ENGLISH
 Jaunumi
 Sadraudzības nams
 Sprediķi
Pārdomas ar Luterāņu stundu
Audio sprediķi
2016./2017. gads
Audio sprediķi
2015./2016. gads
Audio sprediķi
2014./15. gads
Audio sprediķi
2013./14. gads
Audio sprediķi
2012./13. gads
Audio sprediķi
2011./12. gads
Audio sprediķi
2010./11. gads
Audio sprediķi
2009./10. gads
Audio sprediķi
2008./09. gads
Audio sprediķi
2008. gads
Audio sprediķi
2007. gads
Rolands Eimanis
1998.-1999. gads
Rolands Eimanis
2000.-2001. gads
Rolands Eimanis
2002. gads
Ilmārs Rubenis
2001. - 2003. gads
Gavēnis
Katehisms
Laiks
'Deus semper major'
Dievs aicina
Kristus ciešanas
 Mazais katehisms
 Svētdienas skola
 Svētdarbības
 Grāmatu galds
 Bibliotēka
 Video galerija
 Vēstures arhīvs
 Aizlūgumi
 Diakonija
 Atsauksmes
 Ziedojumi
Meklēšana

 
07.11.1999, 24. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

MAT. 25: 1–13 (1.TES. 4: 13–18)

1 Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim. 2 Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. 3 Jo ģeķīgās ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. 4 Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos. 5 Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. 6 Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim. 7 Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. 8 Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. 9 Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev. 10 Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. 11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums! 12 Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. 13 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.

ESIET MODRI!

Pagājušo svētdien, Reformācijas svētkos es sacīju, ka mums visiem ir dota jauna elpa. Dieva vārds un lūgšana. Garīga ieelpa un izelpa. Šīs svētdienas evaņģēlijs savdabīgi saistās ar pagājušo svētdienu. Proti, arī miegā mēs taču elpojam. Tas vien, ka lasām Rakstus kā garīgo ieelpu un kā izelpu sakām lūgšanu, negarantē, ka esam nomodā. Ka dzīvi lietojam savu ticību. Jo cilvēks taču elpo arī miegā. Tikai miegā elpa ir seklāka... Lai nebūtu kā aizmiguši, mācīsimies ko nozīmē mūsu Kunga pavēle: “Esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu.”
Jēzus salīdzina savu otro atnākšanu ar 10 jaunavām, kas iziet sagaidīt līgavaini. Tāda ir jūdu kāzu tradīcija. Līgavu un līgavaini saderināja viņu vecāki. Ar to patiesībā tie arī tika viens otram. Pēc saderināšanas neilgu laiku vēlāk, noliktā dienā, līgavainis savu draugu pavadīts, devās procesijā uz līgavas mājām. Lai vestu prom savu jauno sievu pie sevis. Neprecētās pavadones ar saviem lukturiem pievienojās skaļajai un jautrajai procesijai atceļā uz līgavaiņa māju. Tur notika visas svinēšanas un turpinājās jaunās ģimenes kopdzīve. Tādēļ Jēzus salīdzina savu atnākšanu ar jūdu kāzām. Jo arī Viņš nāks pie savas līgavas– savas baznīcas, lai vestu to sev līdzi. Uz uzpostu, sagatavotu un krāšņu vietu, kuru Viņš mums ir sagatavojis. Tādēļ mēs, Kristus baznīca, gaidām nevis uz labu dzīvi šeit, bet uz “dzīvošanu nākamajā pasaulē.”
Vispirms jāatbild, kas šajā līdzībā ir jaunavas? Skaidrs, ka tie ir visi kristieši. Visi, kas gaida līgavaini– Kristu. Visi, kas ir līgavas draugi, draugi Kristus baznīcā. Otrkārt, kas ir tā eļļa, kas vienām jaunavām pietrūkst, bet citām ir gana? Tā ir dzīva ticība, kas ir ne tikai mūsu domās, bet mūsu mutēs un roku darbos. Eļļas liesma ir šīs dzīvās ticības darbi, kas redzami visiem. Treškārt, kas ir tas miegs, kurā iesnaužas visas, gan gudrās, gan muļķīgās jaunavas? Jau mūsu baznīctēvi skaidroja, ka tas nav kaut kas slikts. Šis miegs ir to kristiešu nāve, kuri nesagaidīja Kristus atnākšanu. Tie visi tiks atmodināti, kad Kristus atkal nāks. Šī līdzība tātad vēstī par to dienu, kad visi tiks atmodināti no nāves Dieva tiesas dienā. Tagad, kad tas ir noskaidrots varam sākt meklēt pašu galveno– ko Kristus mums atklāj par savu nākšanu?

Un tā centrālā ir viena lieta. Muļķīgās piecas jaunavas nepārbaudīja sevi, vai tās ir gatavas līgavaiņa nākšanai. Pirms tām piezagās miegs, tās bezrūpīgi tērēja laiku un nepamanīja tik acīmredzamu kļūdu. Lukturi ir paņemti, bet vai tad tos var dedzināt, ja tiem nav eļļas? Lieki pieminēt cik bieži cilvēki aizbildinās, ka ticības lietām neatliek laika.
Kāds zemnieks reiz lūdzis kaimiņu aizdot virvi. “Diemžēl nevarēs,” tas atbildējis. “Man tā vajadzīga ietīt pienu.”
“Striķis taču nevar satīt pienu!?”
“Es zinu,” kaimiņš atbildējis, “bet, ja tu kaut ko negribi darīt, tad jebkurš iemesls ir labs.”
Tiešām jebkurš iemesls, lai cik nepamatots, cilvēkam šķiet labs diezgan, ja tas grib aizbildināties Dieva priekšā. Bet vai tas šķiet pietiekami arī Viņam? Vai cilvēka aizbildināšanās der Dieva priekšā? Lūk, daži piemēri. Spriediet paši.
Kāds aizbildinās: “Man nav laika iet uz baznīcu. Nav laika lasīt Bībeli, jo ir jāpelna nauda.”
Dievs saka: “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur rūsa un kodes tās maitā.. Bet krājiet sev mantas debesīs” (Mat. 6:19–20)
Kāds aizbildinās: “Es vēl neesmu gatavs iet uz baznīcu”
Dievs saka: “Meklējiet to Kungu kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jes.55:6)
Kāds aizbildinās: “Man ir tādi draugi, kas traucē ticēt”
Dievs saka: “Kam ir darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Pam.13:20)
Kāds aizbildinās: “Bet es nezinu, kas tieši ir jādara.”
Dievs saka: “Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no mirušiem, tu tiksi izglābts.” (Rom.10:9)
Tie ir tikai daži piemēri no dzīves, kad cilvēks domā, ka ir atradis nopietnu iemeslu ar ko Dievam sevi aizbildināt. Un, ja ļaujas bezrūpībai un nepārbauda, ko Dievs saka, tad itin viegli var kļūt līdzīgs tām muļķa jaunavām, kas nepaņēma eļļu saviem lukturiem. Visas desmit jaunavas gaida līgavaini. Visas desmit iet Viņam pretim. Tātad šeit neiet runa par kādiem muļķīgiem Kristus ienaidniekiem. Līdzībā runa ir par muļķīgiem kristiešiem. Par tādiem, kas it kā saka Dievam “jā,” bet nepārbauda, ko tas nozīmē viņu dzīvē. Un paldies Dievam, ka Viņš parāda cik muļķīgi ir ticēt tikai pa daļai, tikai reizēm. Jo kurš no jums gribētu, lai viņu sauc par ģeķīgu jaunavu? Lūdzu, paceliet rokas tie, kas vēlaties, lai Dievs jūs uzrunātu: tu, ģeķīgā jaunava? Nav neviena. Neviena, kas gribētu būt muļķis.

Tādēļ Jēzus visus brīdina: “Esiet modrīgi.” Tādēļ mēs esam likuši gaiļus dievnamu smailēs, lai visiem atgādinātu: “esiet modri.” Tas nenozīmē visu laiku nepacietīgi gaidīt un biedēt apkārtējos ar pasaules galu. Tas nozīmē ņemt nopietni vērā Kristus vārdus. Tas nozīmē lasīt Rakstus nevis tikai ieraduma pēc, bet saņemt tos kā Dieva reālu palīdzību. Tas nozīmē sacīt savu lūgšanu zinot, ka “lūdziet, tad jums taps dots.”; tas nozīmē saņemt Kristus vakarēdienu, nožēlā atzīstot savus grēkus un meklējot piedošanu un piedodot citiem. Vai gan ne tā ir patiesā modrība gaidot Dieva Dēlu?

“Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: ‘Kungs, kungs, atdari mums!’” Muļķīgās jaunavas tikai tad, kad bija jau par vēlu, iedomājās saukt Kunga palīdzību. Bet bija jau par vēlu. Tās tik ilgi bija aizņemtas ar savu lietu kārtošanu, ka neatlika laika sastapt līgavaini. Tās nokavēja...
Mūsu modrība ir tā, ka jūs visi, šodien esat šeit. Jūs neesat atlikuši to uz rītdienu, uz nākošo nedēļu, vai tuvākajiem svētkiem. Bet jūs– tieši jūs, līdzīgi gudrajām jaunavām, esat nākuši sastapt to Kungu jau šodien. Un Viņš ir klāt. Savos vārdos, un savā vakarēdienā. Viņš ir šeit lai stiprinātu katru. Tad nepietrūks eļļas jūsu lukturiem. Tad tumsa jūs neuzveiks. Jo jūsu gaisma spīdēs spoži. Tā nebūs tikai blāva liesmiņa, kas izdziest tikko kā uzpūš kārdinājums vai nelaime. Tad tie būsiet jūs, kam Kristus sacīs: “Es biju izsalcis, un jūs esat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs esat mani dzirdinājuši; es biju svešinieks, un jūs esat mani uzņēmuši. Ko jūs darījuši vienam no šiem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” Kā ir rakstīts nedaudz tālāk šai pašā nodaļā. (Mat.25:35,40)

Un patiesi Kristus nāks uz šo pasauli. Un Viņš nāks kā nāk līgavainis pakaļ savai līgavai. Viņš ņems to sev līdzi uz uzpostu un izpušķotu vietu, ko Viņš mīlestībā gatavo mums arī šajā brīdī (Jņ.14:2). Viņš ņems sev līdzi uz dzīrēm visus, kas ir Viņa draugu pulkā. Viņš gatavojas nākt pēc mums. Kā mēs gatavojamies Viņam? Pavaicājiet to šovakar sev un savai ģimenei. Tad kopīgi izlasiet, kas rakstīts Bībeles beigās. Un tad sakiet lūgšanu, jo jums no tiesas būs ko lūgt. AMEN

 Iesūtīts: 2007.04.28 20:44
 Kontakti


 Ilmārs Rubenis
Draudzes mācītājs
29191289; ilmarsrubenis@gmail.com

 

Copyright 2006; Created by MB Studija »