ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
04.07.1999, 6. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

MAT. 11: 16–19,25–30 (ROM. 7: 15–25a)

16 Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus laukumā un uzsauc saviem biedriem, 17 sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt. 18 Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: viņam ir ļauns gars. 19 Cilvēka Dēls atnāca, Viņš ēd un dzer; un tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs, - un gudrība attaisnojas ar saviem darbiem." (..) 25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. 26 Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā. 27 Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu. 28 Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. 29 Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. 30 Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."

PATIESĪBA VISĀM PAAUDZĒM

Kristus vaicāja, ar ko gan salīdzināt savus laikabiedrus? Un ar ko varētu salīdzināt mūsu laikmetu? Laiku, kad biežāk par Kristus atklāsmi izskan dažādu dziedinātāju vai sektantu teiktais. Laikmetu, kad gandrīz visi uzskata, ka Dievs ir, bet tikai retais vēlas dzirdēt ko Dievs ir sacījis. Ar ko salīdzināt paaudzi, kas grib paciest visu sākot ar viena dzimuma laulībām un beidzot ar to, ka zinātne kļūst par ieroci mantkārībai un ir gatava peļņas dēļ pat noindēt, tikai vienu tā nepacieš: ka Svētie Raksti ir vienīgā patiesība. Paaudzi, kas naudu un ārējo izskatu ir pasludinājusi par pamatvērtībām; un sievietei ir vieglāk atzīties netiklībā nekā atzīt, ka tās viduklis nav tik tievs kā modelei; un vīrietis tiek pasludināts par nespējīgu un nevarīgu, latīniski– impotentu, tikai uz tā pamata, cik miesaskārs viņš ir. Nekāds glaimojošais salīdzinājums mūsu laikmetam viss neiznāks.
Nekāds glaimojošais salīdzinājums neiznāca arī Kristus laikmetam. Patiesībā, Viņa salīdzinājumā mēs varam kā spogulī ieraudzīt arī mūsu paaudzi. “Tā ir līdzīga bērniem,” Viņš teica: “bērniem, kas sēd tirgus laukumā” Šis laukums nereti bija vienīgais tukšais laukums apdzīvotajā vietā, kur bērni varēja sapulcēties savām rotaļām. Un, kad tie ir sanākuši lielākā pulkā, tad visiem gribas kaut ko spēlēt. Citādi ir garlaicīgi. Tad daži no pulka izlemj, ka spēlēs kāzas. Kāds ir redzējis kā to dara pieaugušie. Tie sastājas pulkā, mazā līgava un līgavainis nostādīti priekšā un nu visi kopā dejos kāzu dejas. Bet pārējie bērni negrib pievienoties šim mazajam pulciņam.
Un mazie kāzinieki “uzsauc saviem biedriem, sacīdami: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt.”
Pa to laiku kāds cits pulciņš ir nodomājis, ka spēlēs bēres. Nu visiem būs jāiet sēru gājienā un jāatdarina raudošos pieaugušos, kad tie ir bērēs. Bet pārējie bērni atkal negrib iesaistīties. Un mazie bērinieki “uzsauc saviem biedriem, sacīdami: mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.”
Par ko tad runā šī līdzība? Jēzus paskaidro, atnāca Jānis Kristītājs un sludināja visā stingrībā Dieva baušļus, un aicināja nožēlot grēkus. Bet vai ļaudis viņam klausīja? Nē tie kā bērni negribēja raudāt līdzi. Tā vietā lai noskumtu un nožēlotu to, ka pārkāpj Dieva likumu, cilvēki nosauca Jāni par apsēstu. Atnāca Cilvēka Dēls– Kristus un sludināja labas ziņas, ka Dievs ir lēmis grēku nastu atlaist. Vai cilvēki priecājās līdzi? Nē, tie kā bērni negribēja priecāties. Tie Dieva labvēlību pret grēciniekiem nosauca par stingrības trūkumu. Jānis... bija par stingru, Kristus... par mīļu. Tieši kā bērniem– nav labi bez rotaļām, nav labi ar.
Un, lai kā gribētos, nespēju šo salīdzinājumu attiecināt tikai uz Jēzus paaudzi. Jo nav laikmeta, kas patiesi noskumtu apzinoties, ka Dieva vārds par viņiem saka: “nav neviena taisna, it neviena, jo visi ir grēkojuši.” (ROM. 3:10,23) Vai atradīsies cilvēks, kas turēdams likumus un dzīvodams godīgu dzīvi, noskums, ja tu teiksi, ka Dieva priekšā visi ir grēcinieki? Vai gan drīzāk viņš nenosauks tevi par apmelotāju? Nav tādas paaudzes, kura būtu priecājusies vienīgi par to, ka Kristus ir dāvājis piedošanu. Vai būs kāds, kas trūkumā un izsalkumā spēs priecāties par Dieva žēlastību?

Kāds angļu oficieris atceras: “Beļģijā es sastapu kādu kristīgu augstdzimušu indieti, kam Kristus apliecināšana bija maksājusi visu. Tikko viņš tika kristīts, viņa īpašumi tika atņemti un draugi novērsušies. ‘Kā tu spēj panest savas bēdas?’ es viņam jautāju. ‘Daudzi man to jautā,’ viņš atbildēja. ‘Bet viņi nekad nejautā vai es varu panest savus priekus; jo es esmu laimīgs savā sirdī kopš es uzzināju, ka Kristus man ir piedevis. To neviens nav spējis man atņemt.”
Es pirms brīža vaicāju: vai būs kāds, kas trūkumā spēs priecāties un būdams kārtīgs, noskums, Dieva vārda dēļ? Un Kristus uz šo jautājumu atbild savā lūgšanā: Ir gan tādi! Un tie ir tie, kas nevis kašķējās kā bērni, bet, kas paļaujas kā bērni. Tiem Dievs ir atklājis savu patiesību. Jo Viņš to ir apslēpis gudriem un prātniekiem, un ir zināmu darījis bērniem. Tiem, kas uz Viņu paļaujas un uzticas. Gan tam, ko aicināja Jānis Kristītājs, gan tam ko dāvāja Jēzus Kristus.
Jēzus lūgšanas noslēguma vārdus es pirms apmēram pusgada jau lasīju draudzei. Pareizāk– skaitīju no galvas. Tas bija gavēņa laikā, kad aicināju katru iemācīties, kādu pašam nozīmīgu Rakstu citātu. Mans citāts, ko toreiz iemācījos, bija šīs lūgšanas noslēgums, kur Kristus saka: “Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.”

