PRIECĪGUS 2007. KRISTUS DZIMŠANAS SVĒTKUS visiem mūsu mājas lapas skatītājiem! Lai arī ar vārdiem un laba vēlējumiem parasti ir par maz, lai patiesi kāds justos iepriecināts. Kaut mūs vieno valoda un dzīvesvieta, vēsture un valūta, prieks ir tikpat dažāds kā cilvēki. Vēl vairāk, kļūstot pieauguši, cilvēki ne tikai iemanās meklēt prieku katrs pa savam, bet arī visā nopietnībā pieķeras kaut kam, kas kalpo kā iemesls nepriecāties. Sak, kā lai priecājas, ja esmu vientuļš; kā lai priecājas, ja ir tāda inflācija; kā lai priecājas, ja visiem ir, bet man nav (karjera, veselība, īpašums). Vai nav tā, ka līdz ar bērnības beigšanos daudziem beidzas arī prieks? Man pašam gadiem ejot arvien vairāk aizmirstas bērnības prieks, kad nevarēja pateikt par ko vai no kā, vienkārši prieks būt dzīvam. Kļūstot vecākam arvien biežāk zinu par ko man ir prieks, vai ja nav, zinu kādēļ nav. Ja bērnības prieka iemesls bija manī pašā, tad tagad gandrīz vienmēr prieks nāk no ārpuses. Tam ir konkrēti iemesli, saistīti ar kādiem dzīves apstākļiem, vai attiecībām. Un neviens tā īsti nezina, ko darīt un ko just, ja tur, kur ilgāku laiku meklēts prieks, izrādās meklēts kļūdaini? Secināt, ka prieks zudis un skumt, vai sakopot spēkus un meklēt citur? Ko darīt ja pēkšņi dzīves apstākļi vai attiecības kļūst tādas, ka raudiens nāk?

Tad ir labi neaizmirst, ka autors svētku sveicienam: „Priecīgus Ziemsvētkus” ir Dieva eņģelis, kas sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, tas Kungs.” Dieva Vēstnesis neapsola, ka tagad būs priecīgi dzīves apstākļi, Viņš neapsola, ka tagad visas attiecības būs sakārtotas. Viņš apsola jaunu prieku. Jau tagad! Prieku par Pestītāju!

Tādēļ mans novēlējums visiem ir: Priecīgus Ziemsvētkus! Pat ja dzīvē vēl nav saņemtas iecerētās dāvanas; pat ja tas, kas ir saņemts, nepatīk; pat, ja nav neviena cilvēka ar ko dalīt svētku prieku, tik un tā- PRIECĪGUS ZIEMSVĒTKUS!

M. Luters: „Tam, saka eņģelis, tagad būs būt jūsu priekam.”