ENGLISH
 JAUNUMI
 Svētdarbības
 Sprediķi
 Diakonija
 Svētdienas skola
 Grāmatu galds
 Mazais katehisms
 Video galerija
 Sadraudzības nams
 Ziedojumi
Meklēšana

 
Draudzes mācītāja Ilmāra Rubeņa Lieldienu uzruna 2008.gadā


    „Ak tu priecīga, Ak tu svētīga Augšāmcelšanās dieniņa!
Akmens ir vēlies, Kristus ir cēlies, Priecājies, priecājies, draudze!”[1]  

    Tā Lieldienu rītā dzied draudze priecājoties par sava Kunga augšāmcelšanos no nāves. Patiesi Lieldienas ir priecīgi, gaiši un svētīti svētki, kuros Dievs parādīja savu varu un uzvaru pār nāvi.
   
    Uzvara nekad nav bijusi pašsaprotama lieta
, kas pienāks vienai vai otrai pusei. Tā arvien seko pēc cīņas, pēc ciešanām, pēc sāpēm. Tāpat ir arī Lieldienās, kad Dievs uzvarēja nāvi un grēku. Arī Viņam šī uzvara nenācās pašsaprotami un par to Viņam nācās maksāt lielu maksu. Mārtiņš Luters par to Lielajā Katehismā atgādina: „Kristus ir cietis, miris, apraksts, lai samaksātu par maniem pārkāpumiem – ne ar sudrabu vai zeltu, bet ar savām dārgajām asinīm.”

   
Tāpēc var teikt, ka arī Lieldienu uzvaras prieks seko tikai pēc Kristus ciešanām un mokpilnās nāves.

    Bet kas cilvēkam no tā, ka Kristus tā cieta un augšāmcēlās? Ieguvums no Kristus uzvaras ir tik pat liels kā pati šī uzvara. Tāpat kā pēc katras cīņas uzvarētājam tiek visi pretinieka īpašumi, tāpat arī pēc Kristus uzvaras, Viņš savā īpašumā atpirka visus cilvēkus, kas iepriekš bija nolemti Dieva sodam par saviem grēkiem. Tomēr „Dieva īpašums” nav vienīgais vārds, ar ko var aprakstīt atpirkto no nāves cilvēku. Ikvienu, kurš arī vēlas kopā ar Kristu priecāties un dzīvot šajā uzvarā pār grēku un nāvi, Dievs pārveido par Savu bērnu. Sv Jānis par to raksta: „Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”[2] Ikviens cilvēka bērns, kas ir nāvei nolemts grēcinieks, tieši Kristībā pārtop par svētu Dieva bērnu, kas dzīvo mūžīgi. Šī brīnišķīgā pārmaiņa ir iespējama pateicoties šai Kristus uzvarai, kuru saņem ikviens, kas tai tic.

    Mūsu dievbērnība atklāj to, ka mēs Dieva acīs esam Viņa mīļie, dārgie un svētie bērni, kam Tēvs ir gatavs piedot visus grēkus. Tas ir līdzīgi tam, kas notiek starp mums un mūsu vecākiem vai mums un mūsu bērniem. Atcerēsimies to, ka bērnībā mūsu vecāki tik ļoti mūs mīlēja, ka piedeva un aizmirsa mūsu pat vislielākās blēņas – jo tie saprata, mēs bijām tikai bērni. Atcerieties arī cik ļoti daudz jūs kā vecāki esat gatavi piedot savam bērnam, tikai aiz viena iemesla – jo tas ir jūsu bērns. Vecāku mīlestība uz saviem bērniem ir tikai nepilnīgs atspulgs no Dieva lielās mīlestības uz Saviem bērniem.

    Dievam mēs nekad neizaugam, mēs vienmēr Viņa acīs palieksim tiki bērni, nepilnīgi savā saprašanā, tādi, kas grib, bet nespēj dzīvot „pareizu” dzīvi, kā Tēvs to māca. Kā bērni dara palaidnības, tā arī mēs krītam grēkos savas misas vājības dēļ. Bet Lieldienu Labā vēsts ir tā, ka Tēvs mūs mīl nevis tāpēc, ka mēs „pareizi” dzīvojam, bet tāpēc, ka Viņš mūs ir pārveidojis par Saviem bērniem. Un tāpēc nav palaidnības / grēka ko Viņš mums nepiedotu. „Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam.”[3]

    Novēlu Tev vienmēr palikt par Dieva bērnu un neļaut pasaulei sev iestāstīt, ka esi pieaudzis un tagad vienam pašam ir jāmāk dzīvot savu dzīvi. Tāds padoms ir smaga nasta un līdzinās situācijai, kad mazgadīgu bērnu palaiž pasaulē vienu un līdzi dod padomu – ej un dzīvo savu dzīvi pats. Tāpat kā pasaulē šo bērnu sagaida nesaudzīga vide tāpat ikvienu cilvēku (arī pieaugušo) šajā pasaulē sagaida grēks un nāve.

    Dievbērnība ir lielākais dzīves ieguvums, kas aicina ikvienu cilvēku, kļūt un palikt vienmēr par Dieva bērnu. Lieldienas aicina un dod iespēju ikvienam dzīvot kopā ar Dievu, Kurš ir uzvarējis pasauli, grēku un nāvi tajā. Lieldienas dod iespēju dzīvot kopā ar Tēvu no šī laika un mūžīgi.
    Slava Dievam! Kas var būt labāks par šo!?

Priecīgas Tev Lieldienas, priecīgus Tev dievbērnības svētkus!

Āmen.    


[1] Dziesma Nr. 103
[2] Jņ. 1:12
[3] 1Jņ 3:1

 Iesūtīts: 2008.04.06 22:46
 Kontakti



 

Copyright 2006; Created by MB Studija »