanu no saviem grēkiem.
Savdabīgi, ka grēka salīdzinājums ar slimību ir plašā nozīmē. Gan tas, ka grēks ir letāla slimība no kuras visi miesā dzimušie mirst. Gan tas, ka grēka slimība vājina un apgrūtina visu dzīvi. Gan tas, ka grēki, ko izdarām ir tikai grēka slimības simptomi, ārējās izpausmes un ārsts ārstē nevis izpausmes, bet pašu slimību. Tas viss tieši sakrīt grēka salīdzinājumā ar slimību. Vēl vairāk– slimības ienāca pasaulē ar grēku. Jo grēks izraisīja nāvi, par ko Dievs bija brīdinājis, un slimības jau kopš senatnes ir sauktas par “mazo nāvi.” Un šodien mēs Svētā Gara vadīti pārdomāsim vēl vienu grēka līdzību ar slimību. Proti, slimības tuvums vai tālums.
Ja jūs uzzinātu, ka Āfrikā plosās kāda epidēmija, kāda būtu jūsu reakcija? Es ļoti šaubos, ka jūs sāktu dzert visādas zāles, vai katru vakaru dezinficētu visu apģērbu, sak, ka tik kaut kas nenotiek. Bet pavisam citādi būtu, ja jūs uzzinātu, ka jūsu kaimiņam ir kāda lipīga slimība. Kad biju Norvēģijā, mēģināju ko noskaidrot, kā tur cīnās ar ērču encefalītu. Pārsteigts atklāju, ka nekā necīnās. Viņi tādu slimību nepazina un tie, kas par to bija dzirdējuši to īpaši neņēma vērā. Kaut arī būdami tik netālu no mums, norvēģi par to neraizējās.
Dienā, kad rakstīju šo sprediķi, man gadījās briesmīgs pierādījums, ka ar grēku ir līdzīgi. Biju iesācis rakstīt, kad gandrīz vienlaicīgi ar vārdiem: “kur gan runāt par grēku, ja ne baznīcā,” pa ārdurvīm ienāca mana sieva un raudādama izstāstīja, ka lejā kāpņu telpā guļ sasista sieviete. Mana drauga māte. Vēlāk atklājās, ka kāds riebeklis bija viņai pārsitis galvu, lai nolaupītu 300 latus. Dažu apdrukātu papīrīšu dēļ, tas pašā dienas vidū bija izsekojis un meties virsū sirmai dāmai. Tajā dienā es nevarēju uzrakstīt ne vārda... Netiku tālāk par vārdiem: “kur gan runāt par grēku, ja ne baznīcā...” Mana drauga mamma, kura varbūt pati pirmā, man teica: “Roland, tev ir jāstudē” tagad guļ slimnīcā un sasistās galvas dēļ nespēj saprast kur un kāpēc viņa atrodas........

Kamēr mēs dzirdējām par noziegumiem TV ziņās, mēs dzīvojām mierīgi, tagad, kad grēks bija skāris mums pazīstamu cilvēku tepat blakus un gaišā dienas laikā, kļuva nedroši. Ak, kā gribējās piekrist tiem, kas saka, ka nevajag tik daudz par grēkiem domāt. Bet kā lai nedomā, ja grēks nostājas tavā acu priekšā tik neglīts un atbaidošs. Ja pietrūkst mierinājuma vārdi cietējai. Tiešām gribējās aizmirst grēku, kopā ar visu šo pasauli, kurā tādas lietas ir iespējamas... Pirmo reizi es lūdzu, “lai nāk Tava valstība” reizē lūgdams, “kaut šī aizietu.”
