ENGLISH
 JAUNUMI
 Svētdarbības
 Sprediķi
 Diakonija
 Svētdienas skola
 Grāmatu galds
 Mazais katehisms
 Video galerija
 Sadraudzības nams
 Ziedojumi
Meklēšana

 
 

Ir Reformācijas laiks.

"No ticības taisnais dzīvos." (Rom.1:17)

31. oktobrī tiek svinēti Reformācijas diena vai Ticības atjaunošanas svētki! Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturē šo dienu uzlūko kā svarīgāko – kā dzimšanas dienu. Mēs atskatāmies uz 1517. gada 31.oktobri, kad visu svēto dienas rītā augustīniešu baznīcas mūks Mārtiņš Luters pie Vitenbergas baznīcas durvīm piesita savas 95.tēzes ar kurām aicināja baznīcas skolotājus un vadītājus uz diskusiju par tiem paradumiem un tradīcijām (indulgenču jeb grēku atlaižu tirgošana), kas baznīcu bija piepildījušas un bija nostājušās līdzās Kristum un arī Viņam priekšā.  Šie āmura klaudzieni agrā rudens rīta stundā skaļi atbalsojās Vitenbergas ielās, vēlāk Romā un arī visā Eiropā. Toreiz tas bija tikai ievads, kas turpinājumā kļuva par to ko šodien sauc par Reformāciju. 

No vienas puses mēs pieminam mūsu ticības tēva Mārtiņa Lutera drosmi un pastāvību ar ko viņš pastāvēja gan ķeizara, gan pāvesta gan arī visas valsts sapulces priekšā. Pat nāve viņu nebiedēja. Apbrīnojams cilvēks! Tomēr Reformāciju uzlūkot vienīgi caur Luteru nebūtu gluži pareizi. Arī pats Luters rakstīja, ka Reformācijas autors ir pats Dievs. Luters bija Dieva svētīts un cilvēcei dāvināts. Tas bija Dieva darbs, caur vienu cilvēku – neko līdzīgu nevarētu paveikt šodien neviens – kaut tie būtu 200 pasaules gudrākie un bagātākie cilvēki – nesanāks. Lasot Reformācijas vēsturi, visiem notikumiem un cilvēkiem pāri var redzēt Dieva svētījošo roku. Un ir pamats par to runāt un apbrīnot.

Un mēs jautājam šodien, kāds tam ir sakars ar šodienu un mani? Ja mēs Reformāciju aplūkosim tik vien kā apbrīnojamu vēsturisku notikumu un neko nesaņemtu no tā šodien sev, tad tas izskatītos pēc tā, kad vectētiņš mazbērniem kārtējo reizi stāsta savus piedzīvojumus, bet bērni žāvājoties paklausībā klausās un nevar vien sagaidīt kad stāstījums beigsies.

Luters un Reformācijas atstātais mantojums ir dzīvs un dārgs joprojām arī šodien. Jā bet kam? Ikvienam grēciniekam Baznīcā visā plašajā pasaulē, ikvienam, kuram tāpat kā Luteram, dvēselē ir nemiers, bailes varenā, dusmīgā taisnības Dieva priekšā, kur viņš redz sevi kā grēcīgu, necienīgu un Dieva tiesai pakļautu.  Reformācija ir diena, kad Dievs atkal un no jauna atgādina un “nospodrina” lielāko prieka Vēsti kāda jebkad ir pasludināta šajā pasaulē – Evaņģēlijs.  Šo vēsti pirmo reizi Dievs apsolīja toreiz Ēdenes dārzā tūlīt pēc vislielākās traģēdijas, kāda jebkad šai pasaulē ir notikusi – grēkā krišanas. Dievs sacīja čūskai: "Tas (Kristus) tev sadragās galvu, bet tu Viņam iekodīsi papēdī." (1.Moz.3) Izraidītie cilvēki no Ēdenes dārza, kopš šīs dienas sāka gaidīt, kad reiz piepildīsies šis Dieva Apslolījums. Savus dievnamus tie cēla virzienā uz austrumiem, kur palika zaudētais dārzs. (1Moz.3) Visa Vecā derība ir cilvēka gaidīšana uz šī apsolītā Glābēja atnākšanu, kurš sadragās velnam galvu. Un tas notika – apsolījums piepildījās, kad Lieldienu rītā eņģeļi sievām, kas bija nākušas apraudzīt Jēzus kapa vietu, sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.”(Lk.24) Velns, nāve un grēks ir uzvarēts. Vārti uz Debesu valstību ir atkal atvērti, Dievs ir atnācis pie cilvēkiem un paliek ar mums līdz mūsu dzīves un pasaules galam. Ikvienam grēciniekam Jēzus ir atkal ir atvēris Paradīzes vārtus, atjaunojis mieru ar Dievu un dāvā mūžīgo dzīvošanu. No ticības šai vēstij tagad dzīvo ikviena satriekta grēcinieka sirds, kura tiek mierināta ar Kristus vārdiem: “Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.” (Jņ.14) No ticības taisnais dzīvos! Vēlāk Luters to izteica īsajos teikumos: “Sola fide, sola gratia, sola Christi!”. – kas latviešu valodā, nozīmē – “Cilvēks tiek taisnots vienīgi žēlastībā un vienīgi caur ticību Kristum, neatkarīgi no bauslības darbiem!” 

"No ticības taisnais dzīvos." (Rom.1:17) Reformācija atjauno šo apustuļa rakstīto vārdu izšķirošo nozīmi, kas reizē atklāj Evaņģēlija vienkāršumu. Reformācijā toreiz, Dievs caur savu kalpu M.Luteru un joprojām šodien, noloba no šīs priecīgās vēsts visu lieko, kas to mēģina aizēnot vai aizvietot - visu to, kas to cenšas apņemt kā sausa un nedzīva čaula. Līdzīgi kā Jēzus reiz iztīrīja dievnamu no liekā, tā arī Reformācija joprojām atklāj un atgādina nabaga noskumušai un nobijušai dvēselei Pestītāju – Viņa žēlastību un mīlestību.

Nav pestīšana mums dota nevienā citā, kā Jēzū Kristū. Nav cita ceļa pa kuru iet un nav citu vārtu pa kuriem ieiet Paradīzē. Aiz šiem vārtiem paliek – visi cilvēku garīgie meklējumi ārpus Kristus, visi dvēseles saviļņojumi, sajūsmas un pārdzīvojumi. Paliek arī cilvēku gudrība un brīnumi. Šie vārti atveras vienīgi tam, kura novārgusī un izbiedētā dvēsele ilgās sauc pēc Kristus, meklē Viņa apžēlošanos.   Iesim pa šiem vārtiem, kuros ikviena grēcinieka satriektā sirds tiek mierināta ar Kristus vārdiem: "Nebīsties, tici vien!" (Mk.5) Uz to lai Dievs ir mūsu stiprā pils – kur savās dvēseles bēdās un bailēs varam glābties!

Vienīgi Kristus! Vienīgi žēlastība! Vienīgi ticība!

Svētīgu, mierpilnu un priecīgu mums šo Reformācijas laiku!

Mīlestībā Ilmārs


 lasīt tālak »
 
“Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. 
Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (pravietis Jesaja 53:5)
 
 
Pēdējie laiki

Jaunums Grāmatu galdā!

2020. gada nogalē Luterisma mantojuma fonds ir  izdevis  Tomasa P. Nāsa grāmatu “Pēdējie laiki: Jēzus nāks drīz”. Grāmatai ir divas daļas.
Autors raksta “Tā kā Bībele ir vienīgais drošais avots attiecībā uz nākotni, šīs grāmatas mērķis ir ar Dieva žēlastību izklāstīt, kas Bībelē ir teikts par pēdējiem laikiem.”
Grāmatas otrajā daļā ir apkopotas galvenās novirzīšanās, kas ir raksturīgas konservatīviem kristiešiem, un parādīts, kā tās ir pretrunā Bībeles vienkāršajai mācībai.
Cena: EUR 6

 
 

“ SAVU MIERU ES JUMS DODU”. (Jņ.14)


MEŽAPARKA DRAUDZES GARĪGĀ DZĪVE PĒC “ĀRKĀRTAS STĀVOKĻA”.


UZ ZEMES – “ĀRKĀRTAS STĀVOKLIS” – VAI ARĪ DEBESĪS?

 “Ārkārtas stāvoklis” – šie bieži dzirdētie vārdi mūsu zemē, tautā un Baznīcā, ļoti labi raksturo cik ļoti mainījās mūsu dzīve pēdējā laikā. Izmaiņas savā ikdienā piedzīvoja katrs cilvēks, sākot no visjaunākā līdz vecākajam. No daudzām ierastām un ikdienišķām lietām mums pēkšņi vajadzēja atteikties un kopā iet pretim “lielajam nezināmajam”. 

VAI SAKRITĪBA?

Lielākā daļa no “Ārkārtas situācijas” mūsu zemē sakrita ar Baznīcas gada SVĒTKU laiku pirms un pēc Lieldienām. Vispirms Kristus ciešanu piemiņas laiks (40 dienas pirms Lieldienām), tad Klusā nedēļa, Lieldienas, Debesbraukšanas diena (40 dienas pēc Lieldienām) un visbeidzot nesenie Vasarsvētki. Ir pagājuši Baznīcas lielie svētki un 9. jūnijā ir beidzās arī “Ārkārtas situācija”. Tā vien šķiet, ka tā nebija sakritība, bet drīzāk Dieva griba, lai līdzās šajā mūsu kopīgajā ciešanu ceļā, mēs skaidrāk ieraudzītu un dziļāk piedzīvotu Dievu. Ļoti cerams, ka šis jautājumiem un pārdomām bagātais posms, cilvēkus mūsu zemē mudinās vairāk meklēt Dievu un tos, kuri ir jau kopā ar Viņu – iemīlēs savu Kungu Jēzu Kristu vēl karstāk. ☺

PALDIES DIEVAM – VIENS SOLIS NOSTAIGĀTS!

Mūsu Baznīcā un draudzē, mēs kopā gājām cauri šim laikam, kuru Dievs ar Savu svēto ziņu ļāva mums piedzīvot. Šodien ar prieku un pateicību Dievam varam atskatīties atpakaļ uz šo gājumu.  Draudzes garīgā dzīve – Dieva kalpošana mūsu vidū nebija mitējusies. Vēl vairāk – tā kļuva intensīvāka un plašāka. Draudzes dievkalpojumi, ģimeņu bikts svētbrīži, mājapmeklējumi, svētbrīži mājās, rosība ap dievnama pagalmu, savstarpējā komunikācija, aizlūgšanas, attālinātie Iesvētes kursi un cilvēku slēpes pēc Dieva – tas viss prasīja no draudzes kalpotājiem vairāk laiku, pūļu un garīgā spēka. Paldies viņiem par to!!! Paldies Dievam, ka Viņš aicina un sūta kalpotājus, kuriem ir prieks un Dieva spēks kalpot šai laikā! ☺

KĀ TURPINĀSIM?

Valstī no 9. jūnija ir atcelti daudzi ierobežojumi, bet diemžēl tie ļoti maz ietekmē tās draudzes, kurām ir mazi dievnami. Mežaparka dievnams ir viens no mazākiem Latvijā, tāpēc turpmākajā draudzes garīgajā dzīvē maz kas var tikt mainīts.  Lai gan valstī ir palielināts pieļaujamo dalībnieku skaits pulcējoties, bet ir saglabāti 2m distance, kas ir jāievēro gan iekštelpās gan ārpus tām. 

DIEVKALPOJUMI

Lai draudze arī turpmāk varētu nodrošināt Dieva kalpošanu, baznīcēni tiek aicināti uz dievkalpojumiem:

TREŠDIENĀS: plkst. 19:00

SVĒTDIENĀS: plkst. 10:00


BĪBELES STUNDAS 

CETURTDIENĀS: plkst. 19:00 – 21:00


IESVĒTES KURSI:

TREŠDIENĀS PĒC DIEVKALPOJUMA


MĀCĪTĀJA PIEŅEMŠANA

TREŠDIENĀS PIRMS DIEVKALPOJUMA 


ĢIMENES VAI PRIVĀTS BIKTS SVĒTBRĪDIS

PIESAKIET TO PIE MĀCĪTĀJA T: 29 19 12 89


Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un 

Svētā Gara sadraudzība, lai ir ar mums visiem!


Mīlestībā mācītājs Ilmārs


 
 

KAS NOTIKA ŠAJĀS            
LIELDIENAS – 40 DIENĀS – DEBESBRAUKŠANA


Ir gaviļu laiks pēc Jēzus Kristus Augšāmcelšanās un 40 dienas pēc
Lieldienām mēs svinēsim Debesbraukšanas dienu.

Ko Jēzus darīja pēc Augšamcelšanās? Svētie Raksti atklāj, ka pēc
40 dienām Jēzus “.. tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu
acīm”. (Ap.d. 1).

Bet kas notika līdz tam? Šis ir tāds kā pārejas laiks, kurā Jēzus
parādījās vairākas reizes mācekļiem un sagatavoja tos kādam īpašam
uzdevumam.

Kas tas ir par uzdevumu? To Jēzus dod saviem mācekļiem, kuri
toreiz bija nometušies Viņa priekšā ceļos: “Tāpēc eita un darait par
mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
20 tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie
jums ik dienas līdz pasaules galam.”(Mt28)

Ko mācekļi mācījās? Tas bija ļoti intensīvs mācīšanās laiks
mācekļiem, kurā viņi mācījās saprast, ka viņu kungs ir klātesošs pie viņiem
arī tad, kad tie Viņu neredz un nesajūt.

Līdz ar lielo uzdevumu, būt par Jēzus Kristus lieciniekiem visā
pasaulē, mācekļi saņem arī apsolījumu, ka viņu Kungs paliek pie viņiem ik
dienas līdz pasaules galam. Viņiem turpmāk pašiem ir jāmācās dzīvot kopā
ar Jēzu savādāk kā līdz šim un jāmāca tas arī pārējiem.

Kāpēc Jēzus pēc Augšāmcelšanās nevarēja palikt pie savējiem, bet
jādodas pie Tēva?
Mācekļi vēl mācījās, kā Debesbraukšana iezīmē jaunu
Kunga klātbūtni ne tikai pie viņiem vien, bet pie visiem cilvēkiem visā,
pasaulē un visos laikos.

Kur ir Jēzus Kristus šodien? Viņš dzīvo Savā Vārdā un
Sakramentos. Viņa Evaņģēlijam un sakramentiem piemīt īpašs spēks, kas
uzvar pasauli, grēku, velnu un nāvi. Tāpēc Viņa Evaņģēlijs spēj mums atvērt
un dāvāt svētlaimi jau šeit. Tāpēc – ne vien Kristus šajā pasaulē ir pie mums
ik dienas līdz pasaules galam, bet arī mēs līdz ar Viņu noslēpumainā veidā
esam pie Viņa debesīs ik dienas līdz pasaules galam.

Kā dzīvot kopā ar Jēzu ikdienas? Jēzus pirms aiziešanas vairākkārt
atgādināja un mācīja, lai tikai Viņa mācekļi paliktu kopā ar Viņu, …paliktu
Viņā, … Ja vien paliekam Dieva Dēlā, palikdami Viņa vārdos un
sakramentos, tad mūsu dzīvība ir līdz ar Viņu tiek pasargāta debesīs!

MEKLĒSIM KĀ PALIKT KOPĀ AR JĒZU ŠAJĀ LAIKĀ!
ATRADĪSIM JĒZU VIŅA PAŠA VĀRDOS UN SAKRAMENTOS!
PRIECĀSIMIES, KA VIŅŠ IR AR MUMS LĪDZ PASAULES GALAM!

 
 

Šogad, Otrajos Vasarsvētkos, mūsu Kungs un Pestītājs

savā priekšā mūžībā aizsauca savu meitu –

Mežaparka draudzes māsu Kristū 


DAGNIJU KAULIŅU

(1943. – 2023.)


ATVADU UN PATEICĪBAS SVĒTRUNA 

(saīsināta)

MŪŽA GĀJUMS – SVĒTĪGS – MŪŽA NOSLĒGUMS.


MŪŽA GĀJUMS …

Dagnija piedzima 1943.gada.28.janvārī vecāku Hermaņa un Martas Saulīšu ģimenē. (Vecākā māsa Silvija un jaunākais brālis Edvīns). Dzīve pēc kara lauku sētā nebija viegla. Dagnijai visu mūžu ļoti patika daba – bērnībā skriet pār pļavu, jūra, saule un pastaigas. 

Kad Dagnijai palika 18. gadi, mūžībā tika aizsaukta mamma un nu Dagnijai vajadzēja palīdzēt tētim audzināt mazāko brāli Edi. 23 gadu vecumā Dagnija izgāja pie vīra Pētera Kauliņa un pēc gada Dievs svētīja jauno ģimeni ar meitiņu Unu. Tālāk mūža ceļi veda ģimeni uz Ķekavu, tad uz lauku mājām “Lapsēnos” un visbeidzot uz RĪgu – pie meitas un Znota Dzintara – Vecdaugavā.

Skolas gados Dagnijas sapnis bija kļūt par skolotāju. Viņai patika un padevās internātā mazākiem palīdzēt mācībās. Tomēr ceļš uz darbu Dagniju veda Vecrīgas Doma kafejnīcā, kur Dagnija ar māsu strādāja par konditori. 

Ticības ceļi Dagnijai sākās bērnībā, kad vecāki nesa meitiņu pie altāra Kristībās. Mūža pilnbriedā Dagnija ar Pēteris savas garīgās mājas atrada Sesavas baznīcā, kurā nostiprinātja ticības pieredzi. Pārceļoties uz Rīgu, viņi abi tika atvesti un ievesti Mežaparka draudzē. Retas bija tās nedēļas nogales – svētdienas, kad Dagnija ar Pēteri nebija kopā ar savu Pestītāju un Ganu. Netraucēja nedz covid ierobežojumi, nedz slimības krusts – tas tikai abus vairāk tuvināja un stiprināja ticības paklausībā sekot savam Ganam, ikdienā lasīt, mācīties no galvas un klausīties mīļā Pestītāja balsī. Kad miesas nespēks bija lielāks, Pēteris un Dagnija tika svaidīti ar eļļu, tad dievkalpojumi tika svinēti mājās un kad spēki atgriezās, svētdienas rītā viņi abi atkal uzticīgi mēroja ceļu uz baznīcu.


… MŪŽA NOSLĒGUMS 

Dagnijas mūžs ir paturams sirdī, kā svētīga pamācība un atgādinājums – kā dzīvot, kā mīlēt, kā nest savu krustu, kā cerēt, kā kā ticēt un kā svētīgi aizmigt. 

Otrajos Vasarvētkos, kopā ar saviem mīļajiem un tuvajiem pie slimības gultas, Dagnija vēl svinēja pēdējo dievkalpojumu.  Saņēmusi grēku atlaišanu, Svēto vakarēdienu un pēdējo svētību, Dagnijas dvēseli pārņēma Pestītāja miers. Dagnija teica: mana studiņa ir atnākusi un man jādodas pie Tēva. Vēl noskaitīja 23.psalmu  - “Tas Kungs ir mans Gans”, salika rokas un teica vīra– tagad man ir jāpaguļ. Un pēc brīža Labais Gans ņēma Dagniju pie sevis. 

Daudz šai pasaulē ir skolotāju un ganu, kas māca, dod padomu, kā dzīvot. Bet ir tikai viens gans, kurš atdod dzīvību par savām avīm. Dagnija sekoja savam Labajam Ganam ticības paklausībā dzīvojot un aizejot mūžībā. 

Lūk Dagnijas pierakstītie vārdi savam Ganam uz lapiņas, vienā no ģimenes lūgšanu grāmatām “Kungs, es nāku pie Tevis – kā slimības novārdzināts pie dzīvības ārsta. Kā nešķīstais pie žēlastības avota, kā aklais pie mūžīgās skaidrības gaismas, kā nabags un trūkuma cietējs, pie zemes un debesu Kunga.”



Ir Vasarsvētku laiks – kad dzīvības Gars ir nācis, ne tikai lai būtu skaisti svētki, bet lai dotu ticību, cerību, pacietību, pazemību, mieru, mīlestību un mūžīgo dzīvību. Šajos svētkos debesu Tēvs aizsauca Dagniju uz mājām.

Pavadot Dagniju mūžībā, lai pats miera Lielskungs stiprina sērojošos ticībā Labā Gana apsolījuma vārdiem: „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” (Jāņa 10:27-28). Āmen.







 

“UN REDZI, ES ESMU PIE JUMS IK DIENAS

LĪDZ PASAULES GALAM.”
(Mateja Evaņģēlijs 28)

Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā Gara

sadraudzība lai ir ar jums visiem!

Mīļie brāļi un māsas Kristū, Dieva mīļotie! Mežaparka draudzes
locekļi, katehūmeni un viesi! Arī pēc Lieldienām aicinām turpināt sekot
augšāmceltajam Kungam Jēzum Kristum. Paliksim kopā ar Jēzu Kristu
savās mājās vai dievnamā, sastopot Viņu svētajā Vārdā un Sakramentos.
Aicinu piedalīties dievkalpojuma tiešraidēs tīmeklī svētdienās mūsu
draudzes mājaslapā Facebook vai klātienē. Apmeklējot dievkalpojumu ir
jālieto roku dezinfekcijas līdzeklis pie ieejas un 2 m atstarpe starp
draudzes locekļiem. Sargāsim sevi un citus, lūgsim cits par citu.

Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
trešdienās plkst. 19:00

 

Šis ir mājas svētbrīža piemērs, ko mēs varam lietot, kad netiekam uz baznīcu. Ieteiktu to turēt svētdienās plkst. 10:00 un trešdienās plkst. 19:00, tā esot kopā garīgi ar to draudzi, kas svin dievkalpojumu dievnamā. Labi būtu to darīt pie mājas altāra vai stāvot pret krusta zīmi. Kad esiet / esi nostājies, tad turpini sekojošā secībā.

1. IEVADA SVĒTĪBA
Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen. (Apzīmē sevi ar svēto
krusta zīmi +)

2. SVĒTO RAKSTU LASĪJUMS
(Piemēram, no Baznīcas Gadagrāmatas vai LELB mājaslapas
http://www.lelb.lv/lv/?ct=lasijumi.)
3. LASĪJUMS NO KRISTĪGĀS LITERATŪRAS
Šeit var lasīt sprediķi vai Sv.Rakstu apceres katrai dienai, ko uzrakstījis
kāds no luetrāņu mācītājiem un kuru darbus mēs varam atrast savās mājās
vai iegādāties baznīcā. Piem.: M.Luters, K.O.Rozeniuss, K.F.Vislofs,
V.Bušs, J.Imbergs, R.Slenczka, R.Feldmanis u.c..
Lasāmus un klausāmus materiālus var atrast arī šeit: http://robertsfeldmanis.lv/ http://www.lmf.lv/

4. APUSTUĻU TICĪBAS APLIECĪBA
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju; un uz
Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no
Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta,
krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, visuvaldītāja Tēva, labās
rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. Es ticu uz Svēto
Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu,
miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen.
5. DZIESMA
(Var dziedāt no mūsu dziesmu grāmatām)
6. LŪGŠANA / AIZLŪGUMI
(Dziesmu grāmatas sadaļā LŪGŠANAS vai brīva lūgšana.
Lūgšanu COVID – 19 izplatības laikā var atrast šeit:
http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=2700 )
7. MŪSU TĒVS
8. NOSLĒGUMS

Lai mūs svētī un pasargā visspēcīgais Dievs – Tēvs un Dēls un Svētais
Gars! Āmen. (Apzīmē sevi ar svēto krusta zīmi +)

 
 

“Šis ir tas gaidu pilnais laiks, kad mūžībai ir pievērsts vaigs.

Pie Tevis domas kavējas, lai Tevī Dievs mums atklājas:

nāc Jēzus Krist`, nāc Jēzu Krist`, nāc Jēzu Krist`, nāc Jēzu Krist`.”

(T: Jānis Luksis, Nikolajs Kalniņš)

 

 

ADVENTA LAIKS – GAIDĪŠANAS LAIKS!

 

Ko mēs gaidām?

Kristīgā draudze gaida Kristus piedzimšanas svētkus – Ziemassvētkus!

Bet ne tikai… .

Mēs gaidām arī Kristus otro atnākšanu – pasaules beigās, kad Viņš nāks varenā spēkā un godībā.

Tāpēc Adventa laikā mēs vienlaikus raugāmies pagātnē uz Kristus piedzimšanu un vienlaikus arī nākotnē, kad mūsu Kungs nāks atkal.

 

Ziemassvētki prieks un miers.

Ir izrotātas pilsētas, ielas un nami. Lai arī kristieši mūsu zemē ir mazākums, bet izskatās ka visi vēlas saņemt daļu no tās gaismas, kas spīd Betlēmes kūtiņā. Un kādēļ gan ne, jo Kristus taču ir piedzimis visiem – kā glābējs ir nācis visu cilvēku dēļ (Jņ.4:42) un visu cilvēku grēku dēļ ir nomiris (Jņ.1:29). Tie ir miera un prieka svētki visiem.

 

Kristus otrās atnākšanas briesmas?

Jēzus saka: “Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” (Lk.21)

Ārēji Kristus otro atnākšanu pavadīs biedējošas zīmes – vienkārši izsakoties tā būs kosmosa nāve. Viss ko esam redzējuši kā nemainīgu un pastāvīgu: saule, mēness un zvaigznes – sakustēsies. Beigas vienmēr ir sērīgas.

 

Beigu miers.

            “Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” (Lk. 21:28)

Tur, kur laiku beigās ienāk briesmas, tur Jēzus saviem sekotājiem runā par jaunu sākumu mūžībā. Kristus otrā atnākšana ir mūsu ticības mērķis un arī prieka diena, jo mēs beidzot redzēsim savu Kungu vaigu vaigā.  Mēs piedzīvosim pilnīgu atbrīvošanos no visa ļaunuma pasaulē un mūsos. Tur “nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”(Atkl.21:4).

 

Būt nomodā!

“Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lk. 21: 24-36)

Jēzus brīdina, ka pastardiena daudziem atnāks pēkšņi un negaidīti, tāpēc aicina būt nomodā. Jēzus aicina mums to arvien paturēt savās sirdīs, gaidīt šo dienu un pat lūgt pēc šīs dienas drīzas atnākšanas.

Nomods arvien iet kopā ar lūgšanu un mūsu Kunga un Pestītāja atstātajiem žēlastības līdzekļiem savai draudzei – dzīvo Vārdu un Sakramentiem!

 

Adventa laiks ir divkārši priecīgs laiks. Tas ienes mūsu namos gan pagājušo Ziemassvētku prieku un gaismu, gan arī nākamās Jēzus otrās atnākšanas pestīšanu un mūžīgo dzīvību Debesu valstībā!

 

Bībeles pēdējie vārdi ieved mūs un visu pasauli lielajā beigu GAIDĪŠANAS LAIKĀ – ADVENTA LAIKĀ

Tas, kas visu šo apliecina, saka: Tiešām, Es nāku drīz. Āmen.” Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!

           

GAIDĪSIM!   BŪSIM NOMODĀ!  LŪGSIM!        STIPRINĀSIMIES!


 


 
Mācītājs ir pieejams sazvanoties vai satiekot iepriekš norunātajā laikā.
Trešdienās iepriekš piesakoties: Daina 29394399;
Citās dienās māc. Ilmārs 29191289
Privāta saruna, grēksūdze, kopīga lūgšana, laulības, slimnieka
apmeklējums, kristīga izvadīšana vai vienkārši saruna pie tējas.
 
 Kontakti



 

Copyright 2006; Created by MB Studija »