|
27.06.1999. Jāņa Kristītāja dienā
LŪKAS 1: 57–66 (MALAHIJA 3:1–4)
57 Kad Elizabetei laiks pienāca dzemdēt, viņa dzemdēja dēlu. 58 Un viņas kaimiņi un radi, dzirdējuši, ka Tas Kungs lielu žēlastību tai bija parādījis, priecājās līdz ar viņu. 59 Astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un gribēja to saukt tēva vārdā par Cahariju. 60 Bet viņa māte atbildēja un sacīja: "Nē, to būs saukt Jāni." 61 Tad tie viņai sacīja: "Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds." 62 Un tie prasīja ar zīmēm no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauktu. 63 Tas, galdiņu prasījis, rakstīja: "Viņa vārds ir Jānis." Par to visi brīnījās. 64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās un viņa mēle atraisījās, un tas runāja, Dievu slavēdams. 65 Tad izbailes uzgāja visiem kaimiņiem, un visā Jūdejas kalnājā runāja par šīm lietām. 66 Un visi, kas to dzirdēja, to paturēja sirdī un sacīja: "Kas būs ar šo bērniņu?" Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.
JĀNIS– PĒDĒJAIS NO PRAVIEŠIEM
Pirms trijām dienām Kristīgā baznīca svinēja Jāņa Kristītāja dienu. Mēs arī vēl šodien pieminēsim Kristītāju. Un tas dīvainākais atceroties Jāņa darbus ir tas, ka domājot par Jāni mēs pārkāpjam to, ko viņš pats norādīja sacīdams: “Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.” (Jņ. 3:30) Jānis negribēja, lai piemin viņu. Viss, ko Jānis gribēja, bija liecināt par Kristu, Dieva sūtīto Glābēju. Katru, kas nāca pie viņa, Jānis aicināja pārtraukt grēkot un cienīgi sagaidīt Dieva Dēlu. Un, šķiet, tas augstākais gods, ko viņš guva, bija, ka viņš tika salīdzināts ar Kristu (Jņ. 1:19–20); Un Kristus salīdzināts ar Jāni kā to lasām Mateja 16.
Vai jūs zināt kurā dienā Baznīcā ir apustuļu Pētera un Pāvila diena? (29. jūnijs) Jāņa Kristītāja dienu gan zina visi mūsu tautieši. Jo šajā dienā tauta svin “Jāņus”. Tieši tā– daudzskaitlī, nevis Jāņa diena, bet Jāņu! Jo mūsu tautā ir tik daudzi, kam ir likts tāds pats vārds kā Kristītājam. Bet, lai arī Kristītāja vārda brāļi ir tik daudzi, viņa ticības parauga atdarinātājus nebūs viegli atrast. Maz ir tādu, kas atteiktos no tautas godināšanas, bet godīgi teiktu, ka ir tikai vēstnesis kādam, kam viņš nav cienīgs pat sasiet sandales saites (Jņ. 1:27). Maz ir tādu, kas drosmīgi dosies nāves briesmās, lai apliecinātu valdniekam, ka viņš grēko, un pat nemeklēs savu slavu vai sava vārda iemūžināšanu. Viņš pat savus mācekļus iedrošināja viņu pamest un sekot Jēzum! (Jņ.1:35–37) Nē mūsdienās mēs itin viegli atradīsim dažādus sludinātājus, kas Kristus vārdā sludina savas izgudrotās gudrības. Kas pat Viņa vārdā brīnumus grib darīt, lai tikai piesaistītu sev sekotājus un iegūtu varu un līdzekļus. Tiešām maz ir tādu, kas tāpat kā Jānis atteiktos no savas slavas, lai celtu godā Kristu...
Šodien, sekodami Jāņa aicinājumam, pievērsīsimies ne tik daudz viņam, cik tam, par kuru viņš ir liecinājis. Kas deva Jānim spēku un pazemību? Kas lika viņam rīkoties tik pašaizliedzīgi un
noteikti? Mūsu pārdomas, lai vada rindas, kas rakstītas pirms tūkstoš astoņsimt gadiem. Tās rakstījis kāds vīrs, kas bija daudzējādā ziņā līdzīgs Jānim Kristītājam. Viņš droši un bez šaubīšanas aizstāvēja ticības patiesību valdnieku priekšā. Un par to, tāpat kā Jānim, viņam tika nocirsta galva. Šis vīrs ir Justīns Martīrs. Viņš ticības dēļ tika nogalināts apmēram simts gadus vēlāk pēc Jāņa. Justīns liecina par Kristītāju kādam ebrejam vārdā Trifōns. Viņa liecība pārliecinās arī dažu iesācēju ticības lietās, kas Jāņa Kristītāja personā atrod apstiprinājumu saviem maldiem par reinkarnācīju, tas ir dvēseļu pāriemiesošanos. Tādēļ, ka Kristus sauc Jāni par Eliju, tie iedomājas, ka Elija ir piedzimis atkal. Justīna dialogs ar Trifonu būs laba pamācība un liecība par Kristu. Lūk, ko rakstīja Justīns otrā gadsimta pirmajā pusē: “Un jūds Trifōns sacīja: “Mēs visi sagaidām, ka Kristus būs cilvēks, dzimis no cilvēkiem, un, ka Elija nāks un viņu svētīs. Bet, ja šis vīrs [par kuru tu stāsti] ir Kristus, tad viņam noteikti jābūt cilvēkam, bet tā kā Elija vēl nav nācis, es secinu, ka šis vīrs nav Kristus.”
Tad es, Justīns, viņam vaicāju: “Vai tad Svētie Raksti [pravieša] Cakarijas grāmatā nesaka, ka Elija nāks pirms lielās un briesmīgās tā Kunga dienas?”
Un viņš atbildēja: “Jā, tieši tā.”
“Tātad Raksti liek tev atzīt, ka ir paredzētas divas Kristus atnākšanas. Viena– kurā Viņš nāks ciezdams un pazemots, otra– kurā Viņš nāks godībā, un kā Tiesnesis visiem. Vai tad mums nevajadzētu atzīt, ka Dieva vārds ir pasludinājis, ka Elija būs priekšgājējs, Kristus otrajai nākšanai, kas ir lielā un briesmīgā diena?”
Trifōns atbildēja: “Jā, tieši tā.”
“Un atbilstoši mūsu Kungs savā mācībā,” es turpināju: “pasludināja, ka tieši šī lieta notiks, sacīdams, ka Elija arī nāks. Un mēs zinām, ka tas notiks, kad mūsu Kungs Jēzus Kristus nāks godībā no debesīm; kura pirmo atnākšanu Dieva Gars, kas bija Elijā sludināja Jāņa personā, kas bija pravietis jūsu tautā. Pēc kura neviens pravietis nav nācis jūsu vidū. Viņš sauca sēdēdams Jordānas upes krastā: “Es gan jūs kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet tas, kas nāk pēc manis ir spēcīgāks par mani; tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svētu Garu un ar uguni.” (Mt.3:11) Un šo pašu pravieti jūsu karalis Hērods ieslodzīja cietumā; un, savās dzimšanas dienas svinībās, kad Hēroda brāļa meita ar savu dejošanu viņu iepriecināja, viņš tai vaicāja, ko tā vēloties. Tad viņas māte ieteica prasīt Jāņa galvu. Un Hērods aizsūtīja un lika atnest Jāņa galvu uz paplātes. Kā arī mūsu Kristus, kad bija uz zemes sacīja: “Elija gan nāk un visu sataisīs. Bet es jums saku: Elija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja.” Un ir rakstīts: “Tad mācekļi saprata, ka Viņš tiem runāja par Jāni Kristītāju” (Mt.17:11)”
Un Trifōns teica: “Šis apgalvojums man šķiet pretrunīgs; proti, ka pravieša Gars, kas bija Elijā, bija arī Jānī.”
Uz to es atbildēju: “Vai tu nedomā, ka līdzīgi notika arī Jozuam, kas turpināja tautas vadīšanu pēc Mozus? Kad Mozum tika pavēlēts uzlikt rokas Jozuam un Dievs viņam teica: “Es ņemšu no tā gara, kas ir tevī, un likšu uz viņa.”
Trifons atbildēja: “Tieši tā!”
“Tātad,” es teicu, “ kamēr Mozus bija vēl starp cilvēkiem, Dievs ņēma no gara, kas bija Mozū un deva to Jozuam. Tieši tāpat Dievs varēja likt Elijas garam nākt pār Jāni. Un tāpat kā Kristus pirmajā atnākšanā nenāca [pilnā] godībā, tāpat arī gars, kas nāca pa priekšu, un vienmēr bija tīrs Elijā, līdzīgi Kristum nenāca [pilnā] godībā.”
Un Trifōns teica: “Tu šķiet es izbēdzis no liela konflikta ar daudziem cilvēkiem, un tādēļ es gatavs dot atbildes uz visiem jautājumiem.”
Es atbildēju: “Atļauj man vispirms nocitēt zināmas vietas no Jesajas pravietojuma, kas attiecas uz to ko darīja Jānis Kristītājs un pravietis.”
“Es atļauju,” viņš teica.
Tad es sacīju: “Jesaja tā ir pravietojis par Jāni: “Klau! Kaut kur atskanēja sauciens: “Ierīkojiet tuksnesī tam Kungam ceļu, dariet klajumā līdzenas tekas mūsu Dievam! Visas ielejas lai piepilda un visus kalnus un pakalnus lai nolīdzina; kas ir nelīdzens, lai top par līdzenu ceļu, un kas paugurains ,lai top par klajumu. Lai parādītos tā Kunga godība, un visa cilvēce kopā to redzētu, jo tā Kunga mute to tā ir runājusi. Klau! Balss sauc: “Sludini!” es sacīju: “Ko lai es sludinu?” – Visa miesa ir zāle un viss tās jaukums ir kā puķe laukā! Zāle nokalst, puķe novīst, kad tā Kunga dvaša to skar. Tiešām,– tauta ir zāle! Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva Vārds paliek mūžīgi. (Jes. 40)”
(Justin Martyr Dialogue of Justin, Philosopher and Martyr with Trypho, a Jew 49)
Tādiem vārdiem apraksta Kristītāju viņa līdzinieks drosmē un nāvē Justīns. Kāpēc mēs to klausījāmies? Lai redzētu, kā Jānis pakļāvās Dieva vārdam no dzimšanas līdz savai nāvei.
Kur Jānis ņēma spēku un pazemību? Turpat, kur Justīns un visi kristīgie līdz pat šai dienai. Tie paļāvās uz Dieva vārdu un neļāva nedz paši sev nedz citiem nostāties pāri par to. Un Jānis, kurš to vien gribēja, kā būt ceļa sataisītājs Kristum, tiek pieminēts gadsimtiem ilgi blakus Kristus vārdam. Un ne tikai viņš, bet arī viņa māte Elizabete un tēvs Cakarīja; arī viņa mācekļi– apustuļi Jānis un Andrejs, Pētera brālis; arī viņa teiktie vārdi, tas viss tiek pieminēts gadsimtiem ilgi. Jo Jānis Kristītājs meklēja nevis savu godu, bet Dieva. Un Dievs pagodināja Jāni ar nevīstošu slavu. Vienīgi Dievam lai gods AMEN. |