Un vakar es īpašā veidā guvu apstiprinājumu tam, cik svarīgs bija šis aicinājums mācīties citātus no galvas. Es satiku Baldones māsu draudzes Hamiltonas latviešu draudzes mācītāju Ivaru Gaidi. Kas starp citu ir autors vai tulkotājs 13 dziesmām mūsu dziesmu grāmatā. Mācītājs Gaide stāstīja, ka īpaši studē un nodarbojas ar gados vecāku ļaužu garīgo aprūpi. To darīdams viņš ir guvis kādu svarīgu secinājumu. Vajag mācīties no galvas garīgus tekstus. Rakstu citātus vai garīgas dziesmas, jo katram var pienākt vecums, kad vairs nevar redzēt, vai atcerēties izlasīto. Vecumdienās garīgajai dzīvei ir īpaši svarīgs tas, kas agrāk ir iemācīts. Otra svarīga lieta ir nākt uz dievkalpojumiem. Jo var gadīties, ka slimība vai vecuma nespēks atņem loģisko domāšanu. Tad jušana tomēr paliek un tādā stāvoklī ļoti var palīdzēt un pat mierināt un iepriecināt, ja dzird garīgu mūziku vai garīgu tekstu, pie kā agrāk ir pierasts. Līdzīgi tas ir ar zīdaiņiem. Ja mamma būdama stāvoklī ir gājusi uz baznīcu, tad bērns pēc piedzimšanas dzirdot garīgu mūziku, vai lasījumu, īpaši nomierinās, neko īsti nesaprazdams. Tādēļ ir svarīgi mācīties no galvas un uzklausīt Svētos Rakstus un garīgas dziesmas. Jo tie patiesi var mūs apbēdināt vai iepriecināt, ja nepaliekam vienaldzīgi.
Noslēgšu ar kādu atgadījumu, kas ir kā skaista ilustrācija Jēzus vārdiem “mācieties no manis.” Tas noticis pagājušā gadsimta beigās. Kāds indiāņu ticības mācības skolotājs tika atcelts no darba baznīcā kāda pārkāpuma dēļ. Kauna smagums un apziņa, ka viņš nekad neuzdrīkstēsies sludināt lika šim skolotājam pamest savu dzīves vietu. Viņš pārcēlās uz kādu tālu, nekristīgu teritoriju. Tur viņš neviena nepazīts apmetās uz dzīvi un pelnīja savu iztiku strādādams par podnieku. Baznīca neko vairs par viņu nedzirdēja un viņš tur nomira.
Vēlāk tika nolemts sūtīt kādus cilvēkus uz tālo vietu lai sludinātu evanģeliju. Tie noīrēja tur namu un sāka stāstīt stāstus par Kristu. Viņus izbrīnīja, ka ciematnieku pūlis uzreiz dedzīgi reaģēja saukdami: “Mēs pazīstam to vīru par kuru jūs stāstāt. Viņš šeit ilgus gadus dzīvoja.” “Nē, nē,” atbildēja sludinātājs. “Jūs nesaprotat. Mēs runājam par Jēzu Kristu.” “Nu, viņš nepateica mums savu vārdu. Bet vīrs, ko jūs aprakstījāt bija mūsu podnieks. Tur nav nekādu šaubu.”.....
“Mācieties no manis,” sacīja Jēzus. Un mēs, draudze, tagad to darīsim. Lai nav tā, ka mēs tikai pieminam Viņa vārdus, mācīsimies no Viņa– lūgsim Dievu.

Mēs Tev pateicamies, Tēvs, Debesu un zemes kungs, ka Tu evanģelija patiesību esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un to zināmu darījis bērniem. Visas lietas Tu esi nodevis mūsu Kungam Jēzum Kristum un neviens nepazīst Tevi, Tēvs, kā vien Tavs Dēls, un tie kam Viņš to grib darīt zināmu– Viņa draudze.
Mēs Tev pateicamies Kungs Jēzu Kristu, ka esi aicinājis nākt pie Tevis visus, kas ir bēdīgi un grūtsirdīgi, jo tu tos gribi atvieglināt.
Pateicamies, ka mums esi ļāvis ņemt uz sevi Tavu jūgu un mācīties no Tevis, jo Tu biji lēnprātīgs un no sirds pazemīgs.
Pateicamies, ka esi mums apsolījis, ka tad mēs atradīsim atvieglojumu savām dvēselēm, jo Tavs jūgs ir patīkams un Tava nasta ir viegla.
Līdzīgi kā putnam viņa spalvas, kas tam ir nevis par nastu, bet palīdz lidot.

Ļauj, ka Tavi vārdi, lai cik smagi tie kādreiz būtu, mūs vienmēr kā ar putna spārniem nestu pie tavas labās vēsts. Dari mums zināmu Tavu patiesību, kas pilnīgi visiem, kuri uz to paļaujas dod neizsakāmu un nebeidzamu prieku, kas sākas šobrīd un ilgst mūžīgi kopā ar Tevi, Kungs. Atjauno mums prieku mācīties Tavus vārdus, aizdzen vienaldzību un kūtrumu, glāb mūs no visiem šķēršļiem, kas slāpē ticības dedzību, ko šodien Vakarēdiena mielastā atjaunosim.
Tavā priekšā mēs pieminam: draudzes aizlūgšanas.
AMEN

 Iesūtīts: 2007.05.01 22:00
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »