ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
12.09.1999, 16. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

  MAT. 6: 24–34 (1. ĶĒN. 17: 8–16)

24 Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. 25 Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? 26 Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? 27 Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? 28 Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, 29 tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. 30 Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? 31 Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? 32 Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. 33 Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. 34 Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.

KAUT KAS PRETĒJS UZTRAUKUMAM

Mēs tikko dzirdējām kādu īpašu Kristus pamācību. Īpašu gan saturā, gan formā. Viņš lika skatīties uz putniem un ziediem, Viņš mantu sauca vārdā kā kaut ko dzīvu un sacīja, ka rītdiena, kā cilvēks, pati par sevi uztrauksies. Kāda ir tā pamācība, ko Jēzus gribēja dot saviem mācekļiem, ja Viņš tai pievērsa tik lielu uzmanību? Ko Viņš vēlējās iemācīt, lietodams tik dažādas ilustrācijas un uzskates līdzekļus?

Tā ir jau agrāk dzirdētā patiesība, ka “neviens nevar kalpot diviem kungiem.”; ka ir jāizšķiras mīlēt Dievu, vai naudu. Abiem kalpot nav iespējams. Un es šaubos, ka starp jums ir tādi, kas būtu šajā brīdī pārliecināti– es kalpoju mantai; kas atzītos– es naudu mīlu vairāk kā Dievu. Jo tas vien, ka esam šeit un uzklausām Dieva vārda sludināšanu, ir kā liecība– mēs gribam mīlēt Dievu. Bet ievērojiet– Kristus šo pamācību saka tieši saviem mācekļiem, nevis kādiem pasaules mantraušiem. Tādēļ jau sākumā mēs katrs varam vaicāt, kas tas ir?– brīdinājums no iespējamās kļūdas; vai aicinājums labot jau pielaisto kļūdu. Ko šī Jēzus mācība nozīmē man?
Un jau pirmais šīs pamācības teikums mums ļauj atbildēt, ko mēs mīlam vairāk. Tieši tulkojot no grieķu valodas: “Neviens nespēj diviem kungiem vergot.” Ko tas nozīmē “vergot”? Tas nozīmē, ka kāds cilvēks savu darbu, savu laiku, savus ienākumus velta tam, kam viņš pieder. Šajā gadījumā tam, kam pieder viņa sirds. Tas nozīmē, ka atbilde, kam pieder mana sirds, nav atkarīga no tā cik dedzīgi es runāju vai ko jūtu par Dievu, kā bieži domā, bet gan cik daudz sava laika un savas naudas es Viņam veltu. Lūk jautājumi, kas dos atbildi, kas ir mans kungs– manta vai Dievs. Cik stundu, un cik latu pagājušo nedēļ esmu atvēlējis savai draudzei, kas ir Kristus redzamā miesa, un cik sev pašam? Cik dedzīgi esmu atsaucies, kad draudze aicināja nopļaut zāli, vai sakārtot altāri, vai apciemot kādu no draudzes slimajiem? Cik mani vispār uztrauc māsu un brāļu labums, un cik savējais? Un tikai tagad varam apjaust vai Jēzus pamācība mums ir tikai brīdinājums nākotnei, vai aicinājums labot pielaistu kļūdu un noskaidrot, kam tad pieder mana sirds...
“Tāpēc es jums saku: Neuztraucaties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit,” Jēzus turpina savu pamācību, it kā būtu dzirdējis, ka mēs laikam tomēr esam vairāk pieķērušies mantai. Bet Viņš nesaka: jūs, mantas kalpi, pārstājiet tā darīt! Nē, Viņš uzskatāmi parāda, cik tas ir bezjēdzīgi, uztraukties un mīlēt mantas un naudu. Jēzus jautā: “Vai dzīvība nav labāka nekā barība? un vai miesa nav labāka nekā drēbes?” Bet uztraukšanās par mantām un par sevi nevis uzlabo bet tieši otrādi– apgrūtina dzīvi.
Amerikas Veselības Dienests ne tik sen publicēja paziņojumu, ka tendence uztraukties apgrūtina un saīsina dzīvi. Paziņojumā tika teikts: “Cik zināms, neviens putns nekad nav centies uzbūvēt vairāk ligzdas nekā kaimiņš. Neviena lapsa nekad nav uztraukusies, ka tai ir tikai viena ala kur paslēpties. Neviena vāvere nav nomirusi no raizēm, ka tai nav sakrāts pietiekami divām ziemām, nevis vienai, un neviens suns nav zaudējis miegu tādēļ, ka tas nav atlicis vecumdienām pietiekami daudz kaulus.” Ja dzīvība ir svarīgāka par barību un mantām, tad ir bezjēdzīgi par tām uztraukties, jo uztraukums dzīvi neatvieglo, bet saīsina.
“Skatieties uz putniem gaisā.” Vai viņi uztraucas? Nē, bet Radītājs tiem dod gan barību, gan skaistas dziesmas, gan krāšņas spalvas. “Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?”
“Mācieties no puķēm laukā.” Ko viņas ir darījušas, lai būtu tik krāšņas? Vai viņas ir kaut kā centušās nopelnīt to, ka tieši ar ziediem šodien ir rotāts altāris Dievam? Kā gan nākas, ka nevienam nav ienācis prātā uz altāra kā rotājumu uzsēdināt skaisti ģērbtu un bagātu cilvēku, bet tikai ziedus? “Ja Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?” skan Kristus jautājums.

Vai jūs redzat dzīves ironiju? Jo vairāk mēs uztraucamies un domājam par sevi, jo mazāk mums ir miers un prieks dzīvot. Jo vairāk mēs dzenamies pēc mantas un bagātības, jo nabagāki paliekam. Patiess ir sakāmvārds, “bagāts nav tas, kam ir daudz, bet gan tas, kam pietiek.”
Un, nu tiem, kas ir sapratuši, ka uztraukšanās ir bezjēdzīga, Kristus dod divus padomus, vai precīzāk– pavēles. Vienu aizlieguma, otru ieteikuma formā. Pirmā ir aizliegums uztraukties kā pagāniem par savām mantām. Interesanti, ka neticīgie arī to itin labi ir sapratuši. Lai atceramies pirms gadiem populāros autogēnos treniņus. Kuros cilvēkiem mācīja sēdēt un pie sevis atkārtot: “Es esmu mierīgs. Es esmu pavisam mierīgs. Es jūtos labi. utt.” Un tiešām, pašiedvesmas ceļā varēja itin labi savākties un neuztraukties.
Bet tas interesantākais ir– kas nāk uztraukuma vietā. Kas, jūsuprāt, ir pretējs uztraukumam un raizēm? Atbildes ir dažādas. Vienaldzība, apātija, intereses zudums, kūtrums. Tieši tādi ir secinājumi, ja neievēro Kristus otru pavēli. Ja izvairīšanās no uztraukumiem un dzīves raizēm ir mērķis, tad cilvēks nonāk pie pilnīgas vienaldzības.
Bet ir otra pavēle: “Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības.” Lūk, mērķis ir nevis tikai neuztraukties, bet tā vietā tiekties pēc Dieva valstības. “Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā,” rakstīts Romiešu vēstulē 14:17. Nemiera un uztraukuma vietā nāk Dieva miers. Citādi nevar. Citādi, ir vesela paaudze cilvēku, kas dzeršanā šķiež savu dzīvi nedomādami nedz par sevi, nedz savām ģimenēm. Viņi tiešām neuztraucās, un... vairāk nekas.
Tieši tāpēc es sākumā vaicāju jums par to, cik daudz laika un naudas jūs atvēlat draudzei. Tieši baznīca ir tā vieta, kur Kristus ir klāt. Un viņa klātbūtne vārdā un sakramentā arī ir Dieva valstības klātbūtne (Mat. 12:28). Draudzes darbs nav smags pienākums, bet ir mūsu atbilde Kristus pavēlei: “dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības!” Tas ir ceļš kā Debesu Tēvs piemet arī pārējās lietas. Tas ir ceļš kā tā rītdiena ar savām bēdām nepienāk, bet vienmēr paliek tikai nākošā diena, kas “pati par sevi zūdīsies.”

Noslēgšu ar ieteikumu: iemācaties no galvas vārdus, ar kuriem tiek noslēgta kanceles daļa ik svētdienu. Ja sapratīsiet kāpēc tie tiek sacīti, tad jums šie vārdi būs patvērums tieši tad, kad būsiet stresā. Vai satiksmes negadījumā, vai slimībā, vai laika un naudas trūkumā. Iegaumējiet Rakstu vārdus, ar kuriem arī šodien noslēgšu kanceles daļu, un tie būs jūsu raižu vietā. AMEN
 Iesūtīts: 2007.04.28 23:28
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »