Moto: (Diev-)namiņš, kas apgaismoja: Mežaparku – cilvēkus – Latviju

(Die-)vnamiņš. Kad ..1901.gadā Rīgas pilsētas pārvalde pieņem lēmumu sākt villu kolonijas apbūvi Mežaparkā un iedala krietnu naudas summu pirmās šosejas, jājēju un riteņbraucēju celiņu izbūvei un tramvaja ierīkošanai, kļūst skaidrs, ka šai „dārzu pilsētai” ir nepieciešama arī sava elektrostacija. ..1904. gada augustā tiek likti pamati šādai ēkai, kas apgaismoja Mežaparku, līdz brīdim, kad rajonu pieslēdza Rīgas kopējam elektrotīklam.

Svētais – tautai un Baznīcai. Šodien mēs šo namiņu zinām kā Mežaparka evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamu. Lai gan tas Latvijā ir mazākais no dievnamiem, tomēr tajā ir norisinājušies notikumi, kas tālu pārsniedz draudzes, Mežaparka un pat Latvijas robežas. Tam par iemeslu ir mācītāja Dr. Roberta Feldmaņa (1910–2002) kalpošana šai draudzē no 1969. līdz 1998. gadam. Viņa priekšzīmīgā mācītāja kalpošana Dievam un Kristum saistīja un aicināja cilvēkus nākt un palikt šai draudzē arī tad, kad okupācijas režīms to bija aizliedzis. Viņš bija izcila mūsu tautas personība, kas ir cienīga nostāties līdzās citu tautu un Baznīcu svētajiem, kuru dzīves un kalpošanas piemēri arvien tiek glabāti kā dārgs mantojums. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas virsmācītājs, draudžu dibinātājs un atjaunotājs, teoloģijas doktors, Baznīcas vēstures profesors, misionārs, izcils liturgs, daudzu mācītāju garīgais tēvs un padomdevējs, dziļas kultūras cilvēks, Kembridžas Starptautiskā biogrāfijas centra 2001. gada izdevumā novērtēts kā viens no 2000 ievērojamākiem 21. gadsimta pasaules zinātniekiem un intelektuāļiem. Šie un vēl daudzi citi ”tituli” mums ļauj, kaut tikai daļēji, aptvert māc. Roberta Feldmaņa personību un viņa kalpošanas lielo un nozīmīgo lomu draudzē un tautā.

            Viņa kalpošana Dievam un tautai Mežaparka draudzē sākās un nerimās arī komunistu okupācijas gados, kad mūsu tauta un Baznīcas ļaudis tika vajāti un izsekoti. .. Uz dzīvi Mežaparkā R. Feldmanis pārnāca 1985. gadā, kad draudzes pirmā un ilggadējā priekšniece Otīlija Bobkovica (1888–1983) viņam kā toreizējam Mežaparka draudzes mācītājam novēlēja savu īpašumu – dzīvokli Meža prospektā – 16. Mežaparka draudzē R. Feldmanis kalpoja nepilnus 30 gadus, kas ievērojami pārsniedza iepriekšējo mācītāju kalpošanas laikus. ..

Tēvs. Viņš ir bijis un paliek viens no izcilākajiem Latvijas luterāņu Baznīcas mācītājiem. Viņa izcilības vērtība salīdzinājumā ar citiem ievērojamiem šī laika Dieva kalpiem ir nevis uzrakstīto darbu skaitliskā vairumā vai ieņemto amatu lielumā, bet gan atstātajā ietekmē – augļos, uzticīgi kalpojot mācītāja amatā. Kā kulminācija vai briedums šai viņa kalpošanai notika nevis cilvēcisko spēku gados, bet tieši otrādi – kad viņš šos spēkus sāka strauji zaudēt, - vecumā. No garīgās perspektīvas raugoties, var teikt, ka, vairojoties nespēkam, viņā vairojās Dieva kalpošanas augļi. Dzīves noslēguma posmā  Feldmaņa garīgie „dēli” (potenciālie mācītāji) viņu pamatoti sāka saukt par tēvu, toreiz vēl pašiem nezinot, ka tādā veidā viņi iesāk mutvārdu tradīciju, kas šodien nav mitējusies, bet ir tikusi papildināta ar vārdu Baznīca – Baznīcas tēvs. Tieši šis fenomens – garīgie „dēli” (un arī „meitas”) ir padarījis Feldmani par luteriskās Baznīcas tēvu – aiz sevis atstājot labi izaudzinātu, izskolotu un kalpošanai sagatavotu jauno mācītāju paaudzi.

Vieta un loma. Mācītāja Roberta Feldmaņa ievērojamo vietu un lomu Baznīcas un līdz ar to arī mūsu tautas dzīvē ir mēģinājuši novērtēt un izteikt daudzi cilvēki, gan vietējie, gan arī ārzemnieki, kas viņu sastapa. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags mācītāja R. Feldmaņa vietu un lomu mūsu Baznīcā raksturojis ar šādiem vārdiem: „Nepazīstot viņu, nevar pazīt Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu.” Luteriskās Baznīcas Misūri Sinodes (ASV) Konkordijas semināra Misijas institūta direktors Dr. Roberts Kolbs, kurš daudzkārt ir apmeklējis mūsu Baznīcu un ticies arī ar R. Feldmani Mežaparkā, par viņa nozīmi mūsu Baznīcā sacīja šādus vārdus: „Manā skatījumā profesors Feldmanis ir unikāls. Es nezinu nevienu citu luterisko Baznīcu, kurā kāds atsevišķs indivīds būtu tādā veidā iespaidojis visu Baznīcas tālāko gaitu kā profesors Feldmanis.” Savukārt Helsinku Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Dr. Jouko Talonens, kura pētījuma objekts ir Latvijas vēsture un Latvijas Baznīcas vēsture, secina:  „R.Feldmanis Latvijas Baznīcas vēsturē ir „atslēgas persona”.”

Dzīve Dievam un cilvēkiem. Viņš nedzīvoja savu – privāto dzīvi, bet veica Dieva uzticēto mācītāja kalpošanu visa mūža garumā. Viņa dzīves kalpošana noritēja konkrētā laikā un konkrētā vietā, kas šai gadījumā aptver visu Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas un arī Latvijas valsts pastāvēšanas laiku. Viņa mūžā lielā mērā atspoguļojas arī mūsu Baznīcas un tautas visai sarežģītais liktenis pagājušajā gadsimtā. Tas ir redzams viņa mūža gājumā, ko nosacīti var iedalīt vairākos posmos: māceklis, mācītājs – misionārs - ieslodzītais, mācītājs Baznīcas klusajos gados, garīgais tēvs, Baznīcas tēvs.

Māceklis (1910–1935). Kad pagājušā gadsimta sākumā jaundibinātā LELB veidojās par patstāvīgu Baznīcu, tas bija arī Feldmaņa kā personības veidošanās laiks – tie bija viņa dzīves un kalpošanas māceklības gadi: viņš guva nepieciešamās spējas un prasmes, lai sekotu Dieva aicinājumam. Divdesmit piecu gadu vecumā Robertu Feldmani ordinēja mācītāja amatā.

Mācītājs – misionārs - ieslodzītais (1936–1954). Viņa pirmā lielākā un nozīmīgākā kalpošana mācītāja amatā bija Baznīcas ārmisijas jomā. Lai arī tā ilga nepilnus 15 gadus, tā bija ļoti aktīva un auglīga un tās rezultātā vēl tikai jauntapusī Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca kļuva par patstāvīgi misionējošu Baznīcu. Mainoties Latvijas valsts stāvoklim no brīvvalsts uz okupēto, tika mainīts arī R. Feldmaņa ārmisijas darba izvērtējums - okupācijas varas acīs Feldmaņa kalpošana tika novērtēta kā noziegums. Kad 1950. gadā čekisti apcietināja R. Feldmani, viņam izvirzītajā apsūdzībā tieši kalpošana ārmisijā ieņēma pirmo vietu un par to „pienācās” desmit gadi „gulagā”, Sibīrijā. Smagas saslimšanas un invaliditātes dēļ R. Feldmanis 1954. gada novembrī atgriezās Latvijā.

Mācītājs Baznīcas „klusajos gados” (1955–1979). Daudzu mācītāju dzīve beidzās izsūtījumā, bet Dievs gribēja, lai Feldmanis turpina kalpot. Pārradies, viņš palika uzticīgs savam Aicinātājam un kalpoja necilās Rīgas nomales un tās apkārtnes draudzēs. Lai gan Baznīcā tas bija vajāšanu un tautā garīgā pagrimuma laiks, Feldmanis spēja citu pēc citas atjaunot savu draudžu dievnamus, lai varētu turpināt sludināt un kalpot. Šis posms viņa dzīvē  bija intensīvas darbības  laiks arī citās Baznīcas jomās, kas šodien veido viņa garīgo mantojumu homilētikā, liturģikā, Baznīcas vēsturē, dvēseļkopšanā, teoloģijā, misioloģijā un ekumēnikā. Pēc daudziem uzticīgas kalpošanas gadiem patukšās baznīcās, viņa dzīves noslēguma posmā notika brīnums.

Garīgais tēvs (1980–1990). Klusi un neuzkrītoši ienaidnieka durvju priekšā – savās draudzēs viņš izaudzināja to, ko vēlāk sauca par „Mežaparka bīskapiju” – aktīvu mācekļu kopu. Kā garīgais tēvs viņš uzaudzināja savus garīgos dēlus, kas Baznīcā izveidoja jaunu mācītāju paaudzi. Tā Dievs providenciāli caur R. Feldmaņa kalpošanu 10 gadu garumā gatavoja Baznīcai mācītājus draudzēm, kuras visai drīzā (bet toreiz neparedzamā) nākotnē sāks atgūt savus atņemtos dievnamus. Feldmanis apzinājās šīs kalpošanas nozīmīgumu. Autobiogrāfijā viņš raksta: „Ieeju devītajā gadu desmitā. Nekad nevarēju iedomāties, ka jau mūža nogalē pēc reiz pārdzīvotā tik lielā dzīves uzdevuma – līdzdaļas ārmisijas darbā – Dievs vēlreiz liks piedzīvot kaut ko tikpat lielu – līdzdaļu jaunas teologu paaudzes tapšanā, kas ieveda mūsu Baznīcas atdzīvošanos un pacelšanos no iznīcībai tuvā līmeņa.”[1]

             Baznīcas tēvs (1991–2002). Mācītāja Roberta Feldmaņa kalpošanas iespaids Baznīcā bija tik liels, ka faktiski pārveidoja Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu līdz pat pēdējai mazākajai un attālākajai draudzei. Lai arī līdz mūža beigām viņš palika mācītājs tajās pašās Rīgas un pierīgas draudzēs, taču viņa kalpošanas ietekme tālu pārsniedza šo draudžu un pat pašas LELB ietvarus.

Skatot mācītāja mūžu kopumā, jāsecina, ka katrā no tā posmiem Dievs viņu sagatavoja nākamajai – aizvien augstākai un Baznīcai nozīmīgākai kalpošanai. Viņa dzīves pēdējos 20 gadus var pamatoti saukt par viņa kalpošanas zenītu, kam Dievs viņu bija mērķtiecīgi gatavojis visu iepriekšējo dzīvi. Viņa kalpojošā dzīve ir Baznīcas tēva vārda cienīga biogrāfija. Tās saturs ir nemitīga ziedošanās Kristum un Dieva sniegtie nākošie uzdevumi, attīstītās garīgās dāvanas un piešķirtās svētības. Autobiogrāfiju Feldmanis noslēdz ar savas dzīves kopsavilkumu: „Atskatā lūkojoties uz aiztecējušiem mūža gadiem – teicu sevi laimīgu: „Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū, jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani” (Rom. 15:17 – 18a). Bikts apziņā par savu necienību un aizgrābtībā par Jēzus Kristus žēlastību ar mani, esmu gribējis vienmēr lūkoties Viņa mīļajā vaigā un Viņa svētajā krustā. Esmu mazs pret Viņa žēlastību.”[2]

Vērtējot māc. Roberta Feldmaņa loma mūsu tautas un Baznīcas vēsturē, būtu pareizi atzīt, ka viņa devums un atstātais garīgais mantojums Latvijai, ir viens no mūsu nacionālo un garīgo vērtību pamatakmeņiem.

Ielūgums. Aicinām iepazīt tuvāk mācītāju Dr. Robertu Feldmani: www.robertsfeldmanis.lv

Iela. Lai iemūžinātu izcilā mācītāja Roberta Feldmaņa nozīmīgo kalpošanu Mežaparka baznīcā, esam ierosinājuši Annas Sakses ielas atzaru posmā no Ezermalas ielas līdz Ķīšezeram pārdēvēt Roberta Feldmaņa vārdā.

Šodiena. Mežaparka draudze joprojām mājo šajā nelielajā, un pasakainajā dievnamā, kas ir kļuvis par garīgo mājvietu gan Mežaparka, gan arī daudziem Rīgas iedzīvotājiem. Svētību, ko Dievs caur Saviem žēlastības līdzekļiem bagātīgi dāvā ļaudīm visā Baznīcā, Mežaparka draudzē saņem gan jaunie, gan vecie, gan veselie, gan slimie, gan noskumušie, gan priecīgie. Draudze priecājas, ka tā var stāvēt Sava Kunga priekšā, kā Viņa mīlestības saņēmēja un tālāk devēja. Šeit rit aktīva draudzes dzīve, kur vietu sev var atrast ikviens. Dievkalpojumi notiek svētdienās pulksten 10.00 un trešdienās pulksten 19.00. Sīkāk par draudzē notiekošo var atrast tīmeklī pēc adreses: www.mezaparkadraudze.lv

Nākotne. Draudze, domādama arī par Mežaparka iedzīvotājiem, ir iecerējusi līdzās dievnamam uzbūvēt „Sadraudzības namu”, kas pulcinātu draudzes locekļus un vietējos iedzīvotājus. Šim nolūkam nesen ir tapis projekts un notiek līdzekļu piesaiste  projekta īstenošanai. Aicinām ikvienu svinēt Dieva kalpošanu cilvēkam Mežaparka dievnamā.

Nelielais namiņš, kas sākotnēji Mežaparkam deva elektrisko gaismu, šodien tā ļaudīm dod garīgo gaismu.

Dr.cand. Ilmārs Rubenis,

Mežaparka draudzes mācītājs

2010. gada Otrajos Ziemsvētkos