“Un notika [Jēzum] pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem pie galda.” Jēzus, lūk, izvēlējās būt kopā ar grēciniekiem, kas nāca pie Viņa. Nevis ar augstprātīgajiem, kas nespēja pamanīt to, ka paši ir tikai grēcinieki Dieva priekšā. Bet itin labi spēja pamanīt citu kļūdas, pat Kristum tie pārmet, ka Viņš biedrojas ar nepareizajiem cilvēkiem. Tā tas šajā pasaulē ir, kamēr mēs– grēcinieki, negribam par grēku pat runāt, Viņš nāk tieši pie grēciniekiem. “Jo es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus,” saka Jēzus.
Bet kā tad ar to nelieti, kas uzbruka sirmajai kundzei? Lai arī viņš ir pelnījis sodu un agri vai vēlu to saņems, no Dieva soda mūžībā tas var tikt izglābts. Un nav svarīgi, ko mēs par to sakām. Vai mēs to novēlam viens otram, vai nē. Vai mēs tam vēl ticam vai nē. Lūk, divi piemēri.
“Viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras.” Viņa kaunējās atklāti runāt par savu kaiti un tieši prasīt pēc palīdzības. Viss, kas viņai bija ir paļāvība, ka Jēzus ir tik varens, ka viens vienīgs pieskāriens var palīdzēt. Tad Jēzus sacīja: “Ņemies drošu sirdi, mana meita. Tava ticība tevi ir izārstējusi.” Varētu tulkot arī “izglābusi,” jo grieķu valodā izglābt un izdziedināt ir tas pats vārds.
Otrs piemērs ir valdnieka meitiņa, kuru visi, arī viņas tēvs, uzskata par mirušu. Vienīgi Jēzum viņa ir tikai guloša. Visiem šķiet, ka ir par vēlu, ka Jēzus ir smieklīgs mēģinādams palīdzēt. Un tomēr “Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās.” Meitene, kuru tūlīt būtu apbedījuši, Jēzus pieskāriena dēļ paliek dzīva.
Apustulis Jēkabs raksta: “Tuvojaties Dievam, tad Viņš tuvosies jums” (Jēk. 4:8) Slimā sieviete Viņam ticībā tuvojās un pieskārās Viņam. Mirušās meitenes tēvs ticībā lūdza un Jēzus pieskāriens meiteni uzmodināja. Kas ir šis dziedinošais pieskāriens? Kā mēs varam tuvoties Dievam? Atcerieties– Viņš sēdēja ar grēciniekiem; Viņš sacīja, ka ir nācis aicināt nevis taisnos, bet tieši grēciniekus. Tad, lai mēs varētu būt kopā ar Viņu, mums ir jāatzīst to, ka esam grēcinieki. Tāpat, kā slimajai sievai un meitenītes tēvam jāmeklē Jēzus palīdzība. Jo tieši tiem Viņš ir tuvu; tieši pēc grēksūdzes lūgšanas, katrs var saņemt Viņa piedošanas pieskārienu. Tieši pie tiem Viņš ir nācis, sacīdams: “ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.” Tas ir Viņš kurš ir nācis patiesi izārstēt gan jūs, gan mani, gan mana drauga mammu. Izārstēt mūs no šīs pasaules grēkiem jau šodien pat. Un ar mūsu rokām palīdzēt tiem, kas slimi, nevarīgi, mocīti. Ja viņam noderēja nicināts muitnieks Matejs, lai apliecinātu savu patiesību paaudžu paaudzēm, cik gan vairāk katrs no jums?
Un mums neatliek nekas cits, kā vien lūgšana. Nevis šausmināšanās par grēku, vai bailes no tā. Nevis vienaldzība vai augstprātība, bet lūgšana: “Kungs, nepamet šo pasauli! Neatstāj mūs, grēciniekus! Kungs, paliec klāt!” AMEN

Lūgšanā: par drauga mammas veselību un viņas ģimeni. Par noziedzniekiem, ka tie saņemtu pēc nopelniem un saprastu, kāds sods tos sagaida mūžībā, ja tie nenāks pie Kristus.
 Iesūtīts: 2007.05.01 22:49
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »