ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
15.08.1999, 12. svētdiena pēc Vasarsvētkiem
 MAT. 11: 20–24 (2.KOR. 6:2)

20 Tad Viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās. 21 "Vai tev, Horacina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos. 22 Bet Es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāk būs soda dienā nekā jums. 23 Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? Tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien. 24 Bet Es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā tev."

MŪŽĪGĀ PATIESĪBA

(3. no 3 sprediķiem)

Kā jau teicu, mums katrs mirklis šajā dzīvē ir izvēles punkts: būt vai nebūt kopā ar Dieva patiesību. Izvēle vienmēr ir tagadnē. Tā nekad nav par vēlu, nekad nav par agru. Tā katru brīdi ir mums priekšā. Tas ir mirkļa nozīmīgums, kad jautājam sev: pa kuru ceļu? kāda būs mana rīcība, manas domas– svētības vai lāsta ceļš? Par to jūs dzirdējāt pagājušo reizi. Šoreiz par to, kāda tad konkrēti ir mūsu izvēle, un kā izvēlēties pareizo.
Un atkal neliels eksperiments. Lūdzu iztaisnojiet vienu roku sev priekšā! Paldies. Lūk, jūs tikko izdarījāt izvēli, kuru roku kustināt: kreiso vai labo. Nosacīti var teikt, ka jūsu domas vienā acumirklī izskrēja caur vairākiem krustojumiem. Pirmkārt: kustināt vai nekustināt roku? Tūlīt pēc tam– otrkārt: kuru roku? Tad– treškārt: kādā vaidā izstiept, lai neiebakstītu priekšā sēdošo? Viens mirklis un trīs dažādas izvēles. Jūs esiet pieauguši, un dariet līdzīgas izvēles jau gadiem ilgi, tāpēc tas nesagādāja jums īpašu piepūli. Bet mazam bērnam tas būtu nopietns uzdevums: kuru roku? kādā veidā izstiept? Tie būtu pārdomu vērti jautājumi.
Nesen man gadījās būt par liecinieku tam kā mazs bērns atklāja inerces likumu. Viņš uz savām grīļīgajām kājelēm nostājās uz neliela uzkalniņa un strauji (tā noteikti šķita viņam pašam) skrēja lejā. Tad rāpās atkal augšā un atkal metās lejā. Un tā atkal un atkal ar prieka un izbrīna spiedzieniem. Nodarbība, kas mums šķiet pavisam parasta– iet augšup un lejup, mazajam bija vesels pārdzīvojums. Jūs jau nojaušat, ka tas netieši atspoguļo mūs garīgi. Jo garīgās lietās mēs visu dzīvi esam kā bērni. Mēs gan tiecamies uz pilnību, un ar gadiem arī pieaugam vismaz tik daudz, ka nespiedzam par katru mūsu garīgo kāpumu augšup un lejup. Tomēr mēs nepieaugam šīs dzīves laikā tik daudz, lai varētu nedomājot izvēlēties svētību vai lāstu. Mēs nespējam izvēlēties darīt vai nedarīt pēc Dieva prāta, tikpat viegli kā izvēlējāmies kuru roku izstiept.
Tātad, mums ir izvēle starp svētību un lāstu līdzīgi kā starp labo un kreiso roku. Vai nu viens vai otrs. Bet tad, kad šo izvēli apzināmies, mums ir priekšā nākamā. Līdzīgi, kā ar rokas pacelšanu– kad izvēlējāmies kuru roku, bija jāizvēlas kā to iztaisnot. Un tad vairs nebija izvēle viens no diviem, bet viens konkrēts no vairākām iespējām. Un atkal darbojas salīdzinājums ar garīgo izvēli. Tad, kad izvēlamies vienu no diviem ceļiem, ir vairāki konkrēti rīcības varianti. Un, ja pagājušo reizi es teicu, ka kārdinātājs negrib, lai mēs atceramies, ka varam izvēlēties arī svētības ceļu. Tad šajā reizē atklāšu jums, ka nereti mums ir iespēja izvēlēties starp vairāk nekā divām iespējām. No tā arī nāk itin parasts aizbildinājumi: sak, jā, es dzeru, bet es vismaz nevienu neslepkavoju. Vai atkal: Bībelei es neticu, bet baušļus arī nepārkāpju. Bet vai tad pirmie trīs baušļi nepavēl uzticēties Dieva teiktajam un Viņu pielūgt? Vai tad mums nav teikts ne tikai neslepkavot citus, bet arī sevi?
Reizēm liekas, ka izvēloties mazāku ļaunumu, tu kaut kā būsi tuvāk svētības ceļam. Bet tā nav! Izvēle ir starp svētību un lāstu. Man reiz kāds ticības brālis atzinās, ka sācis pīpēt tādēļ, lai savaldītu miesas kārību uz sievietēm. Diemžēl tagad,– viņš sacīja: iekāre ir palikusi, tikai klāt nācis arī smēķēšanas netikums. Šķietami mazāks grēks mūs diemžēl netuvina svētībai. Un tā atkal ir velna krāpšana, ka vienu grēku var izdzīt ar otru.

Kristus taču saka: “Ieieta pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mat. 7:13–15) Un tā tas ir ik brīdi. Viens ir svētības ceļš, bet daudzi ir kārdinātāja piedāvājumi. Un mēs, kas vairs neesam garīgi zīdaiņi un spējam saprast, ka mums nav jāizvēlas tikai viena no kārdinātāja piedāvātajām iespējām. Diemžēl, parasti tieši tāda ir proporcija– daudz iespējas nedarīt pēc Dieva prāta un tikai viena darīt. Platais un šaurais ceļš. Tie, kas ir mēģinājuši ievērot lūgšanu stundas 9–os, 12–os un 3–os, zina, cik daudz ir visādu iemeslu nelūgt Dievu. Un tieši tad, kad tu gribi piesēsties un izlasīt kādu nodaļu Bībelē, atrodas tik daudz citas nodarbības. Lieki pieminēt, neskaitāmos iemeslus neatnākt uz baznīcu, vai neņemt nopietni iesvētes mācību.
Jūs visi kaut reizi būsiet dzirdējuši teicienu: “Dievs ir viens.” Ar nožēlu gan jāsaka, ka to biežāk lieto nevis lai apliecinātu ticību, bet lai attaisnotu dažādu novirzienu, sektu vai pat reliģiju līdzās pastāvēšanu. Sak, ja jau Dievs ir viens tad visi, kas kaut ko runā par dieviem runā par to pašu. Bet tā tas nav! Patiesībā teiciens: “Dievs ir viens” nozīmē to, ka ir viena patiesība un viens ceļš pie viņa. Nav daudz dažādas iespējas, Dievs ir viens un viens ir ceļš kā pie viņa tikt. Vai tad ne tāpēc Kristus sacīja “šaurs [ir] ceļš, kas aizved uz dzīvību.”?
Tātad tāda ir mūsu izvēle ik brīdi– šaurais vai platais ceļš, patiesības ceļš vai nepatiesības ceļi. Līdzīgi kā mērķī šāvējam, neliels ir mērķis kurā jātrāpa, bet milzīgi daudz ir iespēju trāpīt garām. Viņam ir milzums daudz virzienu kur šaut: augšā un lejā, pa labi un pa kreisi... bet tikai viens virziens ir pareizs. Un grieķu valodā vārds “grēkot” a(marta/nw ir tulkojams “netrāpīt mērķī”...

Un nu pats galvenais. Kā izvēlēties pareizo? #Kur ņemt spēku un gudrību neizvēlēties kādu no daudzajām nepareizajām iespējām? #Kā neaizšaut garām mērķim? #Vai jums neradās jautājums kāpēc es izvēlējos gan pagājušo reizi, gan šoreiz evanģelija lasījumu, kur Kristus runā par dažādām pilsētām? Tas diezgan tieši attiecas uz mūsu ik mirkļa izvēli. Ieklausieties vēlreiz mūsu Kunga vārdos: “Kad Tirā un Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši. (..) Ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, (..) tad tā stāvētu vēl šodien.” Ieklausieties, ko Dieva Dēls sacīja kādai sievai pie akas: “Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas tas ir, kas tev saka: dod man dzert,– tad tu būtu viņu lūgusi un viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.” (Jņ. 4:10) Nu, sapratāt? Jēzus saka, ka ir kādas zināšanas, kas iespaido mūsu izvēli. Ir kādas zināšanas, kas var izglābt veselas pilsētas. Kristus saka: ja tu zinātu, tu rīkotos pavisam citādi. Neticīgo pilsētas izvēlētos nevis neticības grēku, bet grēku nožēlu, Sodomas pilsēta izvēlētos nevis homoseksuālismu, bet pārtrauktu grēkot un izbēgtu sodam, samariešu sieva nediskutētu, bet lūgtu Dievu. Ja vien tie zinātu un redzētu...

Kas ir tās zināšanas, kas palīdzētu izdarīt pareizo izvēli? Kas palīdzētu tieši tajā mirklī, kad ir visgrūtākā izšķiršanās? Kad grēks šķiet tik tuvs un pazīstams, bet Kristus... tikai teorija? Kas mums tad var palīdzēt? {pauze} Jūs gribētu tādas zināšanas, kas izdarītu jūsu izvēli? Vai mēs visi neesam mazliet bērni? Mums joprojām liekas: ja man būtu burvju nūjiņa, tad gan būtu labi... Un mēs reizēm aizmirstam, ka svētība ir ne tikai darba rezultāti, bet pats darbs. Ka Dievs ir solījis būt mums klāt ne tad, kad uzvarēsim visas kārdināšanas, bet tieši tad, kad ar tām cīnāmies. Tādēļ jau Kristus saka, ka ir zināšanas, kas izmainītu mūsu izvēli, nevis izdarītu to mūsu vietā. Viņš saka: “tie būtu grēkus nožēlojuši. tu būtu lūgusi.”
Un tomēr, kādas tad ir tās zināšanas, kas palīdz? Protams, tās, ko Dievs pats mums dod Svētajos Rakstos. Zināšanas par Kristu. Tu vaicāsi, kā atteikties no neskaitāmajiem maldu ceļiem? Ir rakstīts: “Jūs zināt, ka esat atpirkti no sava aplamā no tēviem mantotā dzīvesveida. (..) ar Kristus (..) dārgām asinīm.” (1.Pēt. 1:18) Tu vaicāsi: Kā izvēlēties vienīgo pareizo ceļu? Ir rakstīts: “Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus, (..) jo visu, ko lūgsit manā vārdā Viņš jums dos.” (Jņ. 15:16) Tu vaicāsi: Kā tas var praktiski palīdzēt man izvēlēties starp grēku un svētību? Gatavu recepšu nav, jo arī kārdinātājs joprojām ir dzīvs un izdomā jaunus veidus. Nav priekšā uzrakstīts kādā veidā zināšanas par Kristu var palīdzēt izdarīt pareizo izvēli, bet Viņš saka, ka tas palīdz. Palīdz katram. Katram no jums, kad šo mūžīgo patiesību apliecināt ticības apliecībā. Tādēļ kā ir rakstīts: “Turēsimies pie apliecības. Jo mums nav augstais priesteris [Kristus], kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu (..), palīdzību īstā laikā.” (Ebr. 4:14–16) AMEN

LŪGŠANĀ: Šī mūsu lūgšana ir tuvošanās žēlastības, ne bargas tiesas tronim. Lai atrastu palīdzību īstā laikā. Katrs mirklis ir tas īstais laiks. Jo tas ir Tavs vārds, kas saka “Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” Kungs, ļauji mums pamanīt mirkļa nozīmīgumu. Ļauji, ka izdarām pareizo izvēli. Tu neesi mums licis sevi izvēlēties, bet pats esi mūs izvēlējies. Pats mums esi devis ticības spēku, kas uzvar pasauli. Dodi, ka noskaitām ticības apliecību pirms izvēlamies starp dažādiem ceļiem. Liec pieminēt, ka esam atpirkti no grēka kundzības, ka nekas, izņemot mūsu nespēku un negribēšanu, mūs nekavē izvēlēties šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Liec, lai šis svētības ceļš, ak Kungs, sākas jau tad kad esam krustcelēs, lai tas sākas pat tad ja esam jau nostājušies uz nepareizā ceļa. Jo Tu vienmēr un visur esi klāt savā vārdā un sakramentā, lai kurā ceļā mēs atrastos. Un caur to mēs tiekam uz svētības ceļa. Pie šīs apliecības ļauji mums turēties. Ļauj mums Tevi piesaukt palīgā tieši tad, kad maldamies, kad tiekam kārdināti, kad esam novērsušies no Tavas patiesības. Jo, ikvienu, kas Tevi piesauks bēdu brīdī, tu esi apsolījis izglābt. Ja tas iespējams ļauji, ka negaidām bēdu brīdi, bet pielūdzam Tevi jau tagad un ikdienu. Jo Tu viens esi Kungs, un viens ir ceļš pie Tevis.
 Iesūtīts: 2007.04.28 23:49
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »